Pāriet uz saturu

VEF I-16

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no VEF I—16)
I—16
Tips Vieglais iznīcinātājs
Ražotājs VEF
Konstruktors Kārlis Irbītis
Pēdējais lidojums 1939
Kopskaits 1
Cena 130,568 lati (1939)
Bāzes modelis VEF I-15

VEF I—16 bija vieglais iznīcinātājs, kuru 1939. gadā izstrādāja aviokonstruktors Kārlis Irbītis.

1934. gadā Francijas Aviācijas ministrs Pjērs Kots izsludināja konkursu uz visu tipu lidmašīnu jaunām konstrukcijām, tai skaitā arī uz iznīcinātājiem. Par piedalīšanos šajā konkursā paziņoja sporta aviācijas lidmašīnu ražotājfirma Reno-Kodron (Renault-Caudron), kas izgatavoja lidaparātu С-690.
С-690 konstrukciju par pamatu ņēma daudzi tā laika aviokonstruktori, par vienu no tiem uzskata Valsts elektrotehniskās rūpnīcas (VEF) aviācijas nodaļas galvenā konstruktorā Kārļa Irbīša konstruēto VEF I—16.

Darbu pie I—16 Irbītis uzsāka 1938. gadā ar Čehoslovāku 12-cilindru Walter "Sagitta" I-SR dzinēja pasūtīšanu. Uzskata ka I—16 būvēts uz iepriekšējās Irbīša konstrukcijas, treniņlidaparāta VEF I—15 bāzes. Neparasts projekta risinājums, Latvijas avio būvei, bija tas, ka pilota kabīne un vadības ierīces kā viena vienība— to varēja pilnīgi atdalīt atsevišķi no pašas lidmašīnas un vēlāk iestiprināt tajā tikai ar sešu skrūvju palīdzību. Pati lidmašīna bija pēc konstrukcijas monoplāns ar zemu novietotiem spārniem, kā arī ar stabili piestiprinātu izbīdītu riteņu šasiju, kaut gan sērijveida lidmašīnām bija paredzēta saliekamā riteņu šasija.

Prototips nebija bruņots, bet sērijveida lidmašīnām bija paredzēts bruņojums, kurš dažādos avotos aprakstīts dažādi: bruņots ar diviem, izvietotiem lidaparāta korpusā, sinhronizētiem 7,9 mm kalibra ložmetējiem (Browning, citur Reinmetall), kas šāva caur propellera sfēru (plakni?), papildus vēl bija uzstādīti divi ložmetēji lidaparāta spārnos.

Tika izskatīts arī cits bruņojuma variants— ar diviem lielgabaliem (20 mm, citur 30 mm kalibrs), kuri tiktu izvietoti spārnos.
Ārēji VEF I—16 līdzīgs savam brālim C-690, bet tā kā Latvijai nebija savu fenola sveķu, lai ar tiem piesūcinātu koksni, iznīcinātāja priedes planieris tika pārklāts ar mēbeļu finieri zem biezas lakas kārtas. Lidmašīna sanāca ļoti skaista un lidot spējīga.
Prototipa būve tika uzsākta 1938. gadā, bet tamdēļ, ka aizkavējās dzinēja un pasūtīto instrumentu piegāde pie lidojumu izmēģinājumiem varēja ķerties tikai 1939. gadā (citur min 1940. gadu). Pirmo lidojumu veica Konstantīns Reihmanis. Apmēram pēc 20 minūtēm bezavārijas lidojuma, nolidojot 1000 metrus apstājas dzinējs. Konstantīns Reihmanis veica lielisku piezemēšanos. Uzskata, ka dzinēja apstāšanās iemesls bija zems spiediens degvielas padeves sistēmā.
Pirmajos izmēģinājumos iznīcinātājs 4000 m augstumā uzrādīja maksimālo ātrumu 460 km/h.

Kopumā ar to lidojuši tādi lidotāji- izmēģinātāji kā: Konstantīns Reihmanis, Kirils Mihelsons un Jānis Rudzīts. Irbītis stāsta, ka I—16 izveidei kopumā patērēja 36’456 cilvēkstundas, no kurām viena trešdaļa pienākas projekta izstrādei.

Prototips maksāja 130’568 Latu, ASV dolāros apmēram 27’000$, no kuriem puse aizgāja dzinējam un citu importa detaļu iegādei.
Iznīcinātājam tika speciāli uzbūvēts angārs, lai noslēptu jauno lidaparātu no ziņkārīgām acīm. I-16 tika paredzēts sērijveida ražošanai ar turpmāko (pakāpenisko) importa agregātu aizvietošanu. Aviorūpnīcu bija paredzēts būvēt Rīgas piepilsētā— Ropažos. Tā izmēģinājumi turpinājās līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad PSRS iebruka Latvijā, un visi darbi tika apstādināti.
Pēc Latvijas okupācijas VEF'ā tika organizēta speciāla struktūra, kas nodrošināja "kārtību” un izsekoja visus darbiniekus.
Visa darbība VEF'ā uz laiku tika pārtraukta un tika gaidītas instrukcijas no "augšas”.

1941. gada februārī par lidmašīnām uzzināja PSRS armijas vadība un tika dots norādījums sagatavot I—12, I—15, I—15b, I—17 (divus variantus) un I—18, kurus nosūtīt uz Maskavu, lai tos varētu izpētīt. Tā kā nav skaidrības, cik tad VEF I—16 tika uzbūvēti, dažādos avotos min skaitļus no 1 līdz 3. Ir zināms, ka padomju piloti "pārdzina” vienu no prototipiem uz PSRS, kur tas interesi neizsauca, jo bija jau sākta LaGG-3 (ЛаГГ-3) ražošana ar augstākiem lidošanas parametriem. Tāpat kā Me-209 arī VEF I—16 evakuācijas laika tika iznīcināts.

Nav ziņu, ka VEF I—16 būtu bijis ar Padomju pazīšanas zīmēm.
Otrs fakts, ka viens I-16 bija Rīgā līdz 1941. gada jūnijam t. i. līdz vācu okupācijai.
Zem vācu varas darbi pie I—16 turpinājās.
Kad ar tehniskām problēmām tika galā, lidotājiem- izmēģinātājiem: Miķelsonam un E. Radzītim, izdevās veikt dažus lidojumus, pirms to konfiscēja vācieši.
Atšķirībā no padomju speciālistiem, vācu speciālisti pārveda I—16 uz Berlīni, kur to vispusīgi izpētīja un pat rekomendēja sērijveida ražošanai. Galvenais Irbīša konstrukcijas pluss bija tās maksimālā svara samazināšana, ko panāca ar lidmašīnas mazo planiera pacelšanās masu- 1540 kg un korpusa un plakņu laukuma lielumu līdz- 11,43 m2.

Vācijai, turpinot karu divās frontēs, koka konstrukcijas kļuva vitāli nepieciešamas.

Tajā laikā iznīcinātājam VEF I—16 bija vācu atpazīšanas zīmes un reģistrācijas numurs AW+10.

Tā tika izmantota Vācijas aviācijas skolā Tornē līdz 1942. gadam.

Tālāk par lidmašīnas (lidmašīnu) likteni nekas nav zināms, kaut gan Irbītis stāsta par baumām, ka saglabājusies VEF lidmašīnas tika pārdotas kādai "neitrālai” valstij.
Iespējams ka tās tika pazaudētas transportēšanas laika, tādēļ nekad nav parādījušās neitrālās valsts lidaparātu sarakstos.
Lielākoties, VEF I-16 uz fotogrāfijām ir ar Vācijas, nevis Latvijas, atpazīšanas zīmēm.

Tehniski taktiskie parametri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Modelis I—16
Spārna izmērs, metros 8,23
Garums, metros 7,30
Augstums, metros 2,40
Spārna laukums, m2 11,43 (citos avotos 11,50 m2)
Tukša lidaparāta masa, kg 1100
Maksimālā pacelšanās masa, kg 1540 (citos avotos 1550)
Dzinēja tips 1x Walter Sagitta I-SR
Dzinēja jauda, z. s. 460 (343 kW) (citos avotos 454 z. s. (339kW) vai 520 z. s. (389 kW))
Maksimālais ātrums, km/h 350
Nolidošanas attālums 400 km (citos avotos 700 km vai 805 km)
Maksimālais lidojuma augstums 8000 m (citos avotos 8100 m)
Ekipāža, cilv. 1
Bruņojums
  • 2x 7,9 mm ložmetēji (Browning, citur Reinmetall) korpusā + 2x 7.9 mm ložmetēji spārnos
  • 2x 20 mm lielgabali
  • 2x 30 mm lielgabali

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]