Valsts varas dalīšana
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Valsts varas dalīšana" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Politika |
---|
Veidi |
Likumdošana un tiesību akti |
Politiskās sistēmas |
Procesi |
Zinātne |
Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem.
Varas dalīšanu ierosināja franču apgaismības laikmeta filozofs Šarls Luijs de Monteskjē savā 1748. gadā publicētajā darbā "Par likumu garu". Saskaņā ar viņa teoriju, valsts varu sadalot starp izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu un nodrošinot katrai no šīm varām iespēju darboties neatkarīgi, tiek nodrošināta politiskā brīvība. Šīs sistēmas oponenti norāda, ka, lai gan šī sistēma varbūt aizkavē tirānijas izveidošanos, tā arī palēnina valdības darbu, un pastāv tendences dot izpildvarai pārāk plašas pilnvaras un samazināt likumdevēja nozīmi.
Šajā sakarā arī Monteskjē rakstīja:
Ja likumdošanas un izpildu vara tiek savienota vienā personā vai iestādē, tad nav brīvības, jo sagaidāms, ka šis monarhs vai senāts radīs tirāniskus likumus, lai tikpat tirāniski tos piemērotu.
Nav tādu demokrātisku valstu, kurās vara būtu pilnīgi sadalīta, nav arī tādu, kurās vara nebūtu šķirta, tomēr var pastāvēt gan tādas demokrātijas, kas veidotas, cenšoties ievērot varas dalīšanas principus, gan tādas, kas cenšas varu apvienot.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valsts varas dalīšana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|