Vasīlijs Kļimenko

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vasīlijs Kļimenko
Vasīlijs Kļimenko
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 13. aprīlī
Odesa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1941. gada 19. oktobrī (73 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība ukrainis
Dzīvesbiedre Marija Meiere (1869—1937)
Bērni Vasīlijs Kļimenko
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Pēterburgas kara medicīnas akadēmija

Vasīlijs Kļimenko (ukraiņu: Василій Клименко, dzimis 1868. gada 13. aprīlī, miris 1941. gada 19. oktobrī) bija ukraiņu izcelsmes internists un infekcionists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1868. gada 13. aprīlī Odesā kara inženiera Nikolaja Kļimenko ģimenē. Studēja Pēterburgas kara medicīnas akadēmijā (līdz 1893. gadam). Strādāja par kara ārstu (1893—1900), 1895. gadā aizstāvēja Dr. med. grādu. Papildinājās Cīrihes Pedagoģiskajā institūtā (1901—1903) un Bernes bakterioloģiskajā institūtā (1904). Sākoties krievu—japāņu karam, V. Kļimenko 1904. gadā atgriezās Krievijas impērijā, vadīja Čitas Sarkanā Krusta lazareti. Pēc kara beigām bija Pēterburgas eksperimentālās medicīnas institūta asistents (1905—1913), vēlāk nodaļas vadītājs (1913—1918). Līdztekus privātdocents Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā (1908) un Nikolaja bērnu slimnīcas nodaļas vadītājs (1909—1915). Krievijas pilsoņu kara laikā medicīniskās bakterioloģijas profesors Samaras Universitātē (1919).

1920. gadā V. Kļimenko emigrēja uz Latviju, 1921. gada 15. augustā tika ievēlēts par LU iekšķīgo un lipīgo slimību profesoru un Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību diagnostikas un propedeitikas katedras vadītāju.[1] Pensionējās 1938. gadā.

Miris 1941. gada 19. oktobrī, apglabāts Pokrova kapos.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]