Indulis Zariņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Indulis Zariņš
Zarins Indulis.PNG
Dzimis 1929. gada 18. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 1997. gada 13. aprīlī (67 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība
Mācījies Latvijas Mākslas akadēmija
Skolotāji Eduards Kalniņš
Skolēni Aleksejs Naumovs
Ieva Iltnere
Ģimenes locekļi Kaspars Zariņš (dēls)
Kristaps Zariņš (dēls)

Indulis Zariņš (dzimis 1929. gada 18. jūnijā Rīgā, miris 1997. gada 13. aprīlī Rīgā) bija latviešu gleznotājs. Gleznoja figurālas kompozīcijas, portretus, klusās dabas un ilustrēja grāmatas.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1929. gadā Rīgā amatnieku ģimenē.[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā viņu kopā ar ģimeni izsūtīja uz Tomskas apgabalu, Krievijas PFSR.[1] Tur strādājis leļļu teātrī, vēlāk — Komi drāmas teātrī.[3]

1947. gadā atgriezās Latvijā, mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, ko pabeidza 1952. gadā, studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko absolvēja 1958. gadā[1] ar Eduarda Kalniņa vadībā izstrādātu diplomdarbu "No darba".[2] Kopš 1956. gada piedalījās izstādēs, sarīkoja 20 personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs.[4] 1960. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.[1]

Līdz 1962. gadam strādāja par pedagogu Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Sagatavošanas kursos,[1] vēlāk kļuva par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedrā, vadīja Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu.[1] No 1988. līdz 1997. gadam Zariņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.[5]

Miris 1997. gadā Rīgā. Viņa dēli dvīņi Kaspars un Kristaps Zariņi arī ir gleznotāji un LMA mācībspēki.

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indulis Zariņš bija sabiedriski aktīvs Atmodas kustības laikā, 1987. gadā viņš aktīvi kritizēja masu akciju dalībniekus pie Brīvības pieminekļa,[6] bet 1989. gadā viņš jau kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis tika ievēlēts no PSRS Mākslas akadēmijas PSRS Tautas deputātu kongresā.[7]

VDK kartotēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Zariņa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Oņegins" savervēts Krievijā 1945. gada martā.[8] Uz ASV pārbēgušais dubultaģents Imants Lešinskis apgalvoja, ka I. Zariņš esot bijis īpaši priekšniecības novērtēts ziņotājs.[9] Paša Zariņa komentārus par šo tēmu vairs nebija iespējams saņemt viņa nāves dēļ.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 883. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. 2,0 2,1 «Indulis Zariņš». Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
  3. «Dāma ar gliemežvākiem». Latvijasmaksla.lv. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
  4. «INDULIS ZARIŅŠ». Gallery.lv. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
  5. «REKTORS». Lma.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
  6. TVnet: 2. daļa «Patiesības brīdis»
  7. PSRS tautas deputāti no Latvijas
  8. VDK kartiņa: Indulis Zariņš
  9. Nepateiktais par kādreiz noklusēto

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Valdis Dišlers
Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas rektors
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors

1987. — 1997.
Pēctecis:
Jānis Andris Osis