Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)

NATO dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis (Bosnija un Hercegovina gaišzilā, Gruzija un Ukraina violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO. Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna) iezīmētas sarkanā krāsā

Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par Krievijas okupētajā Krimā un netālu no Krievijas—Ukrainas robežas izvietotajiem Krievijas Bruņotajiem spēkiem

Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze Bild un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS)

Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze sākās 2021. gada martā, kad notika liela mēroga Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana Ukrainas robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un NATO pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja ASV un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās 1997. gadā un vēlāk. ASV prezidents Džo Baidens noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai, tomēr 2022. gada 24. februārī prezidents Putins deva uzbrukuma pavēli.

Krievijas prasības NATO

2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu Eiropas valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu."

Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās Austrumeiropas, Aizkaukāza un Centrālāzijas valstīs."

2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.

Vienošanās ar ĶTR

Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Pekinā 2022. gada 4. februārī.

Krievijas un Ķīnas prezidentu sarunas Maskavā 2023. gada 21. martā.

2022. gada sākumā ĶTR Ārlietu ministrija paziņoja, ka ministrs Vans Ji ir ticies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un paudis "sapratni un atbalstu" Krievijas pozīcijai saistībā ar tā dēvētajām drošības garantijām, kuras Maskava pieprasījusi no ASV un NATO. Abas puses koordinēja savas pozīcijas reģionālos jautājumos, piemēram, par Ukrainu, Afganistānu un situāciju Korejas pussalā.

2022. gada 4. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Pekinā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un apmeklētu 2022. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Pirms tikšanās oficiāli paziņoja, ka abu valstu līderi apspriedīs gāzes piegādes un ciešākas finansiālās attiecības.

Konflikta eskalācija Donbasā

2022. gada 15. februārī Krievijas Valsts dome ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt Doneckas (DTR) un Luhanskas tautas republikas (LTR). 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.

18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra RIA Novosti pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.

21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un Minskas vienošanos par pamieru.

21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju paziņoja arī Lielbritānijas premjers Džonsons, nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas apturēšanu.

Krievijas karaspēka uzbrukums

Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze

24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.

ANO ģenerālsekretārs Guterrešs nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.

Sankcijas pret Krieviju

Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas miljardieriem Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Arī ES dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas naftas pārstrādes rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.

25. februārī Eiropas Padome (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu. 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām slēgs Latvijas gaisa telpu. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām. 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu rubļa kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus Russia Today un Sputnik, finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju. 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "genocīds" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ. 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus. 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā. 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par kriptovalūtas maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību. 1. aprīlī Kanādas premjers Džastins Trudo pauda viedokli, ka G20 grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm. 8. maijā G7 valstu vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu. 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. No SWIFT atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi. 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot bankas Sberbank aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību. 31. augustā ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojās apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par pilnīgu tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu lēmums netika panākts, jo pret to iebilda Francija, Vācija un Spānija. 2. septembrī EK prezidente Urzula fon der Leiena aicināja noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet G7 valstu līderi plānoja šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai.

Dienu pēc Krievijas iebrukuma gadadienas, 2023. gada 25. februārī, Eiropas Savienība izsludināja desmito sankciju paketi, kas noteica sankcijas pret Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank", paredzot to aktīvu iesaldēšanu, darījumu aizliegumu, kā arī atslēgšanu no SWIFT. ES sankcijām pakļāva 121 Krievijas un Irānas fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā 96 Krievijas uzņēmumus un valsts iestādes, kā arī septiņus Irānas uzņēmumus, kas ražo Krievijai piegādātos uzbrukuma lidrobotus. Paplašināja eksportēšanai aizliegto dubultā pielietojuma preču sarakstu, iekļaujot tajā elektroniku, specializētos spēkratus, mašīnu detaļas, kravas automašīnu un lidmašīnu dzinēju rezerves daļas, antenas, celtņus, lidrobotus, retzemju metālus, elektroniskās shēmas un termokameras. Noteica arī papildus importa ierobežojumus Krievijas ražojumiem, piemēram, sintētiskā kaučuka un bitumena importam uz ES valstīm. Tādējādi kopējais ES eksporta ierobežojumu apjoms sasniedza 44 miljardus eiro (gandrīz puse no ES eksporta kopapjoma uz Krieviju 2021. gadā), bet kopējais importa ierobežojumu apmērs pārsniedza 90 miljardus eiro jeb 58% no 2021. gada apjoma. 27. augustā ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES imports no Krievijas 2022. gadā samazinājās par 58%, bet 2023. gada pirmajā ceturksnī par vairāk nekā 75%. Pēc viņa datiem Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukts 2022. gadā samazinājās par 2,1%, bet 2023. gadā tas varētu sarukt par vēl 2,5%.

2026. ɡada 22. aprīlī Eiropas Savienības dalībvalstis konceptuāli vienojās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas. Ukraina atsāka Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc naftas vada "Družba" remontdarbu beiɡām. 20. sankciju kārtā noteica jaunus ierobežojumus Krievijas preču un pakalpojumu eksportam, ietverot aizliegumu Krievijas jēlnaftas pārvadājumiem jūrā un Krievijas ēnu flotes sarakstam pievienojot vēl 43 kuģus, kopējam sankcionēto kuģu skaits sasniedzot 640.

Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam

2022. gada 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju. Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja Lendlīzes likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.

2023. gada 23. janvārī ASV karaspēka bāzē pie Ramšteinas tikās vairāk nekā 50 valstu pārstāvju. Jau pirms Ramšteinas sanāksmes ASV valdība paziņoja par bruņojuma piegādēm Ukrainai 2,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kurās iekļāva 59 kājnieku kaujas mašīnas "Bradley", 90 bruņutransportierus "Stryker" un šāviņus reaktīvās artilērijas iekārtai "HIMARS" un pretgaisa aizsardzības sistēmai "NASAMS". Vienpadsmit Eiropas valstis paziņoja par vairāku simtu miljonu eiro vērtu papildu militāro palīdzību Ukrainai, Apvienotā Karaliste apņēmās piegādāt 600 augstas precizitātes raķetes "Brimstone", bet Dānija 19 pašgājējhaubices "CAESAR". Somija paziņoja par 400 miljonu eiro lielu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst smagā artilērija un munīcija. Lietuva paziņoja, ka piegādās Ukrainai vairākus desmitus zenītlielgabalu "L-70", munīciju un divus helikopterus "Mi-8" 125 miljonus eiro vērtībā. Zviedrija apņēmās sūtīt artilērijas sistēmu "Archer", ievērojamu militāro atbalstu apsolīja arī Kanāda. Vācija solīja piegādāt Ukrainai miljards eiro vērtu militāro palīdzību, kurā ietilpst pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", "Gepard" un "IRIS-T", taču vilcinājās ar tūlītēju tanku "Leopard 2" piegādi Ukrainai. Savukārt Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka informēja, ka no Polijas valdības gaida oficiālu pieprasījumu par atļauju piegādāt tās rīcībā esošos Leopard tankus Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Ukrainai varētu nodot tankus "Leclerc". 25. janvārī Vācijas valdība apstiprināja, ka Vācija piegādās "Leopard" tankus Ukrainai, kā arī atļaus citām valstīm sūtīt šos tankus uz Ukrainu. Vācijas kanclers Olafs Šolcs pavēstīja, ka sabiedrotie mēģinās pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai divus tanku bataljonus un Vācija spers pirmo soli, nosūtot ukraiņiem 14 "Leopard 2" tankus. ASV valdība gatavojās ukraiņiem piegādāt "Abrams" tankus. 26. janvārī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 12 valstis ir gatavas piegādāt tankus Ukrainai. Atbilstoši mediju aplēsēm Ukraina kopumā varētu saņemt līdz 100 tanku "Leopard 2". Aprīlī Vācija atļāva nodot Ukrainai piecus bijušās VDR gaisa spēku iznīcinātājus "MiG-29", kurus 2003. gadā tā pārdeva Polijai. Polija pauda gatavību nodot Ukrainai ap 30 šādu iznīcinātāju.

2023. gada maijā Ukrainas valdība paziņoja, ka tai cīņai pret Krievijas iebrucējiem nepieciešamas vismaz 40 modernās kara lidmašīnas. ASV prezidents Džo Baidens informēja, ka viņa administrācija atbalstīs sabiedroto centienus apmācīt ukraiņu pilotus darbam ar ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, arī F-16.

2024. gada maijā kļuva zināms, ka Beļģija apņēmās Ukrainai četru gadu laikā piegādāt 30 F-16 iznīcinātājus, F-16 solīja arī Dānija, Nīderlande un Norvēģija. Tikmēr ASV apmācības pabeidza pirmā ukraiņu pilotu grupa, papildu apmācības notika arī Eiropas valstīs. 2024. gada 6. jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija nodos Ukrainai iznīcinātājus Mirage 2000 un apmācīs ukraiņu pilotus.

Krievijas atbildes soļi

25. februārī Krievija uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet Ķīnas Tautas Republika, Indija un Apvienotie Arābu Emirāti balsojumā atturējās. Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus. Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "Aeroflot" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar AK saistītām lidmašīnām. 26. februārī Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”. 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.

Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un

Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.

28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.

Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja propagandas materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts:

Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".

1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "Doždj" un "Eho Moskvi" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai". "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “Twitter”, “Meduza” un BBC vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “Facebook” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni. 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis, kā arī Šveice, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Jaunzēlande, Taivāna, Singapūra, Sanmarīno, Andora, Monako, Lihtenšteina un Mikronēzija. 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomes darbā. 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “Meta” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “Instagram”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “Facebook” lietošanu. 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības. 31. martā Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests nolēma saukt pie administratīvās atbildības Vikipēdiju, jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.

8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace". 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka "Gazprom" paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.

2023. gada janvārī Krievijas naftas urbumu tehnoloģiju kompānija "Fores" izsludināja atlīdzību par katru Ukrainā iznīcināto vai sagrābto tanku "Abrams" vai "Leopard 2", vai notriekto lidmašīnu "F-16". Par pirmo tanku solīja aptuveni 66 000 eiro, par katru nākamo – aptuveni 10 reižu mazāku summu. Savukārt par ārvalstu iznīcinātāju notriekšanu kompānija solīja gandrīz 200 000 eiro. 2023. gada 4. aprīlī Krievijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības un Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs pavēstīja, ka Krievijā vajadzētu bloķēt interneta enciklopēdiju "Vikipēdija" un tās vietā radīt alternatīvu produktu.

Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana

Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas “Ural Airlines” flotē, 23 lidmašīnas iekļautas “Nordwind Airlines” flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “Aeroflot” pārziņā.

Ukrainas eksporta blokāde

Erdogana, Zelenska un Guterreša 18. augusta tikšanās Ļvivā, lai apspriestu Ukrainas graudu eksporta atjaunošanu.

Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.

6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli. Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.

2022. gada 22. jūlijā abas puses parakstīja vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa Melno jūru, ko vēlāk vairākkārt pagarināja. Tomēr 2023. gada 18. jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija atsauca garantijas kuģošanas drošībai. 2. augustā Krievija ar droniem uzbruka Izmailas ostai Donavā, netālu no Rumānijas robežas.

Kodoldoktrīnas maiņa

2024. gada 19. novembrī Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu, ļaujot kodolieročus izmantot arī pret valstīm, kurām pašām kodolieroču nav, ja tās uzbrūk Krievijai ar kodolvalsts atbalstu, tātad arī Ukrainai.

Incidenti Baltijas jūrā un pierobežā

2022. gada 15. maijā Somijas valsts prezidents Sauli Nīniste informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre Sanna Marina paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē. 16. maijā Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešone paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.

2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē Somija un Zviedrija saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO. 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO 31. dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu ilgstoši neapstiprināja Turcija un Ungārija. 2024. gada 7. martā Zviedrijas valdības pārstāvji Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kļūstot par Ziemeļatlantijas alianses 32. dalībvalsti.

Pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO Baltijas jūrā notika vairāki incidenti, sabojājot kritisko zemūdens infrastruktūru, kas saistīja Ziemeļvalstis ar Baltijas valstīm un Vāciju. 2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens dabasgāzes cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp Igauniju un Somiju (Balticconnector) bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti. Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju. 2024. gada 17. novembrī notika Somiju un Vāciju savienojošā zemūdens sakaru kabeļa "C-Lion1" pārraušana Baltijas jūrā. Tajā pašā dienā un aptuveni tajā pašā vietā starp Lietuvu un Gotlandes salu sabojāja arī zemūdens interneta kabeli, kas Lietuvu savieno ar Zviedriju. Dānijas jūras spēki aizturēja kādu Ķīnas kuģi sakarā ar aizdomām par šo kabeļu bojāšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.

Vēlākajos incidentos zemūdens kabeļu sabotāžā vainoja Krievijas "ēnu floti", kuru veidoja novecojuši, nereti zem citu valstu karogiem ceļojoši kuģi, kas pārvadāja Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, kuriem pēc agresorvalsts iebrukuma Ukrainā bija noteikts embargo. Tā 25. decembrī Somu līcī viens no šiem tankkuģiem sabojāja elektrības kabeli "Estlink 2" un vēl četrus telekomunikāciju kabeļus, kas savienoja Somiju un Igauniju. Somijas varasiestādes veica izmeklēšanu, kas liecināja, ka tankkuģis apzināti vilka savu enkuru pa jūras dzelmi vairākus simtus kilometru. Lai novērstu šādus incidentus, NATO valstis apņēmās stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūrā. 2025. gada janvārī Helsinkos notikušajā NATO Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju sanāksmē paziņoja par militārās operācijas "Baltijas sardze" (Baltic Sentry) sākšanu ar mērķi aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Militārā misija ietvers fregates, patruļlidmašīnas un jūras dronus, lai nodrošinātu pastiprinātu novērošanu un atturēšanu.

2025. gada februāra paziņojumā Dānijas izlūkdienests brīdināja, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām varētu jau sešu mēnešu laikā koncentrēt ievērojamus militāros resursus, lai sāktu lokāla mēroga karu pret kādu no Krievijas kaimiņvalstīm. Divu gadu laikā Krievijas karaspēks varētu sagatavoties reģionālam karam ar vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā. Savukārt piecu gadu laikā Krievija varētu sagatavoties liela mēroga karam Eiropā, bet ar nosacījumu, ka karadarbībā neiesaistās ASV un NATO šajā laikā neveic pastiprinātu apbruņošanos.

Savukārt Igaunijas Ārējais izlūkdienests 12. februārī publicētajā gadagrāmatā brīdināja, ka karam Ukrainā beidzoties ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, apdraudējums Igaunijai var ātri atjaunoties. Prognozēja, ka 2025. gadā Krievija turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības Ļeņingradas (44. armijas korpuss Karēlijā, 69. gvardes motorizētā strēlnieku divīzija pie Viborgas) un Maskavas kara apgabalos. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses. Krievijas politiskā spiediena galvenais instruments uz Baltijas valstīm ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt šķelšanos sabiedrībā.

Krievijas iebrukumi NATO valstu gaisa telpā

2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais bezpilota lidaparāts un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, pārlidojot pāri Audriņu lokatoram. 2025. gada 10. jūlijā Lietuvas Viļņas rajonā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas drons "Gerbera", patvertnēs nogādāja Seima spīkeru Sauļu Skverneli un premjerministru Gintautu Palucku. Naktī uz 10. septembri Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas militārais drons. Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO ierosināja sākt operāciju "Austrumu sardze" (Eastern Sentry). 13. septembrī pēc Polijas pieprasījuma Ņujorkā notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme par Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā. Polijas pārstāvis demonstrēja fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas dronu paliekas uz Polijas zemes. Savukārt Krievijas pārstāvis apgalvoja, ka Polijas gaisa telpā nokļuvuši krītošu dronu vraki vai tehniskas kļūmes rezultātā. Baltkrievijas pārstāvis apgalvoja, ka Baltkrievija ir informējusi Polijas varas iestādes par tuvojošamies droniem. Sanāksme noslēdzās bez rezolūcijas.

15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka krievi izlūko – kā iznest karu Polijas teritorijā un Baltijas valstīs. Krievijas armija pārbauda Rumāniju. Protams, NATO ir "Patriot" un citas sistēmas, kā arī stipri iznīcinātāji, bet pret krievu "Šahediem" un "Gerber" mums Ukrainā ir daudz lētāki, daudz masveidīgāk izmantojami un sistēmiski risinājumi. 19. septembra rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas ielauzās trīs Krievijas iznīcinātāji MiG-31. Pēc notikušā Igaunijas valdība pieprasīja aktivizēt NATO 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas. 23. septembrī NATO operācijas "Austrumu sardze" ietvaros pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas veica izlūkošanas lidmašīna AWACS. 22. septembrī pēc neidentificētu dronu uzlidojumiem slēdza Kopenhāgenas lidostu, bet 23. septembrī arī Oslo lidostu. 24. septembra vakarā vairākus dronus pamanīja virs Olborgas lidostas Ziemeļjitlandes reģionā. 25. septembra naktī dronus pamanīja arī virs Esbjergas un Senderborgas civilajām lidostām, kā arī virs Vojensas militārā lidlauka Dienviddānijas reģionā. Neidentificētu dronu dēļ 2. oktobra naktī darbību apturēja Minhenes lidosta.

2025. gada 3. oktobrī "Valdaja diskusiju kluba" forumā Vladimirs Putins izsmēja Eiropas bažas par dronu novērojumiem un noliedza karaspēka izvietošanu pie Somijas robežas. Viņš apgalvoja, ka Krievija cīnoties ar visu NATO un virzās uz priekšu, tāpēc, ja reiz Krievija pēc Donalda Trampa izteikuma esot "papīra tīģeris", tad kas ir NATO?

Krievijas pierobežas militārās infrastruktūras izveide

2026. ɡadā Krievija ɡar robežu ar Baltijas un Ziemeļvalstīm turpināja celt jaunas munīcijas noliktavas un kazarmas līdz 115 000 karavīriem pie Pečengas, Petrozavodskas, Lugas un Kēnigsbergas.

Sarunas par karadarbības pārtraukšanu

2022. gada sarunas

2022. gada 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni Aļaksandru Lukašenku vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie Pripetes upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana. Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas Gomeļā, taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči. Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.

Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs Romāns Abramovičs un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci. 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka Antaljā notiks Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās. 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma Antālijā 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra Kuleba tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Lavrovu.

2022. gada 16. martā laikraksts Financial Times ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par NATO dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts krievu valodas statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.

17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu. 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.

20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.

29. martā Stambulā atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts. Klātienes sarunu ceturtais raunds notika Dolmanbahčes pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu:

1. Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes,
2. ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti,
3. sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā,
4. jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.

31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.

1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.

20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju. 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir reāli.

12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.

28. augustā kļuva zināms, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons sazinājies ar Vladimiru Putinu, lai apspriestu iespējamo konflikta izbeigšanu. Krievijas puse atkal paziņoja, ka jebkādas karadarbības izbeigšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiks atzīta Krievijas suverenitāte pār Krimu, kā arī notiks Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija un neitralitātes statusa noteikšana. 11. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons sazvanījās ar Vladimiru Putinu un apsprieda situācija Ukrainā. 13. septembrī Vācijas kanclers Olafs Šolcs telefonsarunas laikā mudināja Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu, atzīstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.

14. septembrī Ukrainas vicepremjere Olga Stefanišina paziņoja, ka Ukrainas bruņoto spēku sekmīgās pretuzbrukumu operācijas piespiedušas Krievijas pārstāvjus pa oficiāliem un neoficiāliem kanāliem vērsties pie Ukrainas valdības ar aicinājumiem pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas.

2023. gada sarunas

2023. gada 18. janvārī Putins atkal mainīja Krievijas agresijas pamatojumu, paziņojot, ka speciālās militārās operācijas mērķis esot izbeigt karadarbību Donbasa reģionā. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka paziņojums tikai apstiprina Krievijas nevēlēšanos panākt mieru, bet Krievijai nāksies piekrist Ukrainas piedāvātajai miera formulai.

Krievijas iebrukuma gadadienā 24. februārī Ķīnas Ārlietu ministrija publicēja miera plānu, kas ietvēra 12 punktus, to skaitā visu valstu suverenitātes respektēšanu, atteikšanos no Aukstā kara mentalitātes, pamieru, sarunu sākšanu, humānās krīzes risināšanu, civiliedzīvotāju un karagūstekņu aizsardzību, atomelektrostaciju aizsargāšanu, stratēģisko risku samazināšanu, pārtikas transportēšanu, vienpusējo sankciju pārtraukšanu, industrijas un piegāžu ķēžu stabilizēšanu un pēckara rekonstrukcijas atbalstīšanu. Tomēr Ukrainas sabiedrotie asi kritizēja Ķīnas miera plānu, jo tas radot iespaidu, ka abas puses ir vienlīdz atbildīgas par "konflikta" izcelšanos.

2023. gada 6. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks intervijā laikrakstam "Financial Times" sacīja:

"Ja mums izdosies sasniegt mūsu stratēģiskos mērķus kaujas laukā un kad mēs būsim nonākuši uz administratīvās robežas ar Krimu, mēs esam gatavi atšķirt diplomātisko lappusi apspriešanai, bet tas nenozīmē, ka mēs izslēdzam iespēju atbrīvot Krimu militārā ceļā."

3. jūnijā Indonēzija Āzijas aizsardzības konferencē ierosināja noslēgt pamieru pašreizējās pozīcijās un izveidot demilitarizētu zonu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem. Plānā bija iekļauta referendumu organizēšana strīdīgajos apgabalos, kurus varētu organizēt ANO.

16. jūnijā Kijivā, pēc tam Pēterburgā ieradās septiņu Āfrikas valstu līderu delegācija ar Dienvidāfrikas prezidentu Ramafosu priekšgalā, kas iepazīstināja ar savu desmit punktu Krievijas un Ukrainas miera sarunu plānu, prasot ka Krievijai ir jāatvelk, bet ne pilnībā jāizved karaspēks no Ukrainas, jāaizvāc taktiskie kodolieroči no Baltkrievijas, bet Starptautiskajai krimināltiesai jāanulē Putina aresta orderis un Rietumvalstīm jāmīkstina Krievijai noteiktās sankcijas.

1. augustā Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka Saūda Arābija ir gatava diskutēt par Ukrainas ierosināto desmit punktu miera plānu, kas pieprasa izvest Krievijas karaspēku no visas Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, visu karagūstekņu atbrīvošanu, kā arī īpaša kara tribunāla izveidi lai tiesātu agresorvalsts kara noziedzniekus. Tikšanās varētu notikt Džidas pilsētā Saūda Arābijā, piedaloties aptuveni 30 valstu pārstāvjiem.

8. novembrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievijas zaudējumi karā ir piecas reizes lielāki nekā Ukrainas zaudējumi. Viņš arī apliecināja, ka Kijiva ir gatava sarunām par kara izbeigšanu, kad Krievija būs izvedusi savus karaspēkus no Ukrainas teritorijas.

2024. gada sarunas

2024. gada 8. martā prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka Turcija ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainas prezidents atgādināja, ka miera samits jau paredzēts Šveicē, kur Ukraina izvirzīs savu miera formulu. Viņš izslēdza iespēju, ka uz samitu varētu tikt uzaicināta arī Krievija.

14. jūnijā Putins paziņoja, ka Krievija esot gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina sāks karaspēka izvešanu no Krievijas anektētajiem Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, oficiāli atzīs Krimas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu aneksiju, paziņos par atteikšanos no plāniem pievienoties NATO, bet Rietumu valstis atcels visas sankcijas pret Krieviju.

15. un 16. jūnijā Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā pie Lucernas notika Ukrainas miera samits, kurā Ukrainas valdība ielūdza piedalīties vairāk nekā 160 valstu. Ķīna atteicās piedalīties samitā un paziņoja par ieceri rīkot alternatīvu starptautisku miera konferenci ar Krievijas piedalīšanos, lai apspriestu savu sešu punktu miera plānu. Samitā piedalījās 100 valstis un organizācijas, nolēguma deklarācijā bija uzsvērts Ukrainas teritoriālās nedalāmības princips, Zaporižjas atomelektrostacijas nodošana Ukrainas kontrolē, droša kuģošana Melnajā jūrā globālai pārtikas nodrošināšanai, karagūstekņu apmaiņa un nelikumīgi deportēto bērnu atgriešana Ukrainā. To parakstīja 80 valstis un četras organizācijas, tomēr BRICS valstis Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. Arī Saūda Arābijas ārlietu ministrs princis Faisals bin Farnahs Al Sauds pauda viedokli, ka bez sāpīgiem kompromisiem mieru neizdosies panākt.

27. augustā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainai ir plāns, kā izbeigt karu ar Krieviju, un viņš to nodos ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī demokrātu un republikāņu kandidātiem uz prezidenta amatu Kamalai Harisai un Donaldam Trampam.

25. septembrī Volodimirs Zelenskis, uzstājoties ANO Drošības padomē, pauda uzskatu, ka Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu Ukrainā, bet sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par taisnīgu mieru, ar Krieviju nav iespējams. Ukrainas prezidents atgādināja, ka Krievija pirmā iebruka Ukrainas teritorijā, tāpēc tā būtu jāsauc pie atbildības kā ANO Statūtu pārkāpēja. Zelenskis oficiālajā vizītē ASV iepazīstināja sabiedrotos ar Ukrainas "Uzvaras plānu" un apšaubīja patiesumu Kremļa saimnieka priekšlikumā iesaldēt kontroles līnijas Ukrainā. ANO Drošības padomes sēdē uzstājās arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš sacīja, ka karu Ukrainā varēs izbeigt tikai tādā gadījumā, ja pasaule apturēs Irānas un Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai. Blinkens arī paziņoja, ka Krievija no Ķīnas saņem darbagaldus, mikroelektroniku un citas preces, ko Krievija izmanto, lai atjaunotu un papildinātu krājumus, izveidotu savu kara mašīnu un atbalstītu savu brutālo agresiju.

Pēc ASV prezidenta vēlēšanām 2024. gada novembrī parādījās ziņa, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pietuvināto vidū saistībā ar viņa solījumu "ātri izbeigt karu" Ukrainā esot izskanējusi ideja par frontes līnijas iesaldēšanu gar faktisko līniju ar demilitarizētu zonu un 20 gadu moratoriju Ukrainas uzņemšanai NATO. Ziņoja arī, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans G-20 samitā piedāvāšot kauju darbības iesaldēšanu pašreizējās pozīcijās, uz vismaz desmit gadiem atliekot Ukrainas iestāšanās NATO izskatīšanu. 7. novembrī ASV laikraksts "Wall Street Journal" ziņoja, ka prezidenta amatā pārvēlētajam Donaldam Trampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā. Novembrī notika arī telefona saruna starp Putinu un Vācijas kancleru Šolcu, kurš aicināja sākt sarunas par "taisnīgu un ilgstošu" mieru ar Ukrainu. Tomēr Krievija paziņoja, ka jebkāda vienošanās par kara izbeigšanu iespējama vienīgi, ja tiek ņemtas vērā Krievijas drošības intereses, kas "izriet no jaunajām teritoriālajām realitātēm", un tiek novērsti "konflikta pamatcēloņi".

29. novembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefonsarunām ar Rietumvalstu līderiem aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".

2025. gada sarunas

Volodimira Zelenska tikšanās ar Donaldu Trampu Vašingtonā 2025. gada 28. februārī.

Putina un Trampa tikšanās militārajā bāzē pie Ankoridžas 2025. gada 15. augustā.

Vladimira Putina tikšanās ar ASV deleɡāciju Maskavā 2025. gada 2. decembrī.

Pēc Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu parādījās ziņa, ka viņš piedāvājis Putinam priekšlikumus kara izbeigšanai, kuros okupētais Luhanskas apgabals un Krima pilnībā atstājama Krievijai, bet Doneckas apgabals daļēji, Mariupoli atdodot Ukrainai. ASV prezidents esot uzdevis savam īpašajam sūtnim Ukrainas jautājumos Kītam Kellogam karu Ukrainā izbeigt 100 dienu laikā.

12. februārī Donalds Tramps paziņoja, ka viņam bijusi "gara un ļoti produktīva" telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abi esot vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps žurnālistiem norādīja, ka tikšanās ar Putinu organizēšanā būs iesaistīts arī Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans. ASV valsts sekretāram Marko Rubio 15. februārī bija telefona saruna ar Sergeju Lavrovu, bet 16. februārī ASV īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs paziņoja, ka nesaskata Eiropas valstu dalības iespēju Ukrainas miera sarunās.

17. februārī Parīzē notika Eiropas līderu neformāla sanāksme, kurā piedalījās Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Polijas, Spānijas, Nīderlandes un Dānijas valdību vadītāji, kā arī Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Sanāksmē apsprieda konkrētus plānus, kā nodrošināt Eiropas aizsardzību neatkarīgi no turpmākās ASV iesaistīšanās un kā vislabāk atbalstīt Ukrainu un stiprināt ukraiņu sarunu pozīcijas. 18. februārī Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā notika ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās. ASV pārstāvēja valsts sekretārs Marko Rubio, nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs un ASV Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs, bet Krieviju ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Putina padomnieks Jurijs Ušakovs un Krievijas valsts ieguldījumu fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs. Volcs norādīja, ka sarunās par kara izbeigšanu galvenā uzmanība jāpievērš teritoriālajiem jautājumiem un drošības garantijām, Lavrovs sarunās nodeva amerikāņiem ziņu, ka iebilst pret jebkādu NATO dalībvalstu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu pamiera ietvaros. Savukārt Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Krievijai neesot nekas iebilstams pret Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, jo tā neuzskata to par draudu savai drošībai. Ukrainas prezidents Zelenskis 18. februārī bija ieradies Turcijā, kur tikās ar tās prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.

28. februārī Vašingtonā notika Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV valdību, kuras laikā ASV viceprezidents Dž. D. Venss, tad arī ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja Zelenski, ka viņš necienīgi izturoties pret ASV. 2. martā Londonā notika Eiropas līderu samits, kuram pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kanādas premjers Džastins Trudo un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Apvienotās Karalistes premjers Kīrs Stārmers paziņoja, ka viņa valsts kopā ar Franciju un Ukrainu izstrādās plānu kara izbeigšanai un miera nodrošināšanai Ukrainā, kuru pēc tam apspriedīs ar ASV. Līderi vienojās par četru soļu plānu – turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nodrošināt, ka Ukraina piedalās jebkādās sarunās par kara izbeigšanu, nepieļaut, ka pēc miera līguma noslēgšanas Krievija īsteno jaunu uzbrukumu, kā arī izveidot valstu koalīciju, lai aizstāvētu Ukrainu un garantētu mieru valstī.

11. martā Saūda Arābijas ostas pilsētā Džidā sākās ASV un Ukrainas delegāciju sarunas, kurās piedalījās arī ASV Valsts sekretārs Marko Rubio un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām, bet ASV nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. 12. martā Parīzē tikās Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības garantijas Ukrainai, ja tā piekritīs mieram ar Krieviju. 13. martā ASV īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs ieradās Maskavā, lai vienotos par iespēju uzsākt 30 dienu ilgu pagaidu pamieru Ukrainā. Pirms šīs tikšanās ar Putins paziņoja, ka Krievija piekrīt priekšlikumam par 30 dienu pamieru Ukrainā, taču tikai tādā gadījumā, ja ASV un Eiropas valstis pārtrauks bruņojuma piegādes Ukrainai, Ukraina vairs neveiks karavīru mobilizāciju, bet Krievijas Kurskas apgabalu ieņēmušie ukraiņu karavīri padosies gūstā, nevis tiks atvilkti. Putins pieprasīja, lai pamiera laikā Ukraina nemobilizētu un neapmācītu karavīrus, kā arī nesaņemtu militāro palīdzību no ASV un Eiropas. Komentējot Putina teikto, ASV prezidents Tramps sacīja, ka Putins "nāca klajā ar ļoti daudzsološu, taču nepilnīgu paziņojumu".

18. martā pēc telefona sarunas starp Trampu un Putinu Krievijas puse paziņoja, ka piekritusi uz 30 dienām apturēt triecienus enerģētikas mērķiem Ukrainā un sākt sarunas par pamieru Melnajā jūrā, un pēc tam – arī pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru. Putins gan esot izvirzījis jaunus ultimātus – Ukrainu jābeidz apbruņot, jāaptur tai sniegtā izlūkinformācija un valstī jābeidz arī cilvēku mobilizācija. 25. martā kļuva zināms, ka karojošās puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu.

16. maijā Stambulā sākās tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Tā kā Putins atteicās piedalīties, tad Krievijas delegāciju vadīja bijušais kultūras ministrs un Putina padomnieks Vladimirs Medinskis. Pēc Putina atteikuma arī Ukrainas prezidents Zelenskis atsauca savu piedalīšanos un nosūtīja delegāciju, ko vadīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Pirms tam Turcijas prezidenta rezidencē Dolmabahčes pilī notika Ukrainas, ASV un Turcijas pārstāvju tikšanās. Ukrainas puse aicināja Krieviju nekavējoties piekrist uguns pārtraukšanai vismaz uz 30 dienām, pieprasīja deportēto ukraiņu bērnu atgriešanu dzimtenē un karagūstekņu apmaiņu. Savukārt Krievijas puse pieprasīja Ukrainas karaspēka atkāpšanos no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem.

28. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka Krievija ir gatava turpināt sarunas ar Ukrainu un ierasties uz sarunu otro kārtu, kas varētu notikt 2. jūnijā Stambulā. Krievija esot sagatavojusi memorandu, kurā izklāstīti priekšnoteikumi uguns pārtraukšanai. Ukraina norādīja, ka ir gatava turpmākām tiešām sarunām, taču pieprasīja iepriekš iesniegt savus miera nosacījumus. 30. maijā Krievijas pārstāvis Vasilijs Ņebenzja ANO Drošības padomes sanāksmē paziņoja, ka

"pamiera laikā, mums ir nepieciešams, lai vismaz Rietumu valstis pārtrauktu piegādāt Kijivai ieročus, kā arī, lai Ukraina pārtrauktu mobilizāciju. Tomēr visi Rietumu paziņojumi liecina, ka jūs nevarat piekrist šādam scenārijam. Savukārt mēs nevaram piekrist situācijai, kas ļautu Kijivas režīmam dziedēt brūces un apturēt tā austrumu frontes sabrukumu" un uzsvēra, ka krievi "turpinās karot tik ilgi, cik būs nepieciešams".

2. jūnijā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka Krievija esot piedāvājusi īstermiņa pamieru uz divām trim dienām atsevišķos frontes sektoros, lai būtu iespējams savākt kritušo karavīru līķus. Abas puses vienojās turpināt karagūstekņu un kritušo apmaiņu, katrai no pusēm atdodot 6000 kritušo.

2025. gada 15. augustā Tramps un Putins tikās Elmendorfa–Ričardsona militārajā bāzē Ankoridžas pilsētas pievārtē. Pēc tam notika preses konference, kurā viņi nolasīja savus paziņojumus, bet atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Putins atkārtoja apgalvojumus, ka esot nepieciešams novērst kara cēloņus un brīdināja Ukrainu un Eiropas valstis atturēties no provokācijām un aizkulišu intrigām, kas varētu apdraudēt miera procesu.

2025. gada novembrī Donalds Tramps parakstīja 28 punktu miera plānu, pie kā iepriekš strādājušas ASV un Krievijas delegātu komandas. Ukrainas sabiedrotie Eiropā pauda neapmierinātību ar Krievijai labvēlīɡo piedāvājumu. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Plānu atjaunoja, un tajā bija iekļauti 20 punkti un bija vairāk ievērotas Ukrainas intereses, tostarp ASV piedāvāja tai drošības garantijas. Krievija noraidīja visus šos labojumus.

2026. gada sarunas

2026. gada 23. janvārī Ukrainas, Krievijas un ASV delegācijas sapulcējās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētā Abū Dabī, lai sāktu pirmās trīspusējās šo valstu pārstāvju sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievija uzstāja uz agrāk Trampa un Putina tiešajās sarunās apspriesto "Ankoridžas formulu", kas paredz, ka Krievija kontrolēs visu Donbasu, bet esošā frontes līniju Ukrainas austrumos un dienvidos jāiesaldē. 24. janvārī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēlējis veikt brutālu, masīvu raķešu triecienu pret Ukrainu tieši sarunu laikā, jo naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 H-22 raķetes, kas bija lielākais uzbrukums ar šāda tipa spārnotajām raķetēm. Krievijas pusi sarunās Abū Dabī vadīja Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs. Sarunas bija kļuvušas koncentrētas, jo iepriekšējais Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis esot lasījis pseidovēsturiskas lekcijas un draudējis, ka Krievija ir gatava cīnīties bezgalīgi, ja Kijiva noraidīs Maskavas maksimālās prasības.

4. februārī Abū Dabī notika Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējo miera sarunu otrā kārta. Ukrainas pusei sarunās ar ASV pārstāvjiem bija dots mandāts runāt par drošības garantiju parakstīšanu, kā arī Ukrainas atjaunošanu un citiem divpusējiem jautājumiem, savukārt trīspusējās sarunās ar ASV un Krieviju — runāt par militāri politiskiem jautājumiem. Tieši pirms sarunām, naktī uz 3. februāri Krievija veica kārtējo uzbrukumu Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai, atstājot tūkstošiem Kijivas, Harkivas un citu pilsētu iedzīvotāju -20 grādu salā bez apkures un elektrības.

4. jūnijā Zelenskis atklātā vēstulē Putinam piedāvāja tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņoja, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām. Putins nākamajā dienā paziņoja, ka Dmitrijs Peskovs viņam "piespēlējis šo papīrīti", bet viņš neredzot jēgu tikties, jo vispirms esot jārod risinājums.

Rietumvalstu iniciatīvas

Francijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas pārstāvju tikšanās ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem Elizejas pilī 2025. gada 17. aprīlī.

2025. gada 12. martā Parīzē tikās Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas aizsardzības ministri, lai diskutētu par Labas gribas koalīcijas izveidi no Eiropas Savienības un citām valstīm. 10. aprīlī NATO galvenajā mītnē Briselē notika Labās gribas koalīcijas pirmā sanāksme par Eiropas atturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc Krievijas uzsāktā kara beigām. Sanāksmē piedalījās 30 valstu aizsardzības ministri. 11. aprīlī Ukrainas aizsardzības kontaktgrupa apsolīja 21 miljarda eiro militāro atbalstu Ukrainai.

Aprīļa vidū ASV Parīzes tikšanās laikā Eiropas partneriem iesniedza priekšlikumu oficiāli (de iure) atzīt Krimu par Krievijas daļu un neoficiāli (de facto) atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām teritorijām. Plāns paredzējis, ka ASV varētu pārņemt kontroli pār Zaporižjas atomelektrostaciju, kā arī Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām, bet ne no dalības Eiropas Savienībā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja Krimas okupācijas atzīšanu.

23. aprīlī Londonā notikušo sarunu laikā apsprieda Ukrainai un tās Eiropas sabiedrotajiem pieņemamus nosacījumus kara izbeigšanai. Dokumentā, ko nodeva izskatīšanai ASV, bija minēta kompensācijas izmaksa Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, gatavība pakāpeniski mīkstināt Krievijai noteiktās sankcijas, pretī prasot beznosacījumu uguns pārtraukšanu uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī nekavējoties uzsākt sarunas par pamiera tehnisko īstenošanu, kam jānorit paralēli miera vienošanās sagatavošanai. Uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu jāuzrauga ASV un partneriem no trešajām valstīm, jautājumi par okupētajām teritorijām apspriežami pēc pamiera iestāšanās, neietverot Krievijas kontroles atzīšanu pār jebkādu Ukrainas teritoriju, tostarp Krimu. Ukrainas sabiedrotie šajā dokumentā pauda nostāju pret jebkādiem Ukrainas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu vai struktūras ierobežojumiem, kā arī pret ierobežojumiem sabiedroto militāro spēku izvietošanai Ukrainas teritorijā. Tāpat dokumentā bija minētas uzticamas drošības garantijas Ukrainai, pamatojoties uz vienošanos, kas būtu līdzīga NATO līguma 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.

2025. gada 30. aprīlī pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina parakstīja vienošanos par derīgajiem izrakteņiem, paredzot izveidot Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kura mērķis ir Ukrainas ekonomiskās atveseļošanas paātrināšana. Investīciju fondā neiekļāva militāro palīdzību, ko ASV sniedza Ukrainai pirms vienošanās noslēgšanas, kaut gan ASV prezidents sākotnēji pieprasīja derīgos izrakteņus 500 miljardu dolāru vērtībā, kas aptuveni četras reizes pārsniedz Ukrainai sniegtās ASV palīdzības apjomu kopš kara sākuma. 1. maijā ASV īpašais sūtnis Kīts Kelogs informēja, ka ASV sarunās ar Ukrainu ir 22 konkrēti nosacījumi. Viņš pauda uzskatu, ka Ukraina esot gatava de facto piekāpties jautājumos par savām teritorijām, kuras šobrīd okupē Krievija, un vēlas visaptverošu un pastāvīgu pamieru vismaz uz 30 dienām, kas novedīs pie miera līguma.

Labas gribas koalīcijas Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas, Ukrainas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.

Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas, ES un NATO līderi Vašingtonā 2025. gada 18. augustā.

Labas gribas koalīcijas samitā 2026. gada 6. janvārī Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.

10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko telefoniski atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros. Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā. Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.

12. maijā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas un Spānijas ārlietu ministri un Eiropas Savienības ārlietu vadītāja Kaja Kallasa Londonā apsprieda palīdzību Ukrainai un sarunas starp Ukrainu un Krieviju. Jūlija vidū prezidents Tramps paziņoja, ka Krievijai ir 50 dienas laika, lai izbeigtu karu Ukrainā - pretējā gadījumā tai un tās tirdzniecības partneriem draud jaunas sankcijas. Taču 28. jūlijā pats ASV prezidents šo termiņu krietni samazināja, dodot Kremlim tikai 10 līdz 12 dienas šim uzdevumam. Tramps pavēstīja, ka Putins viņu ir nokaitinājis un ilgāk vilcināties vairs nav vērts. 6. augustā ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņoja Trampam, ka Putins ir gatavs piedāvāt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, lai izbeigtu karu Ukrainā. 7. augustā telefonsarunas laikā ar vairākiem Eiropas līderiem Vitkofs norādīja, ka Putins ir gatavs atkāpties no Zaporižjas un Hersonas apgabala apmaiņā pret to, ka Kijiva atdod Doneckas un Luhanskas apgabalus. 7. augustā Tramps paziņoja, ka viņš drīzumā varētu tikties ar Putinu, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Pēc tam varētu sarīkot arī trīspusēju Trampa, Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos. 9. augustā Donalds Tramps paziņoja, ka tiksies ar Vladimiru Putinu 15. augustā Aļaskas štatā. Pirms tikšanās ar Putinu Tramps apgalvoja, ka vēlas panākt pamieru Ukrainā, bet pēc tikšanās ASV prezidents paziņoja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija pēc iespējas drīzāk parakstītu miera vienošanos. 18. augustā Tramps Baltajā namā Vašingtonā tikās ar Ukrainas prezidentu Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu, NATO ģenerālsekretāru Riti, Vācijas kancleru Mercu, Itālijas premjerministri Meloni, Francijas prezidentu Makronu, Lielbritānijas premjeru Stārmeru un Somijas prezidentu Stubu. Pēc tikšanās Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties divpusējās sarunās ar Putinu, bet norādīja, ka sagaida ilgstošas drošības garantijas no sabiedrotajiem.

22. augustā NATO ģenerālsekretārs Marks Rite tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski norādīja, ka NATO sniegs Ukrainai divu līmeņu drošības garantijas. Pirmā līmeņa garantijas sekos pēc miera līguma vai vienošanās par ilgstošu uguns pārtraukšanu noslēgšanas. Tām jānodrošina spēcīgi Ukrainas bruņotie spēki. Otrais līmenis būs ASV un Eiropas sniegtās drošības garantijas, kad pēc pamiera noslēgšanas varētu runāt par Eiropas valstu karavīru iesaisti. Viņš piebilda, ka

"drošības garantijām jābūt tādā līmenī, lai Vladimirs Vladimirovičs Putins, sēžot Maskavā, vairs nekad neuzdrošinātos uzbrukt Ukrainai".

4. septembrī Labas gribas koalīcijas valstis Parīzē pieņēma kopīgu lēmumu par drošības garantijām Ukrainai, kas iekļauj Ukrainas armijas stiprināšanu, sabiedroto karavīru nosūtīšana miera uzturēšanai, kā arī ASV iesaistīšanu drošības saistībās.

2026. gada 6. janvārī Parīzē Labas gribas koalīcijas samitā apsprieda ASV piedāvāto miera plānu, kā arī drošības garantijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām.

2026. ɡada februārī Eiropas Savienības valstis apsprieda "Eiropas pamatintereses kontinenta visaptveroša, taisnīga un ilgtspējīga miera un drošības nodrošināšanā", kurās minēta reparāciju izmaksa Ukrainai, okupēto teritoriju demilitarizācija un to de iure neatzīšana, pret Eiropu vērsto Krievijas hibrīduzbrukumu pārtraukšana, kā arī Krievijas karaspēka izvešana no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras, brīvas un godīgas vēlēšanas Krievijā starptautisko novērotāju klātbūtnē, politieslodzīto atbrīvošana, likuma par ārvalstu aģentiem atcelšana un sadarbošanās opozicionāru Alekseja Navaļnija un Borisa Ņemcova slepkavību izmeklēšanā. 17. jūnijā kļuva zināms, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta licis atvērt komunikācijas kanālus saziņai ar Krievijas valdību.

Ukrainas un Krievijas sarunu prasības

ASV un Ukrainas sarunas NATO samitā 2025. gada 25. jūnijā.

Tramps telefona sarunā ar Putinu 2025. gada 18. augustā.

ASV un Ukrainas sarunas Baltajā namā 2025. gada 17. oktobrī.

2025. gada 1. jūnijā ziņu aģentūra "Reuters" pavēstīja, ka Ukrainas iesniegtais memorands satur sekojošas Ukrainas prasības Krievijai: nekavējoties ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, atbrīvot visus ukraiņu karagūstekņus un uz Krieviju aizvestos ukraiņu bērnus, lai pēc miera līguma noslēgšanas neierobežotu tās militārās spējas, starptautiski neatzītu Krievijas tiesības uz okupētajām teritorijām un izmaksātu reparācijas. Papildus prasība bija Zelenska un Putina tieša tikšanās. Savukārt Krievija pieprasīja Ukrainai atteikties no pretenzijām uz okupēto Krimu, izvest Ukrainas karaspēku no Krievijas daļēji okupētajiem Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, kā arī atteikties no plāniem pievienoties NATO.

10. augustā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kā arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas, Vācijas, Polijas un Somijas līderi paziņoja, ka pašreizējā frontes līnija starp Krieviju un Ukrainu var būt vienīgi sarunu sākumpunkts. Izplatījās ziņas, ka pirms pamiera sarunām Krievija pieprasījusi Ukrainas karaspēkam atkāpties no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, bet Krievija pēc tam izvedīšot savus spēkus no Harkivas un Sumu apgabaliem. 19. novembrī izplatījās ziņa, ka ASV ar Vitkofa starpniecību ar Krieviju strādā pie 28 punktu plāna kara izbeigšanai, kas iedaloties četrās kategorijās – miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un ASV nākotnes attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tikmēr laikraksts "Wall Street Journal" un telekanāls CNN vēstīja, ka uz Kijivu devās augsta ranga ASV militārā delegācija. 23. novembrī Ženēvā notika sarunas starp ASV, Eiropas un Ukrainas līderiem. Pēc tām plāns saturēja 19 punktus un vairāk ievēroja Ukrainas intereses. 2. decembrī Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina un ASV sarunu gaitā ir nonākušas pie miera plāna, kas sastāv no 20 punktiem.

CNN vēstīja, ka ASV piedāvātajā jaunajā 20 punktu plānā ir ierosināts izveidot demilitarizētu zonu gar karadarbības kontaktlīniju, aicināts nodrošināt Ukrainai aizsardzības garantijas saskaņā ar NATO 5. pantu. Ierosināts līdz 2027. gadam uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Taču plānā esot paredzēta okupēto Krievijas teritoriju atzīšana no ASV puses un Ukrainas armijas ierobežojums līdz 800 000 cilvēku, ka ASV un Krievija lemj par Krievijas iesaldēto aktīvu likteni, kurus Eiropa rosināja izmantot kompensācijās Ukrainai. 24. decembrī Zelenskis pavēstīja, ka pēdējā ASV miera plāna versija, ko Vašingtona iesniegusi Maskavai, paredz frontes līnijas iesaldēšanu un sarunu uzsākšanu par demilitarizētajām zonām. 20 punktu plāns arī paredz, ka Zaporižjas atomelektrostaciju kopīgi vadīšot Ukraina, Krievija un ASV. Savukārt aģentūra "Bloomberg" 24. decembrī ziņoja, ka Krievija vēloties garantijas, ka NATO nepaplašinās uz austrumiem, un Ukraina ievēros neitralitāti, ja tā iestāsies Eiropas Savienībā (ES). Krieviju neapmierinot nepietiekamie Ukrainas armijas un bruņojuma ierobežojumi un tā pieprasot garantijas krievu valodas statusam Ukrainā, sankciju atcelšanai un iesaldēto Krievijas aktīvu atdošanai. 20 punktu plānā ASV piedāvāja, ka Zaporižjas AES kopīgi pārvaldītu Ukraina, Krievija un ASV, savukārt Ukraina vēlējās, ka spēkstaciju kontrolētu Ukraina un ASV. Ukraina vēlējās, lai Krievija izvestu savu karaspēku no Dņipropetrovskas, Mikolajivas, Sumu un Harkivas apgabaliem, bet Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos frontes līniju iesaldētu, bet gar to izvietotu starptautiskus spēkus, kas uzraudzītu pamiera ievērošanu. Plāns paredzēja, ka pēc miera vienošanās parakstīšanas Ukrainai iespējami drīz jāsarīko prezidenta vēlēšanas. 29. decembrī pēc ASV un Ukrainas sarunām Floridā Tramps atkāpās no jebkādiem termiņiem kara izbeigšanai. Abas puses uzsvēra ievērojamu progresu, taču joprojām neatrisināti palika galvenie strīdus jautājumi – par Ukrainas teritorijām Donbasa reģionā un Zaporižjas atomelektrostacijas nākotni. ASV piedāvāja drošības garantijas Ukrainai uz 15 gadiem. Ukraina pauda atbalstu ASV iecerei par demilitarizētu brīvo ekonomisko zonu, kuru uzraudzītu starptautiskie spēki, bet pret to Krievija izteica pretenzijas.

Eskalācijas draudi 2026. ɡada rudenī

2026. ɡada 25. augustā ASV militārā transporta lidmašīna Boeing C-17 izlidoja no lidostas "Rīga" un devās uz Vnukovas starptautisko lidostu Maskavā. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs.

Vēlāk parādījās informācija, ka Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši pret Baltijas valstīm. Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka "ir zināms, ka Krievija ļoti nopietni gatavojas spriedzes eskalācijai - gan karā ar Ukrainu, gan visā reģionā, un ka Krievijai šis rudens un ziema ir jākļūst par izšķirošiem."

Iedzīvotāju aptaujas

Ukrainā

No 2024. gada 20. līdz 28. jūnijam Razumkova centrs pēc izdevuma "ZN.UA" pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 2027 respondenti visās valsts daļās. 44% aptaujāto (60% Ukrainas dienvidu, 49% centrālajā, 35% rietumu, 33% austrumu daļā) uzskatīja, ka ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju, bet 35% bija pārliecināti, ka to vēl nevajadzētu darīt. 83% respondentu nepiekrita Ukrainas karaspēka izvešanai no Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, bet 84% aptaujāto iestājās pret šo apgabalu atdošanu agresoram. 77% nepiekrita tam, ka būtu jāatceļ visas Rietumu sankcijas pret Krieviju. Ierosinājumu noteikt Ukrainas konstitūcijā, ka Ukraina ir neitrāla valsts bez kodolieročiem, kas neietilpst nevienā blokā, atbalstīja tikai 22% (39% dienvidu, 25% centrālajā, 23% austrumu, 9% rietumu daļā), bet neatbalstīja 58% aptaujāto.

2024. gada decembrī socioloģijas kompānija "Socis" veica Ukrainas iedzīvotāju aptauju, kuras rezultāti liecināja, ka 50% respondentu piekrīt kompromisa risinājumam kara izbeigšanai, kas Ukrainai nodrošinātu drošības garantijas. Gada laikā no 8% līdz gandrīz 20% bija pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atbalstīja tūlītēju karadarbības izbeigšanu un konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo karojošo pušu saskarsmes robežu.

2026. gada februārī Kijivas Starptautiskais socioloģiskais institūts publiskoja aptaujas rezultātus, kas liecināja, ka tikai 20 % aptaujāto sagaidīja, ka karš beigsies tuvākajā pusgadā. 52 % aptaujāto noraidīja iespēju atdot Krievijai visu Donbasu apmaiņā pret drošības garantijām, tomēr šāds variants pieņemams šķita 40 % aptaujāto. 65 % aptaujāto pauda, ka ir gatavi paciest karu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams (2025. gada septembrī šādu nostāju pauda 62 % respondentu).

Krievijā

Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" 2024. gada oktobrī veiktās aptaujas rezultāti liecināja, ka 76% Krievijas iedzīvotāju atbalstīja karu pret Ukrainu. Augstākais kara atbalstītāju īpatsvars (81%) bija vīriešiem vecuma grupā virs 55 gadiem, bet zemākais (67%) jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. 40% respondentu atbalstīja tuvinieka lēmumu personīgi piedalīties karā. Aptaujā, kuru "Levada centrs" veica no 2025. gada 11. līdz 19. decembrim, intervējot 1618 cilvēkus, atklājās, ka tikai 28 % aptaujāto uzskatīja, ka ASV centieni panākt miera vienošanos starp Kijivu un Maskavu būs veiksmīgi, bet 51 % domāja, ka nebūs. Tikai 25 % aptaujāto uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu turpināt karu, bet 66 % respondentu uzskatīja, ka ir nepieciešamas miera sarunas. Vīrieši, vecāka gada gājuma cilvēki un mazpilsētu iedzīvotāji atbalsta kara turpināšanu biežāk nekā sievietes, jaunākās paaudzes un lielāku pilsētu iedzīvotāji.

Okupēto teritoriju aneksija

Krievijas ieceltie anektēto Ukrainas apgabalu vietvalži Kremlī 2022. gada 30. septembrī.

Krievijas teritoriālās pretenzijasː 2014. gadā anektētā Ukrainas daļa (Krima un Sevastopole) un 2022. gada 30. septembrī pasludinātā Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu aneksija.

2022. gada 27. martā LTR administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par šī apgabala pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās. 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi. 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova informēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā. 28. aprīlī interneta medijs "Meduza" izpauda, ka maija vidū DTR un LTR varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā. 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.

Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Doneckas un Luhanskas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu valodā "vai jūs atbalstāt Doneckas (Luhanskas) Tautas Republikas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Savukārt Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Hersonas (Zaporižjas) apgabala izstāšanos no Ukrainas, Hersonas (Zaporižjas) apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?" Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.

28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka vēlētāju aktivitāte Doneckas apgabalā esot pārsniegusi 97%, bet par pievienošanos Krievijai nobalsojuši vairāk nekā 99% vēlētāju, Luhanskas apgabalā – 98,4%, Zaporižjas apgabalā – 93%, bet Hersonas apgabalā – 87%. 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē. 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu atzīšanu par neatkarīgām teritorijām, melīgi atsaucoties uz it kā izskanējušo tautas gribas izpausmi, kā arī starptautisko tiesību principiem un normām. 30. septembrī Maskavas kremlī Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.

2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.

Ukrainas pieteikumi uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO

Prezidents Volodimirs Zelenskis 2022. gada 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.

Endijs Bērnems, Volodimirs Zelenskis un Antoniu Košta Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.

2022. gada 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā:

Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."

Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES. 1. martā Eiropas Parlaments nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās. Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai Eiropas Komisija vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums. 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Eiropas Komisijas atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā. 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara. 23. jūnijā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.

2023. gada 3. februārī Kijivā notika Eiropas Savienības samits, kurā piedalījās augstākās ES amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un 15 ES komisāri. Tika paziņots par plāniem Hāgā izveidot starptautisku Ukrainas kara noziegumu izmeklēšanas centru, divkārt palielināt Eiropā apmācīto ukraiņu karavīru skaitu, kā arī piešķirt finansējumu Ukrainas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanai.

2024. gada 7. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Kijiva bija izpildījusi visas prasības, tostarp paveikusi lielu darbu, lai ierobežotu oligarhu varu valstī un labāk nodrošinātu Ukrainas etnisko minoritāšu tiesības.

2022. gada 30. septembrī Volodimirs Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā. 13. oktobrī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs šo Ukrainas soli raksturoja kā propagandas gājienu, jo tā lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz Trešo pasaules karu.

Starptautiskā nostāja

Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

---

  Valstis, kas iebrukumu nosodījušas

  Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju

  Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju

  Nav zināms

---

  Krievijas Federācija

  Ukraina

Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.

Eiropas Savienība

24. februārī Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptvēra finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces (militārā un nemilitārā pielietojuma preces), kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr sankcijās neiekļāva Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas SWIFT. 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels paziņoja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai. ES dalībvalstis apstiprināja aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.

2. martā septiņas Krievijas bankas izslēdza no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas. Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.

17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai.

23. novembrī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, EP atzina Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas "izmanto terorisma līdzekļus". EP aicināja visas Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju terorisma atbalstītāju valstu sarakstā.

Igaunija

Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī

Igaunijas Rīgikogu pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodīja Krievijas Federācijas atraisīto karu. 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības Tallinas Vabaduses laukumā rīkoja demonstrāciju Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku. Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām. 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.

4. augustā Igaunijas valdība nolēma visās publiskās vietās demontēt pieminekļus ar okupācijas varas simboliku, informējot, ka valstī ir 200—400 tādu pieminekļu. 16. augustā no Narvas pievārtes uz Igaunijas Kara muzeju pārvietoja tanku T-34 un vēl sešus padomju laika okupācijas pieminekļus. Plašas nekārtības pēc pieminekļu pārvietošanas neizcēlās, bet 17. augustā Igaunija piedzīvoja intensīvāko kiberuzbrukumu kopš 2007. gada. 12 pakalpojumatteices uzbrukumi (DDoS) bija vērsti pret dažādām valsts institūcijām vai to vietnēm, bet četri DDoS uzbrukumi pret privātā sektora organizācijām, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās prokremliskais hakeru grupējums "Killnet".

Latvija

Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī

Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā

Andris Kulbergs, Liks Frīdens, Aleksanders Stubs un Endijs Bērnems Ukrainas neatkarības ɡadadienā 2026. ɡada 24. augustā Kijivā.

No 24. līdz 28. februārim Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.

24. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem. Apstiprināja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas plānu aptuveni 10 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai.

25. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. Satiksmes ministrija rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēla lidojumus uz Krieviju. 28. februārī Saeima atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē. 2. martā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "Latvijas pasts" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "ziedot.lv" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.

3. martā otrajā un galīgajā lasījumā Saeima vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteica papildu mehānismu, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Latvijas ārstniecības iestādes bija gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja Veselības ministrijā.

5. martā Rīgā notika Latvijas Pilsoniskās alianses rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim. Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.

Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā. 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā. 23. aprīlī Rīgā, pie Brīvības pieminekļa notika mītiņš "Krievu balss pret karu", kurā bija pulcējušies aptuveni 1000 cilvēku. Pasākumā piedalījās "Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, rezidenti un jaunpienākušie, repatrianti un Krievijas Federācijas pilsoņi, kas šobrīd atrodas Latvijā", kā arī Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. Mītiņā uzstājās Krievijas un Latvijas politiķi un sabiedriskie darbinieki.

20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie Brīvības pieminekļa, nodziedot Latvijas himnu un noslēdzās Uzvaras parkā ar dziesmām un runām. Pasākums noslēdzās ar komponista Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava".

9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.

11. augustā Saeima pieņēma paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai", kurā atzina Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima aicināja citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka līdz jūlija vidum bija pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem.

Lietuva

Ukrainas atbalsta pasākums Kauņā 24. februārī

24. februārī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam. Tajā pašā dienā vakarā Viļņā un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz Borisa Ņemcova skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.

25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus Planeta RTR, Rossija 24, Belarus 24, NTV Mir, RTR Planeta, Rossija 24, PBK, TVCI.

17. martā Lietuvas Seims vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju. 10. maijā Lietuvas parlaments atzina Krieviju par teroristisku valsti.

ASV

21. februārī ASV prezidents Džo Baidens izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus. 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem. 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums. 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu Sju Dziņpinu nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.

2022. gada 10. maijā ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar 368 balsīm par un 57 pret (mazākā daļa no republikāņu kongresmeņiem) nolēma piešķirt Ukrainai palīdzības paketi, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu 40 miljardu ASV dolāru apjomā. ASV Senātā republikāņu partijas senators Rends Pols mēģināja bloķēt šo likumprojektu, taču 17. maijā pret palīdzības palielināšanu Ukrainai nobalsoja vienīgi 11 republikāņu senatori.

Prezidenta Zelenska runa ASV Kongresā 2022. gada 21. decembrī

2022. gadā 21. decembrī, dienu pirms ASV Senāta balsojuma par 2023. finanšu gada budžetu, Ukrainas prezidents Zelenskis negaidīti ieradās Vašingtonā un uzrunāja ASV Kongresu. 22. decembrī ASV Senāts apstiprināja 45 miljardus dolāru palīdzību Ukrainai un tās sabiedrotajiem, turklāt dokumenta tekstā bija iekļauts arī republikāņu partijas pārstāvja Lindsija Greiema piedāvājums konfiscēt krievu oligarhu aktīvus un nodot tos Ukrainai. Par šādu ierosinājumu nobalsoja 68 senatori, 29 balsoja pret. Dokuments paredz 19,8 miljardu dolāru novirzīšanu Ukrainas karavīru un tās NATO sabiedroto apbruņošanai un apgādei, kā arī gandrīz 13 miljardus dolāru ekonomikas stabilizēšanai un zaudējumu kompensēšanai.

21. decembrī ASV valdība paziņoja, ka 1,85 miljardus USD lielajā militārās palīdzības paketē nodos Ukrainai zenītraķešu kompleksu MIM-104 Patriot, lai palīdzētu Kijivai atvairīt pastāvīgos Krievijas raķešu uzbrukumus.

Apvienotā Karaliste

Prezidenta Zelenska 2023. gada 8. februāra uzstāšanās Apvienotās Karalistes parlamentā

24. februārī Lielbritānija noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā Krimā — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".

9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. Londona noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.

13. maijā Lielbritānijas valdība paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione Aļina Kabajeva, kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.

NATO

24. februārī Francijas prezidents Makrons aicināja sasaukt NATO samitu. 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. Ja 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija bija nodēvēta par partneri, tad šis attiecību periods ir beidzies.

21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.

2023. gada aprīļa sākumā Polijas karabāzē pie Povidzas ciema Slupcas apriņķī atklāja septiņas militārās noliktavas (Long-Term Equipment Storage and Maintenance Complex), kurās paredzēja izvietot vairāk nekā 2700 NATO tanku, kājnieku kaujas mašīnu un citas smagās bruņutehnikas vienību. Noliktavu kompleksa būve ilga sešus gadus un izmaksāja aptuveni 360 miljonu dolāru.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO)

ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, Eritreja, Krievijas Federācija, Sīrija un Ziemeļkoreja. 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā. 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.

7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās. 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu Lieldienām, kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru.

16. septembrī ANO dalībvalstis nolēma pieļaut izņēmumu un ļaut Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ģenerālajā asamblejā uzstāties ar videouzrunu. Pret balsoja Krievijas Federācija un vēl sešas ANO dalībvalstis, bet 19 valstis atturējās.

12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainas zemju aneksiju pēc tam kad Krievija bija uzlikusi veto līdzīgai rezolūcijai ANO Drošības padomē. Pieņemtā rezolūcija nosodīja tā saukto referendumu organizēšanu no Krievijas Federācijas puses starptautiski atzītajās Ukrainas robežās un nelikumīgās aneksijas mēģinājumu. Par šo lēmumu balsoja 143 valstis, 5 valstis (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Nikaragva, Sīrija un Ziemeļkoreja) bija pret, bet 35 valstis atturējās (Alžīrija, Armēnija, Bolīvija, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Dienvidāfrika, Dienvidsudāna, Eritreja, Esvatini, Etiopija, Gvineja, Hondurasa, Indija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Kongo Republika, Kuba, Ķīnas Tautas Republika, Laosa, Lesoto, Mali, Mongolija, Mozambika, Namībija, Pakistāna, Sudāna, Šrilanka, Tadžikistāna, Taizeme, Togo, Uganda, Tanzānija, Uzbekistāna, Vjetnama, Zimbabve).

14. novembrī ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja rezolūciju, kurā aicināja saukt Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpšanu, iebrūkot Ukrainā, tai skaitā panākt no Krievijas reparācijas Ukrainai par kara postījumiem un nogalinātajiem ukraiņiem. Par rezolūciju nobalsoja 94 valstis, bet 14 balsoja pret. No balsošanas atturējās 73 valstis.

2023. gada 23. februārī ANO Ģenerālā asambleja ar nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest savu karaspēku no kaimiņvalsts. Par šo rezolūciju nobalsoja 141 dalībvalsts, septiņas balsoja pret (Krievijas Federācija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Eritreja, Mali, Nikaragva un Sīrija), bet 32 valstis atturējās (Ķīnas Tautas Republika, u.c.).

2023. gada 10. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja ar ievērojamu balsu vairākumu noraidīja Krievijas mēģinājumu atgriezties Cilvēktiesību padomē (CP), no kuras tā tika izslēgta pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ANO CP Austrumeiropas reģionālajā grupā ievēlēja Bulgāriju (160 balsis) un Albāniju (123 balsis), bet Krievija ieguva tikai 83 balsis.

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma trešās gadadienas 2025. gada februārī Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ierosināja ANO pieņemt rezolūciju, kurā uzsvēra nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai 2025. gadā, vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas teritoriālo integritāti. Taču 2025. gada 21. februārī ASV ierosināja citu rezolūcijas tekstu par Ukrainas kara izbeigšanu, kurā nav pieminēta Krievijas okupētā Ukrainas teritorija. 24. februārī ANO Ģenerālā asambleja atbalstīja Ukrainas iesniegto rezolūcijas projektu ar 93 balsīm "par" un 18 balsīm "pret", 65 valstis atturējās. Pret to balsoja ASV, Baltkrievija, Burkinafaso, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Haiti, Krievijas Federācija, Mali, Māršala Salas, Nigēra, Nikaragva, Palau, Sudāna, Izraēla, Ungārija un Ziemeļkoreja.

• 
  ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
• 
  ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē.
• 
  Balsojums par ANO 2022. gada 12. oktobra rezolūciju, kas nosodīja Ukrainas daļas aneksiju.

EDSO

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) parlamentārā asambleja 2023. gada februārī Krievijas delegāciju asi kritizēja par pilsoņu tiesību, mediju brīvības un godīgu vēlēšanu graušanu. 2023. gada jūlijā EDSO atzina Krieviju par terorisma sponsorētāju, ņemot vērā tās iesaisti Vāgnera grupas finansēšanā. 2024. gada jūlijā Krievijas parlaments nolēma pārtraukt dalību EDSO parlamentārajā asamblejā un apturēt iemaksas organizācijas budžetā. Krievija pārmeta EDSO "neobjektīvu diskriminējošu pieeju, dubultstandartus, totālu rusofobiju un nesagatavotību saturiskai diskusijai, tostarp par tādiem aktuāliem jautājumiem kā vienlīdzīgas un nedalāmas drošības garantēšana".

G-20 valstis

2022. gada 16. novembrī G-20 līderi Bali pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka "vairums G20 valstu stingri nosoda karu Ukrainā", lai gan Krievija sākotnēji pretojās šāda teikuma iekļaušanai kopīgajā paziņojumā. Paziņojumā Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par karu un nevis Krievijas "īpašo militāro operāciju", ka ir jāievēro starptautiskās tiesības un kodolieroču izmantošanas draudi ir nepieņemami. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau 15. novembrī pameta G20 sanāksmi un nesagaidīja noslēguma paziņojuma pieņemšanu. 2023. gada 2. martā G20 valstu ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās Deli, dalībnieki nespēja vienoties par kopīgu noslēguma paziņojumu, jo Ķīna un Krievija attiecās atbalstīt tekstu, kurā bija pieprasīta Krievijas pilnīga un beznosacījumu aiziešana no Ukrainas teritorijas.

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.

Aicinājums izveidot tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai

21. novembrī NATO parlamentārā asambleja Madridē pieņēma rezolūciju, kurā aicināja alianses dalībvalstu valdības un parlamentus skaidri pasludināt, ka Krievija pašreizējā situācijā ir teroristiska valsts un norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu starptautisko tribunālu Krievijas agresijas izmeklēšanai un vainīgo sodīšanai.

2023. gada janvārī Davosas pasaules ekonomikas foruma laikā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ierosināja īpaša starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas Ukrainā izmeklēšanai. Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs prognozēja, ka balsojums par speciāla ANO tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai varētu būt martā.

Lai apspriestu iespēju izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai, 2023. gada februārī Latviju apmeklēja Eiropas Savienības komisārs tiesiskuma jautājumos Didjē Reinderss. 16. martā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotā augsta līmeņa izmeklēšanas komisija savā pirmajā ziņojumā konstatēja, ka Krievija ir pieļāvusi plašu pārkāpumu klāstu kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 17. martā Hāgas Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva KF prezidenta Vladimira Putina un KF Bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju bija deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varēja būt arī krietni lielāks.

2025. gada februārī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Alēns Bersets paziņoja, ka Īpašais tribunāls agresijas nozieguma pret Ukrainu izmeklēšanai varētu sākt darbu pēc attiecīga starptautiska līguma apstiprināšanas un pieņemšanas, kas varētu notikt jau 2025. gadā.

Skatīt arī

• Donbasa karš
• Eiromaidans
• Krimas okupācija