Ueļkaļa
| Ueļkaļa | |
|---|---|
| ciems | |
| Уэлькаль Валӄалԓьан Валъӄалыӄ | |
  Ueļkaļa  Ueļkaļa | |
| Koordinātas: 65°32′N 179°17′W / 65.533°N 179.283°WKoordinātas: 65°32′N 179°17′W / 65.533°N 179.283°W | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts |
 Čukotkas autonomais apvidus |
| Rajons | Iuļtinas rajons |
| Dibināts | 1922 |
| Platība | |
| • Kopējā | 3,2 km2 |
| Augstums | 6 m |
| Iedzīvotāji (2019) | |
| • kopā | 182 |
| • blīvums | 56,9/km² |
| Laika josla | UTC+12 (UTC+12) |
Ueļkaļa (krievu: Уэлькаль), arī Valkalļana (čukču: Валӄалԓьан — ‘ar žokļiem’) vai Valkalika (unazigmita: Валъӄалыӄ)[1] ir nacionālais eskimosu ciems Krievijas ziemeļaustrumos, administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidū Iuļtinas rajonā. Izvietojies Beringa jūras Kresta līča rietumu krastā pie tā ieejas 117 km no rajona centra Egvekinotas.
Ciemu 1922. gadā dibinājuši no Čapļina raga izceļojušie eskimosi. 2. pasaules kara laikā ciems bija viena no pieturvietām Aļaskas—Sibīrijas (Alsib) lidmašīnu pārdzīšanas maršrutā no ASV uz PSRS Eiropas daļu — Ueļkaļa bija pirmā pieturvieta maršruta PSRS daļā. Līdz 2000. gadu sākumam līdzās ciemam bija stacionētas vairākas bruņoto spēku apakšvienības, tajā skaitā troposfēras radioreleju stacija.[2] Ciemā ir skola, bērnudārzs, kultūras centrs, feldšeru punkts, bibliotēka, sporta komplekss, pasts, veikals, maizes ceptuve.[3] Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir zveja un jūras dzīvnieku medības.