Valdis Grīnvalds
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Valdis Grīnvalds (1913—1996) bija latviešu robežsargs un trimdas sabiedriskais darbinieks. Viens no diviem Masļenku robežincidentā izdzīvojušajiem Latvijas robežsargiem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valdis Grīnvalds ir dzimis 1913. gada 22. martā Mazzalves pagasta Puršēnos. Beidza Mazzalves pamatskolu. No 1935. līdz 1936. gadā dienēja Latvijas armijā, 12. Bauskas kājnieku pulkā. Beidza instruktoru rotas kursu un ieguva kaprāļa dienesta pakāpi. 1937. gada jūlijā uzsāka dienestu Robežsargu brigādē, 3. Abrenes bataljonā. 1940. gada 15. jūnijā pēc sadursmes ar NKVD kaujiniekiem sagūstīts un ieslodzīts Ostrovas cietumā. Pēc dažām nedēļām atbrīvots un turpinājis dienestu robežsardzē. Pēc Robežsargu brigādes likvidēšanas 1940. gada oktobrī no represijām izvairījies un Augšpilī, kopā ar vairākiem bijušajiem dienesta biedriem, zvērējis uzsākt cīņu pret okupācijas režīmu.
1941. gada jūlijā Grīnvalds brīvprātīgi iestājās vācu armijā, lai cīnoties austrumu frontē atriebtu Masļenkos nogalinātos dienesta biedrus. Seržanta dienesta pakāpē komandēja ložmetēju vadu. Vēlāk, Latviešu leģiona sastāvā cīnījās Veļikajas upes pozīcijās, tika smagi ievainots galvā un zaudēja aci. Ārstējās kara hospitāļos Vācijā, kur kara beigās nokļuva amerikāņu karaspēka gūstā.
Pēc gūsta izceļoja uz ASV un 1950. gadā Riversaidā, Kalifornijā dibināja pirmo "Daugavas Vanagu" apvienību ASV Rietumkrastā. Apbalvots ar Daugavas Vanagu zelta krūšu nozīmi. Bijis "Daugavas Vanagu Fonda" biedrs un aktīvs šīs organizācijas Kalifornijas nodaļas loceklis. Trimdas periodikā publicēja savas atmiņas par notikumiem Masļenkos.
Miris 1996. gada 20. augustā Riversaidā, Kalifornijā.
Masļenku robežincidents
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1940. gada 15. jūnija rītausmā Grīnvalds izpildīja sardzes priekšnieka pienākumus, jo oficiālais sardzes priekšnieks Frīdrihs Puriņš neatradās sardzē. NKVD vienību uzbrukuma brīdī Grīnvalds pavēlēja brīvajam sargam Kārlim Beizakam skriet uz kaimiņu sardzi pēc palīdzības, bet pats tikmēr ar karabīni, caur logu, atklāja pretuguni. Stiprā apšaude cauršāva sardzes ēku un Grīnvalds varēja pārvietoties tikai rāpus. Tāpat arī biezās miglas dēļ precīza tēmēšana nebija iespējama un viņš varēja šaut tikai uzbrucēju virzienā, bez konkrēta mērķa. Tikai tad, kad sardzes ēkā iemestas degbumbas un ēka uzliesmojusi, Grīnvalds to pametis caur logu un neskarts ielecis Ludzas upē. Tur viņu sagūstījuši padomju robežsargi un nogādājuši Ostrovas cietumā. Savās trimdā publicētajās atmiņās atklājis, ka Ostrovas cietumā ieguvis neoficiālu informāciju, ka uzbrucēji Masļenkos zaudējuši vismaz vienu kritušo un ievainoto.
Izmantotie avoti un literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Feldmanis, Andrejs Edvīns, Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija, Rīga, 2002.
- Grīnvalds, Valdis, Iebrukums Masļenkos, Daugavas Vanagu Mēnešraksts, no. 2, 1979