Baltijas kara apgabals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
PSRS Baltijas robežapgabala teritorija, kas sakrita ar Baltijas kara apgabala teritoriju.

Baltijas kara apgabals (BKA) (krievu: Прибалтийский военный округ (ПБВО)) bija pēc Baltijas valstu okupācijas Otrā pasaules kara laikā izveidots PSRS bruņoto spēku militārais apgabals (1940—1941, 1945—1991).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada rudenī pēc 1939. gada bāzu līguma nosacījumiem Sarkanā armija izvietoja trīs korpusus Baltijas valstu teritorijā. Latvijas rietumu daļā izvietoja 2. atsevišķo korpusu ar štābu Liepājas Karostā. Vēl pirms Baltijas valstu inkorporācijas Padomju Savienības sastāvā 1940. gada 11. jūlijā tika izveidots īpašais militārais apgabals ar štābu Rīgā. BKA atjaunoja pēc atkārtotās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas okupācijas 1945. gada 9. jūlijā īsi pirms Potsdamas konferences sākuma. 1946. gadā BKA pievienoja anektēto Kaļiņingradas apgabala teritoriju, bet no tā atdalīja Igaunijas teritoriju, kas līdz 1956. gadam ietilpa Ļeņingradas kara apgabala sastāvā.

BKA likvidēja pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā un Baltijas valstīs līdz 1994. gadam stacionētās Krievijas Federācijas militārās vienības ietilpināja Bruņoto spēku Ziemeļrietumu grupā (Северо-Западная группа войск). Kaļiņingradas apgabalā 1994. gadā izveidoja īpašo kara rajonu (Калининградский особый район), ko 2010. gadā iekļāva Rietumu kara apgabalā.

Sastāvs (1990)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms PSRS sabrukuma 1990. gadā Baltijas kara apgabalā atradās aptuveni 170 000 karavīru, 1 300 tanku, 1 500 bruņumašīnu, 800 lielgabalu un 170 kaujas helikopteru.[1]

  • BKA štābs Rīgā
  • 360. atsevišķais apsardzes un apgādes bataljons Rīgā
  • 4. speciālo uzdevumu brigāde
  • 37. atsevišķā desanta šturmēšanas brigāde Čerņahovskā
  • 901. atsevišķais desanta šturmēšanas bataljons (отдельный десантно-штурмовой батальон) Alūksnē
  • 1044. atsevišķais desanta šturmēšanas bataljons Tauraģē
  • 1185. atsevišķais desanta šturmēšanas bataljons Veru
  • 149. raķešu brigāde
  • 152. raķešu brigāde
  • 43. zenītraķešu brigāde
  • 384. artilērijas brigāde Pluņģē
  • 918. reaktīvās artilērijas pulks
  • 149. artilērijas divīzija Kaļiņingradā
  • 243. smagās haubiču artilērijas brigāde Kaļiņingradā
  • 683. smagās haubiču artilērijas pulks Kaļiņingradā
  • 671. lielgabalu artilērijas pulks Kaļiņingradā
  • 672. lielgabalu artilērijas pulks Kaļiņingradā
  • 689. reaktīvās artilērijas pulks Kaļiņingradā
  • 29. prettanku artilērijas pulks Kaļiņingradā
  • 2317. izlūkartilērijas pulks
  • 367. atsevišķais helikopteru pulks Kauņā
  • 9. inženieru sapieru pulks Kauņā
  • 46. pontontiltu pulks Kaļiņingradas apgabalā
  • 434. atsevišķais pontontiltu bataljons Kauņā
  • 83. sakaru brigāde
  • 128. sakaru brigāde Rīgā
  • 206. sakaru pulks
  • 66. radiotehniskā brigāde Dobelē
  • 139. atsevišķā speciālo uzdevumu radiotehniskā brigāde
  • 27. atsevišķais radioelektroniskās cīņas bataljons
  • 498. atsevišķais radioelektroniskās cīņas bataljons
  • 6. ķīmiskās aizsardzības brigāde
  • 63. materiālās apgādes brigāde
  • 5. automobiļu brigāde
  • 12. atsevišķais automobiļu pulks
  • 196. atsevišķais automobiļu bataljons
  • 474. atsevišķais automobiļu bataljons
  • 22. cauruļlicēju brigāde
  • 229. medicīnas brigāde
  • 54. apgabala mācību centrs Rīgā
    • 177. tanku pulks Dobelē
    • 193. mācību tanku pulks Dobelē
    • 207. mācību tanku pulks Ventspilī
    • 13. gvardes mācību motostrēlnieku pulks Ādažos
    • 1261. mācību artilērijas pulks Ādažos
    • 1265. mācību zenītartilērijas pulks Veru
    • 422. atsevišķais mācību inženieru sapieru bataljons Tērvetē
    • 84. atsevišķais mācību sakaru bataljons Dobelē-2
    • 712. atsevišķais mācību automobiļu bataljons
    • 381. atsevišķais mācību remonta bataljons
    • 29. atsevišķais mācību medicīniski sanitārais bataljons
  • 107. motostrēlnieku divīzija Viļņā
  • 144. motostrēlnieku divīzija Tallinā
  • 11. gvardes armija Kaļiņingradā

Gaisa karaspēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 15. gaisa armija (15-я воздушная армия) ar daudziem militārajiem lidlaukiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā.
  • 814. mobilā aviācijas remonta darbnīca

BKA pavēlnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • O. Loktionovs (Локтионов О. Д., 1940–1941);
  • F. Kuzņecovs (Кузнецов Ф. І., 1941);
  • M. Bijazi (Биязи М. М., 1943–1944);
  • I. Bagramjans (Баграмян І. Х., 1945–1954);
  • O. Gorbatovs (Горбатов О. В., 1954–1958);
  • P. Batovs (Батов П. І., 1958–1959);
  • J. Gusakovskis (Гусаковський Й. І., 1959–1963);
  • G. Hetagurovs (Хетагуров Г. І., 1963–1971);
  • V. Govorovs (Говоров В. Л., 1971–1972);
  • O. Majorovs (Майоров О. М., 1972–1980);
  • S. Postņikovs (Постников С. І., 1980–1984);
  • A. Betehtins (Бетехтин А. В., 1984–1987);
  • V. Grišins (Гришин В. І., 1987);
  • F. Kuzmins (Кузьмин Ф. М., 1987–1991);
  • V. Mironovs (Миронов В. И., 1991).

Citas PSRS bruņoto spēku daļas Baltijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltijas kara flotes galvenās kara bāzes atradās Baltijskā, Daugavgrīvā, Liepājā, Paldiskos, Tallinā, kā arī Svinoujscē Polijā.
  • Baltijas robežapgabals (Прибалтийский пограничный округ), kas atradās PSRS VDK robežapsardzības karaspēka (Пограничные войска КГБ СССР) pakļautībā. Robežapsardzības karaspēka vadība atradās Rīgā, bet vienības Rakverē (6-й Гдыньский Ордена Красной Звезды пограничный отряд), Tallinā (106-й Таллинский пограничный отряд), Kuresārē (11-й Кингисеппский (Куресаарский) пограничный отряд), Ventspilī (8-й Вентспилсский пограничный отряд), Klaipēdā (23-й Клайпедский пограничный отряд) un Pravdinskā (95-й Кенигсбергский орденов Ленина и Красной Звезды пограничный отряд).
  • BKA teritorijā atradās arī PSRS Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka (Ракетные войска стратегического назначения СССР) 50. raķešu armijas divīzijas:
    • 23. gvardes raķešu divīzija (23-я гвардейская ракетная дивизия) ar štābu Valgā, kuras sastāvā no 1960. līdz 1982. gadam bija šādi pulki:
      • 30. gvardes raķešu pulks Alūksnē ar trīs divizioniem Strautiņos (raķešu komplekss Р-12н), Zeltiņos (Р-12н) un Tirzā (Р-12в). 1982. gadā raķetes pārveda uz Ostrovu
      • 305. gvardes raķešu pulks Veru (Р-12н), 1982. gadā raķetes pārveda uz Ostrovu
      • 846. raķešu pulks Valgā (Р-12н, Р-12в)
    • 24. gvardes raķešu divīzija ar štābu Gvardejskā
    • 29. gvardes raķešu divīzija ar štābu Šauļos, kuras sastāvā no 1960. līdz 1981. gadam bija šādi pulki:
    • 58. gvardes raķešu divīzija ar štābu Kauņā līdz 1990. gadam

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Феськов В. И., Калашников К. А., Голиков В. И. Советская Армия в годы «холодной войны» (1945—1991). Томск: Изд-во Том. ун-та, 2004. C. 8. (krieviski)