Tripiņš

Vikipēdijas lapa
Cilvēki dejojam trepaku

Trepaks (krievu: трепа́к, ukraiņu: трoпак) ir ukraiņu dancis 2/4 taktsmērā, kas ar nosaukumu tripiņš (latgaliešu: tripyns) lokalizēts arī Latvijā. Ar ukraiņu tropaku vai tam līdzīgo hopaku, iespējams, saistīts arī Kurzemē zināmais dancis kazāks un Latgalē dejotā ruska, bet Somijā šis dancis pazīstams ar nosaukumu ripaska vai kyykkytanssi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā trepaks bija izplatīts visā Krievijas Impērijā un tika uzskatīts par krievu deju. Latvijā nav bijis ļoti izplatīts. Nav fiksēts, ka trepaku dejotu arī latviešu ciemos Sibīrijā. Kā 1990. gadā atzīmēja Lejasbulānas iedzīvotāji, viņi agrāk nedejoja krievu dejas. Tomēr Jurjānu Andrejs trepaka melodiju iekļāva savā Latvju tautas mūzikas materiālu 5. burtnīcā.[1]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tripiņš ir puišu sacensību dancis, kurā puiši izrādās, ātrā tempā piesisdami kājas, pietupdamies, palēkdamies un visādi izaicinādami viens otru. Dejošana sākas lēnā tempā, bet dejas laikā kustību ātrums pieaug.

Karēlijā fiksēts variants, kad puiši vienu kadriļas daļu dejo tripiņu. Līdzīgi tas ir Aulejas Žeperā, kas sākas ar puišu sacensību, kurā piedalās četri puiši un turpinās kā četrpāru deja, kad puiši uzlūdz meitas.

Latvijā zināmā pāru deja tripiņpolka horeogrāfiskās norises un zīmējuma ziņā nav saistāma ar tripiņu. Par tripiņa saistību ar senāku latviešu tautas dejas slāni liecina horeogrāfiskā ziņā radniecīga darbība "spriņģošana":

Spring, spring jēriņi,

Spring kazulēniņi,

Es pate spriņģoju

Budeļvakarā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andrejs Jurjāns. Latvju tautas mūzikas materiāli. 5.grāmata. Rīga : Rīgas Latviešu biedrība, 1922. 68. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvju tautas mūzikas materiāli. 5.grāmata autors Jurjāns, Andrejs, 1856-1922 — 1921 — National Library of Latvia, Latvia — Public Domain. https://www.europeana.eu/item/97/418828

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]