Valters Krīgers

Valters Krīgers (vācu: Walter Krüger; 1890—1945) bija vācu virsnieks un Ieroču SS ģenerālis. No 1944. gada 25. jūlija viņš komandēja Latviešu VI SS brīvprātīgo armijas korpusu.

Dzīvesgājums

Dzimis 1890. gada 27. februārī Štrasburgā prūšu virsnieka Alfrēda Krīgera un viņa sievas Helēnas, dzimušas Glinderes, ģimenē. Mācījās Karlsrūes un Berlīnes-Lihterfeldes kadetu skolās, 1908. gadā sāka dienēt Vācijas Impērijas armijā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Alpu korpusā, pēc tam piedalījās Latvijas brīvības cīņās Dzelzsdivīzijas sastāvā 1919. gadā un Kapa pučā 1920. gadā. Apbalvots ar Baltiešu Krustu. 1920. gada decembrī atvaļinājās no militārā dienesta un līdz 1925. gadam strādāja par bankas ierēdni Halberštatē. 1935. gadā iestājās SS, darbojās Bādtelcas SS Junkuru skolā (SS-Junkerschule).

Otrā pasaules kara laikā Valters Krīgers SS policijas divīzijas sastāvā 1940. gada vasarā piedalījās Francijas kampaņā, atgriezās Bādtelcas SS Junkuru skolā, bet oktobrī sāka strādāt SS Galvenajā mītnē Berlīnē. No 1943. gada 3. aprīļa līdz 1. novembrim viņš Ukrainas frontē komandēja SS tankgrenadieru divīziju Das Reich, no 1943. gada 24. oktobra līdz 1944. gada 14. martam IV SS tanku korpusu.

No 1944. gada 15. marta līdz 24. jūlijam Valters Krīgers komandēja Ieroču SS Ostlandes reihskomisariātā, bet 1944. gada 25. jūlijā viņu iecēla par Latviešu VI SS brīvprātīgo armijas korpusa komandieri, un viņš piedalījās Kurzemes cietokšņa kaujās.

Pēc Vācijas kapitulācijas viņš ar karavīru grupu mēģināja doties uz Austrumprūsiju, taču 1945. gada 22. maijā pie Liepājas krita kaujā ar Sarkano armiju.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.