Vaironis Jakāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vaironis Jakāns
Vaironis Jakāns
Dzimis 1927. gada 20. jūnijs
Valsts karogs: Latvija Jaunjelgava, Latvija
Miris 2008. gada 29. decembrī (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās aktieris

Vaironis Jakāns (dzimis 1927. gada 20. jūnijā, miris 2008. gada 29. decembrī) bija latviešu teātra un kino aktieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaironis Jakāns piedzima 1927. gada 20. jūnijā, Jaunjelgavā, friziera Ernesta Jakāna ģimenē. Mācījās Jaunjelgavas vidusskolā. Tika mobilizēts vācu armijā un novirzīts par palīgu lidotāju daļā (1944). Pēc pārbaudes Moršanskas filtrācijas nometnē 1945. gadā, atgiezās Latvijā.

1952. gadā beidzis Latvijas Konservatorijas teātra fakultāti. Strādājis par aktieri Jelgavas drāmas teātrī (1952—1953), Valmieras drāmas teātrī (1953—1954). Kopš 1954. gada ir Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmas teātra aktieris[1].

1960. gadā debitēja kino epizodiskā lomā filmā "Vētra"[2]. Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas režisoru filmās.

Vaironis Jakāns mira 2008. gada 29. decembrī, Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lomas teātros (izlasīts saraksts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jelgavas drāmas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1952 — Andreja Globas "Tukšie trauki" — Čans Guns
  • 1953 — Ivana Popova "Ģimene" — Volodja Uļjanovs

A.Upīša drāmas teātris (Nacionālais teātris)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1955 — Maksima Gorkija "Dibenā" — Aļoška
  • 1955 — Ježi Ļutovska "Ģimenes lieta" — Tomašs
  • 1957 — Mārtiņa Zīverta "Āksts" — Džigs
  • 1958 — Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles" — Pičuks
  • 1959 — Pētera Pētersona "Balto torņu ēnā" — Pāvils
  • 1961 — A.Hellāna "Viņš teica - nē" — Frenks Vorens
  • 1963 — pēc Ēriha Marija Remarka romāna "Trīs vīri" — Gotfrīds Lencs
  • 1969 — Harija Gulbja "Mans mīļais, mans dārgais" — Mudīgais
  • 1969 — Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" — Joske
  • 1971 — Ferenca Molnāra "Lilioms" — Hugo
  • 1980 — Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" — Tenis
  • 1987 — Maikla Freina "Troksnis aiz sienas" — Tims Olguds
  • 1987 — Paula Putniņa "Ar būdu uz baznīcu" — Tālis
  • 1989 — Rūdolfa Blaumaņa "Sestdienas vakars" — Bungatiņš
  • 1990 — Moljēra "Skapēna blēdības" — Argants
  • 1994 — Fjodora Dostojevska "Noziegums un sods" — Marmeladovs
  • 1994 — Annas Brigaderes "Lielais loms" — Miķelis
  • 1996 — Andreja Upīša "Zaļā zeme" — Preimanis
  • 1997 — Viļa Lāča "Zvejnieka dēls" — Bundžiņa
  • 1998 — Pētera Petersona "Fēlikss un Felicita" — Vilims

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. A-J. — 1999. — 462 lpp. : il. ISBN 9984-00-331-0
  2. Kinoskatītāja rokasgrāmata. Galvenā enciklopēdiju redakcija. 208. lpp. — Rīga. 1980. gads

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]