Valērijs Gerasimovs

Valērijs Gerasimovs; Валерий Васильевич Герасимов
Oficiālais portrets (2015).
Personīgā informācija
Dzimis	1955. gada 8. septembrī (67 gadi); Kazaņa, Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	; armijas ģenerālis
Dienesta laiks	1976.—pašlaik
Valsts	PSRS (1976.—1991.); Krievija (1991.—)
Struktūra	Krievijas Federācijas Bruņotie spēki
Komandēja	Ģenerālštāba priekšnieks; Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks; Centrālais militārais apgabals; Maskavas militārais apgabals; Ļeņingradas militārais apgabals; 58. apvienotā ieroču armija; 144. gvardes motoršauteņu divīzija
Kaujas darbība	Otrais Čečenijas karš; Sīrijas pilsoņu karš; Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Apbalvojumi	Krievijas Federācijas varonis, Goda ordenis, Svētā Georga ordenis.

Valērijs Gerasimovs (krievu: Вале́рий Васи́льевич Гера́симов, dzimis 1955. gada 8. septembrī) ir Krievijas Federācijas armijas ģenerālis, kopš 2012. gada Krievijas Federācijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks un Aizsardzības ministra pirmais vietnieks. Krievijas bruņoto spēku stratēģijas (t.s. "Gerasimova doktrīnas") galvenais autors. Viens no Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā vadītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1955. gadā Tatārijas APSR galvaspilsētā Kazaņā strādnieku ģimenē. Mācījās Kazaņas Suvorova kara skolā (1971—1973), Kazaņas augstākajā tanku vadības skolā (1973—1977) un Maskavas Bruņutanku karaspēka militārajā akadēmijā (1984—1987). Pēc akadēmijas absolvēšanas bija Baltijas kara apgabala tanku pulka un pēc tam motorizēto strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks. Pēc PSRS sabrukuma viņš bija Baltijas kara apgabala 144. gvardes motorstrēlnieku divīzijas un pēc Krievijas armijas izvešanas no Baltijas Ziemeļrietumu spēku grupas komandieris (1993—1995). Pēc tam turpināja studijas Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārajā akadēmijā (1995—1997).

Pēc Ģenerālštāba akadēmijas beigšanas Gerasimovs bija armijas komandiera pirmais vietnieks Maskavas militārajā apgabalā un 58. armijas komandieris Ziemeļkaukāza militārajā apgabalā Otrā Čečenijas kara laikā. 2006. gadā viņu iecēla par Ļeņingradas militārā apgabala komandieri, 2009. gadā par Maskavas militārā apgabala komandieri un Ģenerālštāba priekšnieka vietnieku, bet 2012. gada aprīlī par Centrālā militārā apgabala komandieri un 2014. gadā par armijas ģenerāli. 2014. un 2015. gadā koordinēja Krievijas atbalstītās militārās operācijas Donbasa kara un Sīrijas pilsoņu kara laikā. Krievijas—Ukrainas—NATO krīzes laikā 2021. gada 9. decembrī Gerasimovs brīdināja Ukrainas valdību nemēģināt lietot militāro spēku Donbasā un uzsvēra, ka "informācija par Krievijas it kā gaidāmo iebrukumu Ukrainā ir meli".^[1]

Gerasimova doktrīna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gerasimovs izstrādāja jauno Krievijas bruņoto spēku stratēģisko doktrīnu, apvienojot militāro, tehnoloģisko, informācijas, diplomātisko, ekonomisko, kultūras un citu taktiku, lai sasniegtu stratēģiskus mērķus. Doktrīna paredz nemilitāro un militāro darbību attiecību kā 4:1 un informatīvā kara vadīšanu.