Laima (ugunskuģis)
"Laima" bija par bāku pārveidots kuģis, kas atradās Baltijas jūras Irbes šauruma rietumu daļā uz ziemeļiem no Ovišu bākas.
Kuģa raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuģis būvēts 1899. gadā Hamburgā kā Bürgermeister Abendroth. Tā garums bija 37 metri, platums — 8,32 metri.[1] Kuģim bija divi klāji un sešas ūdensblīvas starpsienas. Uz kuģa bija uzstādīts ar acetilēngāzi darbināms zibšņu gaismas aparāts, miglas sirēna un zvans, radiotelefons. 1935. gadā uz kuģa uzstādīja VEF ražoto radiobāku.
Uz Ovišu ugunskuģa atradās jūras meteostacija, no kuras katru dienu pa radiotelefonu rādījumi tika paziņoti Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskajai nodaļai un Zemkopības ministrijas meteoroloģiskajam birojam.
Kuģa apkalpē bija deviņi cilvēki: kapteinis, stūrmanis, bocmanis, radiotehniķis, motorists, motorista palīgs, pavārs un divi matroži. Uz kuģa pastāvīgi atradās seši apkalpes locekļi. Maiņas ilgums bija četras nedēļas, kam sekoja divu nedēļu pārtraukums.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuģa sākotnējais nosaukums bija Elbe-2 un tas bija noenkurots Elbas upes grīvā Vācijā, kur to izmantoja kā peldošo bāku. 1914. gadā uz kuģa ierīkoja bezdrāts telegrāfu. 1917. gadā kuģi atvilka uz Ventspili, kur to izmantoja mīnu lauka iezīmēšanai Baltijas jūrā. Netālu no Ventspils kuģis uzskrēja uz sēkļa, no kura to novilka 1919. gadā. To izmantoja kā bāzes kuģi mīnu tralēšanas darbos. Tā bāzes vieta bija Rīgā, Andrejostā, kur arī kuģim veica nepieciešamos remontdarbus. 1928. gadā tika nolemts izmantot kuģi "Laima" kā peldošo ugunskuģi Irbes šaurumā. Kuģa novietošanas darbi sākās 1928. gada 30. septembrī. Uz Irbes šauruma rietumu daļu, kur bija paredzēts novietot ugunskuģi, no Liepājas ostas ar prāmi tika atvests 25 tonnas smags čuguna bluķis, kas bija domāts kā enkurs kuģa nostiprināšanai. Bluķa novietošanas dziļums bija 16 metri un iesākumā pie tā piestiprināja ugunsboju. 23. oktobrī "Laima" svinīgi atstāja Rīgas ostu un pēc trim dienām tas nomainīja ugunsboju.
Ziemā ugunskuģi noņēma no enkura un tā vietā novietoja ledus stoderi.
No 1928. gada līdz 1935. gadam kuģa kapteinis bija Kārlis Ezerkalns.[2] Cits tā kapteinis, Kārlis Stefenbergs, 1935. gada decembrī uz kuģa izdarīja pašnāvību pakaroties. "Laima" Latvijas teritorijā darbojās līdz Otrā pasaules kara sākumam.[3]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Viesturs Sprūde. «1928. gada 23. oktobrī. Drošāka kuģošana Irbes jūras šaurumā». la.lv. Skatīts: 2020. gada 23. jūlijā.
- ↑ «Dižļaudis - Ezerkalns Kārlis». dizlaudis.mozello.lv. Skatīts: 2022-10-23.
- ↑ Sandra Eglīte. «Pakāpties virs jūras Kurzemes bākās». santa.lv, 2020-01-17. Skatīts: 2022-10-23.