Vasilisa Marzaļuka

Vikipēdijas lapa
Vasilisa Marzaļuka
Васіліса Марзалюк
Personas dati
Dzimusi 1987. gada 23. jūnijā (36 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Lahojska, Lahojskas rajons, Minskas apgabals, Baltkrievijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Augums 180 cm
Svars 72 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Pasaules čempionāti
Bronza Stambula 2011 līdz 72 kg
Bronza Stretkona 2012 līdz 72 kg
Bronza Lasvegasa 2015 līdz 75 kg
Sudrabs Parīze 2017 līdz 75 kg
Eiropas spēles
Zelts Baku 2015 līdz 75 kg
Zelts Minska 2019 līdz 76 kg
Eiropas čempionāti
Bronza Varna 2005 līdz 72 kg
Sudrabs Dortmunde 2011 līdz 72 kg
Bronza Tbilisi 2013 līdz 72 kg
Sudrabs Vantā 2014 līdz 75 kg
Bronza Rīga 2016 līdz 75 kg
Bronza Kaspijska 2018 līdz 75 kg

Vasilisa Marzaļuka (baltkrievu: Васілі́са Алякса́ндраўна Марзалю́к; dzimusi 1987. gada 23. jūnijā) ir baltkrievu brīvā stila cīkstone, 2015. un 2019. gada Eiropas spēļu čempione, vairākkārtējā pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece, Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātā sporta meistare.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā viņa izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļu. 2006. gadā viņa tika diskvalificēta uz diviem gadiem par aizliegtu vielu lietošanu. 2011. gadā viņa kļuva par Eiropas čempionāta sudraba un pasaules čempionāta bronzas medaļnieci.

2012. gadā viņa izcīnīja Pasaules čempionāta bronzas medaļu,[2] bet Londonas olimpiādē viņa cīņā par bronzas medaļu zaudēja spānietei Maiderai Undai un ierindojās 5. vietā.[3]

2013. gada martā viņa ieguva bronzas medaļu Eiropas čempionātā Tbilisi.[4]

2015. gadā jūnijā viņa kļuva par Eiropas spēļu čempioni, septembrī viņa izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā Lasvegasā un un ieguva "ceļa zīmi" uz olimpiādi Riodežaneiro.

2016. gada martā viņa izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā Rīgā, bet 2016. gada augustā Riodežaneiro olimpiādē viņa cīņā par bronzas medaļu zaudēja ķīnietei Džanai Fenliu un atkal ieguva 5. vietu.[5]

2018. gada maijā viņa atkal izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā Kaspijskā.

Otrajās Eiropas spēlēs, kas notika 2019. gadā Minskā, Marzaļuka piedalījās svara kategorijā 76 kg. Kvalifikācijas cīņās viņa pieveica krievieti Natāliju Vorobjovu un Austrijas cīkstoni Martinu Kincu. Pusfināla mačā sīvā cīņā viņai izdevās pārspēt igaunieti Epu Mē. Finālā baltkrieviete izrādījās spēcīgāka par vācieti Franciju Rēdelti.[6]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltkrievijas Nopelniem bagātā sporta meistare (2012).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Марзалюк Василиса Александровна» (krievu). Белорусская Федерация Борьбы. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-01. Skatīts: 2020-06-13.
  2. «Белоруска Василиса Марзалюк завоевала бронзу на чемпионате мира по вольной борьбе» (krievu). Белорусские новости. 2012. gada 29. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-27. Skatīts: 2020-04-18.
  3. «Василиса Марзалюк проиграла в матче за бронзу олимпийского турнира по вольной борьбе» (krievu). Белорусские новости. 09 Aug 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-12. Skatīts: 2020-04-18.
  4. «Белоруска Василиса Марзалюк завоевала бронзу на чемпионате Европы по женской борьбе» (krievu). Белорусские новости. 2013. gada 22. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-03-15. Skatīts: 2020-04-18.
  5. «Василиса Марзалюк проиграла схватку за третье место» (krievu). Белорусские новости. 2016. gada 19. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-20. Skatīts: 2020-04-18.
  6. «Белоруска Василиса Марзалюк завоевала золотую медаль турнира по борьбе II Европейских игр» (krievu). belta.by. 2019. gada 28. jūnijs. Skatīts: 2020-06-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]