VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)
 | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Trešais reihs |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1943–1945 |
| Pakļautība |
18. armija 16. armija |
| Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
| Militārās operācijas |
Kaujas Pleskavas-Ostrovas telpā Kaujas Vidzemē Kaujas Kurzemes cietoksnī |
| Komandieri | |
| Komandieri |
Kārlis Pfefers-Vildenbruhs Frīdrihs Jekelns Kārlis Fišers fon Treienfelds Valters Krīgers |
VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) (vācu: VI. SS-Freiwilligen-Armeekorps (lettisches)) bija Waffen-SS kaujas vienība 18. armijas un pēc tam 16. armijas sastāvā, kurā ietilpa 15. ieroču SS grenadieru divīzija, 19. ieroču SS grenadieru divīzija, kā arī citas vācu un Latviešu leģiona vienības. Kaujas gaitas beidza ar Lielvācijas kapitulāciju Kurzemes cietoksnī 1945. gada maijā.
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]VI SS korpusu izveidoja 1943. gada 8. oktobrī Grafenvēras apmācību laukumā ar mērķi vadīt jaunizveidotās latviešu SS divīzijas, par pirmo komandieri ieceļot SS obergrupenfīreru Kārli Pfeferu-Vildenbruhu.
Korpusa vienības pēc izveidošanas bija:
- 106. SS sakaru bataljons
- 506. smagā SS novērotāju baterija
- VI SS brīvprātīgo armijas korpusa sapieru rota
- VI SS korpusa apmācības bataljons
- 106. SS automašīnu rota
- 106. SS lauka žandarmērijas rota
Korpusam pakļautās divīzijas:
Kaujas darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc izveides korpusa vienības piedalījās kaujās Ostrovas-Pleskavas telpā, sākotnēji 18. armijas, no 1944. gada vidus 16. armijas pakļautībā, šajā posmā tam pakļāva arī vācu 93. divīziju un 19. divīziju. 1944. gada jūlijā korpusa vienības atkāpās uz Latvijas teritoriju, piedaloties Mores kaujās un citās aizsardzības kaujās Vidzemē, tādējādi sedzot 18. armijas atiešanu no Igaunijas. Turpinot atkāpšanos korpuss nonāca Kurzemes cietoksnī.
Korpusa vienības Kurzemes cietokšņa sākuma periodā bija:
- 106. SS sakaru bataljons
- 506. smagā SS novērotāju baterija
- VI SS brīvprātīgo armijas korpusa sapieru rota
- VI SS korpusa apmācības bataljons
- 106. SS automašīnu rota
- 106. SS lauka žandarmērijas rota
- 506. SS zenītartilērijas divizions
- 506. SS raķešu artilērijas divizions
- 106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)
- 270. Abrenes sapieru bataljons
- 271. Valmieras policijas bataljons
- 23. Gaujas policijas bataljons
Korpusam pakļautās divīzijas:
- 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
- 93. kājnieku divīzija
- 227. kājnieku divīzija
- 12. tanku divīzija
- 4. tanku divīzija
- 12. Luftwaffes lauka divīzija
Korpusa vienības piedalījās visās sešās Kurzemes lielkaujās. Lielvācijas kapitulācijas brīdī 1945. gada maijā korpusa komandieris bija SS obergrupenfīrers Valters Krīgers. Korpusa pakļautībā bija šādas divīzijas:
- 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
- 24. kājnieku divīzija
- 12. tanku divīzija
1945. gada 22. maijā sarkanarmieši pamanīja 300 karavīru ierindu, kas soļoja zem VI SS korpusa karoga. Vienība, kas devās uz Austrumprūsiju, tika panākta un pieņēma kauju. Visi tika iznīcināti un smagi savainoti, bet tās komandieris — Valters Krīgers, ar pēdējo patronu nošāvās[nepieciešama atsauce].
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hans Stöber: Die lettischen Divisionen im VI. SS-Armeekorps. Die Kriegsgeschichte der 15. und 19. Division der Waffen-SS. Munin-Verlag, Osnabrück 1981, ISBN 3-921242-44-4.
- Franz Kurowski: Todeskessel Kurland: Kampf und Untergang der Heeresgruppe Nord 1944/1945. Dörfler Verlag GmbH, 2007, ISBN 978-3895554100.