Mores kaujas

Mores kaujas
Mores kauju piemiņas akmens
Datums 1944. gada 25. septembris – 6. oktobris Vieta Mores pagasts, Vidzeme Iznākums 19. divīzija sekmīgi notur aizsardzību
Karotāji
Trešais reihs	PSRS
Komandieri un līderi
Bruno Štrekenbahs Rūdolfs Kociņš Nikolajs Galdiņš Roberts Osis	? Ādams Turčinskis
Spēks
Latviešu leģiona 19. divīzija	61. Armijas, 89. korpusa 23. strēlnieku divīzijas 89., 117. un 225. pulks un 55. strēlnieku divīzijas 107., 111. un 228. pulks 10. tanku korpusa daļas, pikējošie bumbvedēji IL-2
Zaudējumi
186 krituši 650 ievainoti	2736 krituši, 9576 ievainoti, zaudēti 5 T-34 tanki, 1 transporta lidmašīna, 1 IL-2 bumbvedējs

Mores kaujas bija kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika no 1944. gada 25. septembra līdz 6. oktobrim Mores pagastā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas.

Priekšvēsture

1944. gada rudenī Sarkanā armija bija ieņēmusi visu Latgali, koncentrēja karaspēku Lubānas pusē un veidoja uzbrukuma smaili Rīgas līča virzienā ar mērķi atšķelt Karaspēka grupas "Ziemeļi" (Nord) daļas, kas atradās Dienvidigaunijā, kā arī sašķelt 16. armiju. Sarkanajai armijai pretī stājās Vērmahta 18. armija, tajā skaitā Latviešu leģiona 19. divīzija, sākumā pie Lubāna ezera, tad atkāpjoties Barkavas, Aiviekstes un Rankas kaujās, līdz caur Vecpiebalgu, Drustiem, Sērmūkšiem, Skujeni un Nītauri nonākot pie Mores. 25. septembrī divīzija ieņēma Mores pagastā izbūvētās Siguldas aizsardzības pozīcijas. Tajās izvietojās divi kājnieku pulki — pa labi 44. (6.), bet pa kreisi 42. (1.) pulks. 43. (2.) pulks tika novietots rezervē Allažu rajonā.

Kauju norise

Sarkanās armijas uzbrukums virzienā Nītaure—Sigulda—Saulkrasti—Rīga 25. septembrī sasniedza Siguldas aizsardzības līniju. Mores pagastā ierakumos 12 km garumā izvietojās tikai Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri. Piecas dienas norisinājās spēcīgas kaujas. Ienaidnieks uzbruka ar desmitkārtīgu skaitlisko pārspēku un latviešu leģionāriem nācās divas diennaktis savas pozīcijas aizstāvēt nepārtrauktās un ārkārtīgi smagās tuvcīņās.

26. septembrī pēc neilgas artilērijas sagatavošanas uguns pa latviešu pozīcijām, tanku atbalstīti uzbrukumā devās četri Sarkanās armijas bataljoni. Sarkanarmiešiem izdevās ielauzties Mazratnieku mājās un daļēji arī 44. pulka 1. un 3. rotas ierakumos, tomēr prettriecienā tās drīz tika atgūtas.

27. septembrī deviņi Sarkanās armijas bataljoni tika raidīti uz 44. (6.) pulka I bataljona 3. un 4. rotas aizsargātām pozīcijām Mores centrā, uzbrukumus atbalstīja artilērija, aviācija un tanki. Latviešu artilēristiem pietrūka munīcijas un tas deva iespēju pretiniekiem iebrukt Mazratnieku pozīcijās trīs reizes, un tomēr latviešu karavīri visus iebrukumus ar prettriecieniem likvidēja. I bataljona rezerves rotas bija smagi cietušas prettriecienos, tādēļ pulka komandieris Gustavs Praudiņš lūdza palīdzību no divīzijas. Ap pusdienas laiku izkliedētā ierindā pamazām pienāca 43. (2.) pulka II bataljona rotas. Pēcpusdienā sarkanarmieši vēlreiz trīs reizes iebruka Mazratniekos, bet ar II bataljona palīdzību iebrukumus likvidēja. Kāda tanku vienība mēģināja pāriet aizsardzības līniju, bet kad ar tanku dūrēm četri tanki īsā laikā tika iznīcināti, pārējie vairs netuvojās latviešu pozīcijām.

28. septembrī sarkanarmiešiem izdevās iebrukt leģionāru pozīcijās starp Mazratniekiem un Mazkanēniem un ievirzīties mežā, taču ar strauju prettriecienu iebrukuma vieta tika noslēgta un ielenktā vienība iznīcināta. Tajā pašā dienā divi Sarkanās armijas bataljoni sāka uzbrukumu Madlēnu-Kārtūžu rajonā. Pirmais uzbrukums tika atsists, taču pēc pāris stundām sarkanarmiešiem izdevās ielauzties pozīcijās 500 m platumā un 250 m dziļumā. 29. septembra rītā 42. (1.) pulka I bataljons ar sešu vācu triecienlielgabalu atbalstu pretuzbrukumā pārrāvumu likvidēja. Krita 150 sarkanarmiešu un viņu pulka komandieris. Nākamo dienu uzbrukumi kļuva vājāki un 30. septembrī Mores kaujas bija noslēgušās. Latviešu leģionāri savā zemē savu uzdevumu bija izpildījuši - pretinieks apstādināts.

Naktī no 5. uz 6. oktobri pēc pavēles 19. divīzija atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas un 6. oktobrī Sarkanā armija ar papildspēkiem ieņēma tukšos Mores ierakumus.