Pāriet uz saturu

Uniper

Vikipēdijas lapa
Uniper SE
Tips Eiropas komercsabiedrība
Darbības joma enerģētika
Priekštecis E.ON
Dibināts 2016. gads
Galvenais birojs Diseldorfa, Karogs: Vācija Vācija
Produkti elektroenerģija, dabasgāze
Pakalpojumi enerģijas tirdzniecība
Tīmekļa vietne uniper.energy

Uniper SE ir Vācijā reģistrēts enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar konvenciālās enerģijas ražošanu un tirdzniecību. Tas ir dibināts 2016. gadā, atdaloties no E.ON. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Diseldorfā.

Uniper SE akcijas tiek kotētas Frankfurtes fondu biržā (ISIN UN01). Lielākais akcionārs ir Vācijas Federatīvā Republika (99,12 %).[1]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada novembrī Vācijas enerģētikas uzņēmums E.ON nolēma turpmāk koncentrēties uz atjaunojamās enerģijas ražošanu, enerģijas pārvades tīkliem un patērētāju risinājumiem, bet atsevišķā uzņēmumā atdalīt konvenciālo enerģijas ražošanu (ūdens enerģija, dabasgāze un ogles) un enerģijas tirdzniecību.[2] Jaunajam uzņēmumam tika dots nosaukums Uniper (no angļu valodas vārdiem unique [unikāls] un performance [veiktspēja]), un to dibināja 2016. gada 1. janvārī kā E.ON meitas uzņēmumu. E.ON Ruhrgas International GmbH pārgāja Uniper pārziņā, un tika pārdēvēts par Uniper Ruhrgas International GmbH. 2016. gada 28. janvārī Uniper Ruhrgas International pārdeva tam piederošo 28,97 % Latvijas Gāze akciju Eiropas investīciju fondam Marguerite Fund.[3]

2016. gada 8. jūnijā E.ON akcionāru sanāksmē apstiprināja Uniper atdalīšanu no mātes uzņēmuma.[4] 9. septembrī tika veikta Uniper atdalīšana, un 12. septembrī Uniper akcijas sāka kotēt biržā. 53,35 % Uniper kapitāldaļu ieguva esošie E.ON akcionāri, bet 46,65 % paturēja E.ON.[5] 2017. gada 15. decembrī Latvijas valsts uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" no Uniper Ruhrgas International nopirka tam piederošo 18,31 % Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akciju.[6]

2017. gada septembrī Somijas enerģētikas uzņēmums Fortum paziņoja, ka no E.ON pirks 46,65 % Uniper kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, Fortum iegūstot 47,12 % Uniper kapitāldaļu.[7] 2019. gada 4. jūlijā tika panākta vienošanās ar Čehijas uzņēmumu Energetický a průmyslový holding, a.s (EPH) par Uniper darbību pārdošanu Francijā. Darījums ietvēra Uniper Francijas tirdzniecības biznesu, divas ar gāzi darbināmas elektrostacijas Senvoldā (Lotringā), divas ogļu spēkstacijas Senvoldā un Gardanā (Provansā), biomasas elektrostaciju Provence 4 Biomasse Gardanā un vēja un saules elektrostacijas. 2019. gada 8. oktobrī Fortum panāca vienošanās ar uzņēmumiem Elliott un Knight Vinke par Uniper 20,5 % kapitāldaļu iegādi. 2020. gada 26. martā Fortum bija ieguvis 69,6 % Uniper kapitāldaļu un kļūstot par vairākuma akcionāru. 18. augustā Fortum bija ieguvis 75,01 % Uniper kapitāldaļu.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Uniper 2022. gada 28. aprīlī paziņoja, ka maksās par Krievijas gāzi rubļos, piekāpjoties Krievijas prasībām, tādējādi mazinot ES sankcijas pret Krieviju. 2022. gada 22. jūlijā Vācijas valdība piekrita glābt Uniper ar 15 miljardu eiro glābšanas darījumu pēc tam, kad to nopietni ietekmēja piegādes samazināšanās un augstās cenas pēc enerģētikas strīda ar Krieviju. Saskaņā ar glābšanas programmu, kas ir rekords Vācijas uzņēmumu vēsturē, valdība pārņemtu 30 % Uniper akciju, samazinot Fortum īpašumtiesības līdz 56 %.[8] Augusta sākumā Krievijas prezidents aizliedza "nedraudzīgajām" valstī pārdot savus aktīvus finanšu sektorā un enerģijas sektorā (tas attiecās arī uz Uniper), jo rietumvalstu sankcijas Krievijai apgrūtina spēkstaciju uzturēšanu darba kārtībā. Ja elektrostacijas netiktu darbinātas, uzņēmumiem draudētu lieli naudas sodi.[9] 2022. gada pirmajā pusgadā Uniper zaudējumi pārsniedza 12 miljardus eiro. 21. septembrī Vācijas federālā valdība vienojās, ka no Fortum atpirks visas tam piederošās Uniper kapitāldaļas, un valstij piederošā banka KfW nodrošinās uzņēmumam nepieciešamo finansējumu.[10] 21. decembrī Fortum, Uniper un Vācijas valdība parakstīja galīgo vienošanos par Uniper kapitāldaļu iegādi. 22. decembrī Vācijas Federatīvajai Republikai piederēja 99,12 % Uniper akciju.

2023. gada aprīlī Krievija arestēja Uniper Russia aktīvus, tostarp Uniper piederošo 83,73 % Unipro akciju, kas jau bija pārvērtētas uz 1 eiro. 2024. gada 7. jūnijā Stokholmas šķīrējtiesa apmierināja Uniper vairāk nekā 13 miljardu eiro zaudējumu atlīdzību no Krievijas Gazprom par nepiegādāto gāzi kopš 2022. gada, ļaujot Uniper arī izbeigt ilgtermiņa līgumus ar Gazprom.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Shareholder structure Uniper
  2. ↑ New corporate strategy: E.ON to focus on renewables, distribution networks, and customer solutions and to spin off the majority of a new, publicly listed company specializing in power generation, global energy trading, and exploration and production Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. E.ON, 11/30/14
  3. ↑ Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas LETA, 29.01.2016
  4. ↑ Separation of E.ON business operations completed on January 1: Uniper launched on schedule[novecojusi saite] E.ON, January 4, 2016
  5. ↑ EON Annual Report 2016
  6. ↑ Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru Armanda Vilcāne, Dienas Bizness, 2017. gada 19. decembris
  7. ↑ Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018
  8. ↑ Germany hands $15 bln bailout to Uniper after Russian gas hit Christoph Steitz, Essi Lehto, Holger Hansen, REUTERS, July 22, 2022
  9. ↑ Власти РФ заблокировали продажу российских активов Fortum и Enel biz.liga.net, 09.08.2022
  10. ↑ Agreement on amended stabilization package: Federal Government acquires 99% stake in Uniper Uniper, 21 September 2022

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Uniper&oldid=4132621"