Valērijs Čkalovs

Valērijs Čkalovs Валерий Чкалов Personīgā informācija Dzimis 1904. gada 20. janvārī Vasiļova, Krievija Miris 1938. gada 5. decembrī (34 gadi) Maskava, PSRS

Valērijs Čkalovs (krievu: Валерий Павлович Чкалов; dzimis 1904. gada 20. janvārī Vasiļovā, Ņižņijnovgorodas guberņā, miris 1937. gada 5. decembrī Maskavā) bija padomju lidotājs izmēģinātājs, Padomju Savienības varonis, 1937. gadā veicis pirmo transkontinentālo pārlidojumu no Eiropas uz Ziemeļameriku caur Ziemeļpolu.

Biogrāfija

Dzimis 1904. gadā kvalificēta strādnieka ģimenē. 14 gadu vecumā sācis mācīties arodskolā, bet divus gadus vēlāk tā slēgta. No 1919. gada strādāja par kurinātāju uz Volgas tvaikoņa Bajan, bet no turienes aizgāja dienēt Sarkanajā armijā par aviomehāniķi.

1921. gadā sāka mācīties Jegorjevskas karaskolā, bet no 1922. gada — Borisogļebskas kara lidotāju skolā, ko absolvēja 1923. gadā. No 1924. gada dienēja Ļeņingradas iznīcinātāju avioeskadriļā, kur vairākkārt pārkāpa reglamentu un saņēma sodus par pārgalvīgu lidošanu un disciplīnas pārkāpumiem. Vairākkārt mainījis dienesta vietu, līdz 1928. gadā Brjanskā viņu par avionegadījuma izraisīšanu notiesāja kara tribunāls ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu un Čkalovu atvaļināja no dienesta. Pēc mēneša pēc Jēkaba Alkšņa un Klimenta Vorošilova personīga lūguma Čkalovu atbrīvoja no cietuma.

1930. gada novembrī Čkalovam tika atjaunota dienesta pakāpe, un viņš sāka strādāt Gaisa kara spēku ZPI par lidotāju izmēģinātāju. Divu gadu laikā veica vairāk kā 800 izmēģinājuma lidojumus. 1933. gadā atkal tika atskaitīts rezervē un strādāja par lidotāju izmēģinātāju Maskavas aviācijas rūpnīcā Nr. 39. 1935. gadā kopā ar konstruktoru Nikolaju Poļikarpovu apbalvots ar Ļeņina ordeni.

Staļina maršruts

1935. gada rudenī lidotājs Georgijs Baidukovs piedāvāja Čkalovam organizēt transkontinentālo lidojumu caur Ziemeļpolu. 1936. gada pavasarī lidotāji vērsās pie valdības pēc atļaujas, bet ar Staļina rīkojumu maršruts Ziemeļamerikas vietā tika izmainīts uz maršrutu Maskava—Petropavlovska-Kamčatska, baidoties, ka atkārtosies neveiksmes kā 1935. gada lidojumā maršrutā Maskava—Ziemeļpols—Sanfrancisko, kas tika pārtraukts tehnisku kļūdu dēļ.

Beznosēšanās lidojums no Maskavas uz Kamčatku ar lidmašīnu ANT-25 sākās 1936. gada 20. jūlijā un ilga 56 stundas un 20 minūtes, nolidojot 9375 kilometrus. Lidojuma maršruts bija Maskava—Franča Jozefa Zeme—Severnaja Zemļa—Petropavlovska-Kamčatska—Udas sala (tagad Čkalova sala Amūras upes deltā); to veica triju cilvēku ekipāža, kuras sastāvā bija komandieris Čkalovs, otrais pilots Baidukovs un stūrmanis Beļakovs. Atgriežoties Maskavā, lidmašīnu personīgi sagaidīja Staļins un vēlākajos gados šo pārlidojumu dēvēja par «Staļina maršrutu» (Сталинский маршрут). Par šo pārlidojumu ekipāžas locekļiem tika piešķirts Padomju Savienības varoņa goda nosaukums, bet Čkalovam tika uzdāvināta personīgā lidmašīna U-2.

Transkontinentālais lidojums

Čkalovs atkārtoti centās panākt atļauju transkontinentālajam lidojumam un 1937. gada maijā tā tika saņemta. Starts notika tā paša gada 18. jūnijā. Lidojums ar to pašu lidmašīnu ANT-25 ar uzrakstu Staļinskij maršrut uz sāniem notika smagākos laikapstākļos kā iepriekšējais — slikta redzamība, apledojums u. c. Beznosēšanās lidojums maršrutā Maskava—Novaja Zemļa—Ziemeļpols—Lielais Lāčezers—Sitka—Vankūvera ilga 63 stundas un 16 minūtes, tika veikti 9130 km (no tiem 5900 km virs Ziemeļu Ledus okeāna).

Lidmašīna Vašingtonas štata Vankūverā piezemējās 20. jūlijā. Lidotājus Baltajā namā personīgi pieņēma ASV prezidents Franklins Rūzvelts. Padomju Savienībā ekipāža tika apbalvota ar Sarkanās zvaigznes ordeni. Čkalovs tajā pašā gadā tika ievēlēts par Tautību padomes deputātu no Gorkijas apgabala. Čkalova dzimtais ciems Vasiļova tika pārdēvēts par Čkalovsku.

Čkalovs gāja bojā 1938. gada 15. decembrī jauna iznīcinātāja I-180 pirmā izmēģinājuma laikā (vēlāk tika izgatavotas tikai 10 šādas lidmašīnas). Urna ar viņa pīšļiem glabājas Kremļa sienā Sarkanajā laukumā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valērijs Čkalovs.

• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)