Valdis Dišlers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valdis Dišlers
Dzimis 1922. gada 13. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2011. gada 31. decembrī (89 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Atbalstītāji Ģederts Eliass

Valdis Dišlers (1922—2011) bija latviešu gleznotājs, mākslas pedagogs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors (1973), rektors (1976—1986). Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1922. gada 13. aprīlī Rīgā grāmatveža Roberta Dišlera ģimenē. Mācījās Rīgas 16. pamatskolā (1929—1936), Rīgas Valsts tehnikuma Mehānikas nodaļā (1936—1943). Studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko beidza 1950. gadā ar diplomdarbu "Ķeguma spēkstacijas atjaunošana" un Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta aspirantūrā (1953). Līdztekus strādāja kombinātā "Māksla" (1946—1953).

No 1953. gada bija Latvijas Mākslas akadēmijas docētājs, Zīmēšanas katedras vadītājs, rektors (1976—1986). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1957. gada. Kopš 1957. gada vasaras pavadīja savā Ikšķiles mājā Miera ielā. Miris 2011. gada 31. decembrī.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gleznoja dekoratīvas un monumentālas figuratīvas kompozīcijas un portretus. Darbi eksponēti daudzās vietēja un starptautiska mēroga izstādēs sākot ar 1950. gadu. Izstrādāja zīmētmācīšanas metodikas materiālus, publicēja rakstus par mākslu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Edgars Iltners
Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas rektors
1976. gada 16. oktobris — 1987. gads
Pēctecis:
Indulis Zariņš