Vecākā atskaņu hronika
Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Älteste Livländische Reimchronik) ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā. Savu nosaukumu hronika dabūjusi no sastādījuma veida — tā sarakstīta dzejā, ar atskaņām (rīmēm) rindu galos. Jaunākā atskaņu hronika tika uzrakstīta kā šīs hronikas turpinājums un to sacerēja Livonijas ordeņa kapelāns Bartolomejs Hēneke pēc 1340. gada.
Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas līdz 18. gadsimta beigām hroniku uzskatīja par pazudušu. Tikai 1817. gadā luterāņu mācītājs un Apgaismības laikmeta sabiedriskais darbinieks Liborijs fon Bergmanis iespieda pirmo Atskaņu hronikas izdevumu (Codex Bergmanni) ar skaidrojumiem, bet 1893. gadā Matīss Siliņš to izdeva latviešu tulkojumā. 1998. gadā Atskaņu hronika latviski atkārtoti izdota Valda Bisenieka atdzejojumā.
Tapšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hronika ir sarakstīta starp 1290. un 1296. gadu un apraksta notikumus kopš Meinarda misijas sākuma līdz Zemgales iekarošanas noslēgumam pēc 1290. gada. Šīs hronikas autors ir nezināms, bet tiek uzskatīts, ka tas ir kāds Livonijas ordeņa bruņinieks. Vienā no atrastajiem hronikas rokrakstiem atzīmēts Dītleba Alnpekes vārds, tādēļ senāk to dēvēja arī par Dītleba Alnpekes hroniku, tomēr tikpat labi tas varētu norādīt arī uz hronikas norakstītāju vai īpašnieku.[1] Šai pašā rokrakstā uzrādīts, ka tas rakstīts Rēveles pilī 1296. gadā. Sīkie kauju apraksti liek secināt, ka hronikas sastādītājs bijis bruņinieks, kas pats piedalījies apdzejotajās kaujās. Hronika sarakstīta vidusvācu izloksnē. Spriežot pēc Hronikā aprakstītajām epizodēm, stāstītājs uzturējies vairākās Prūsijas pilīs. Tā kā visbiežāk minēta Klaipēdas pils un tās apkārtne, domājams, ka tieši no turienes viņš ieradies Livonijā (Mackensen, 1939). Vēl var secināt, ka viņš bijis Kuldīgas, Mītavas, Heiligenbergas pilīs un Rīgā, kā arī Sāmsalas un Veisenšteinas (Paides) pilīs Igaunijā.
No 15. gadsimta Vācu ordeņa īpašumā esošais Atskaņu hronikas noraksts glabājās Heidelbergas universitātes bibliotēkā. Vairāki noraksti glabājās arī pie Livonijas ordeņa bruņiniekiem. Atzīmes uz rokraksta malām liecina, ka ap 1539. gadu viena eksemplāra īpašnieks bija Rīgas arhibīskapijas vasalis Reinholds Tīzenhauzens Bērzaunē. Pēc viņa nāves 1541. gadā un Livonijas nonākšanas Polijas—Lietuvas ūnijas pakļautībā šo rokrakstu aizveda uz Polijas karaļa arhīvu. Tikai pēc Polijas dalīšanas 1797. gadā tas atgriezās Latvijā ar kāda Ļvivas grāmatu tirgotāja starpniecību un to vairāk kā 100 eksemplāros savā grāmatspiestuvē iespieda Liborijs fon Bergmanis.
Saturs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atskaņu hronikā ietilpst 12 017 rindu, kas vēsta par apmēram simt gadu garu vēstures periodu — no 12. gadsimta beigām līdz 13. gadsimta beigām. Autors izmantojis neprecīzus vēstures avotus, jo viņš pats Livonijas notikumos piedalījies tikai kopš 1278./1279. gada (Angermann, 1986). Nezināmais hronists savā darbā izmantojis daudzus avotus, kuru ticamība un kvalitāte nav vienāda, bieži vien viņš atsaucas uz mutvārdu liecībām. Konstatēts, ka daudzi Atskaņu hronikā minētie senākie fakti saskan ar Indriķa hroniku, kaut gan hronistam šis darbs nav bijis pazīstams. Viņa rīcībā bijuši ordeņmestru saraksti, kaujās kritušo bruņinieku saraksti jeb tā sauktā obituria, dokumenti par zemju dalīšanu, lēņu grāmatas u.c. (Wachtsmuth, 1878). Tiek uzskatīts, ka autora rokās bijusi vēl kāda hronika par laiku no 1143. gada līdz 1243./1244. gadam, kuru izmantojis arī Vartberges Hermanis 14. gadsimtā (Arbuzovs, 1938/1939; Zeids, 1992).
Par laikposmu no 1245. gada līdz 1260. gadam ziņas gūtas Vācu ordeņa annālēs, bet no Durbes kaujas 1260. gada līdz 1279. gadam — tagad pazudušajās Tērbatas bīskapijas annālēs (Annales Dorpatenses), kurām ar Atskaņu hronikas starpniecību bijusi nozīme vairāku Krievzemes vēstures problēmu risināšanā (Пашуто, 1963).
Hronikas valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atskaņu hronika ir sarakstīta tajā laikā Rīgā runātajā vācu dialektā (vidusaugšvācu). Atšķirībā no Livonijas Indriķa hronikas, kur notikumi ir datēti kā vēsturiskā materiālā, tad Atskaņu hronika ir bruņinieku galda dziesma. Tai ir atskaņas, dzejā iepīti mītiski notikumi un varoņdarbi un tā domāta izklaidei un jautrībai. Hronikai izmantots t.s. Knittelvers vārsmu stils, ko parasti saista ar Hansu Zaksu un citiem Nirnbergas meistardziedoņiem. Knittelvers pantmērs ir diezgan brīvs, un tā galvenā pazīme ir četras uzsvērtas zilbes rindā un obligāts atskaņu pāris, parasti ar blakusatskaņām. Neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām, tāpat rindas sākumā variē no nulles līdz divām.
Vēl viena būtiska atšķirība no Livonijas Indriķa hronikas ir tā, kā šajā hronikā Rīgas dibināšanas datums ir minēts 1198. gads, taču Livonijas Indriķa hronikā 1202. gads. Lielāka ticamība gan ir Indriķa hronikai, jo tā sarakstīta Baznīcas uzdevumā.
Hronikas izdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Symbolae ad Literaturam Teutonicam antiqviorem ex codicibus manu exaratis, qvi Havniae asservantur, editae sumtibus Petri Friderici Suhm. - Kopenhagen, 1787. - S. 439-444.
- Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen, aus der Original-Handschrift zum Druck befördert, mit einigen Erläuterungen und einem Glossar versehen von Dr. Liborius Bergmann. - Riga, 1817. - 220 S.
- Livländische Reimchronik, hrsg. von F.Pfeiffer // Bibl. des literarischen Vereins zu Stuttgart, Bd. VII. - Stuttgart, 1844. - VIII, 332 S.
- Ditleb von Alnpeke. Ergänzung des von Dr. Liborius Bergmann herausgegebenen Fragments einer Urkunde der ältesten Livldndischen Geschichte in Versen, nach der Heidelberger Handschrift jener Reimchronik, mit einem Facsimile derselben und einigen Erläuterungen, hrsg. von C.E.Napiersky // Gratulationsschrift zur dritten Secularfeier der Universität Königsberg. - Riga; Leipzig, 1844. - 63 S.
- Napiersky C.E. (hrsg.) Varianten zur Bergmannschen Ausgabe der Reimchronik Ditleb’s von Alnpeke aus der Heidelberger oder Pfälzer Handschrift dieser Chronik. - Riga, 1845. - 16 S.
- Die Livländische Reimchronik von Dittleb von Alnpeke, in das Hochdeutsche übertragen und mit Anmerkungen versehen von E.Meyer. - Reval, 1848. - 374 S.
- Ditleb’s von Alnpeke Livländische Reimchronik, nach dem Bergmannschen Drucke mit den Ergänzungen und den abweichenden Lesearten der Heidelberger Handschrift neu bearbeitet und herausgegeben (von C.E.Napiersky und Th.Kallmeyer) // Scriptores rerum Livonicarum, Bd. I. - Riga; Leipzig, 1853. - S. 489-827.
- Ditleb’s von Alnpeke Livländische Reimchronik, nach dem Bergmannschen Drucke mit den Ergänzungen und den abweichenden Lesearten der Heidelberger Handschrift neu bearbeitet und herausgegeben (von C.E.Napiersky und Th.Kallmeyer). - Riga, 1857. - 340 S.
- Aus der Livländischen Reimchronik, hrsg. von Ernst Strehlke // Scriptores rerum Prussicarum, Bd. I. Beilage I. - Leipzig, 1861. - S. 625-645.
- Livländische Reimchronik mit Anmerkungen, Namenverzeichniss und Glossar. Hrsg. von Leo Meyer. - Paderborn, 1876. - 417 S.
- Rīmju kronika / Latviski (no) M.Siliņa. Ar piezīmējumiem, vēsturīgu pārskata karti un fotogrāfiskiem izskatiem uz pilskalniem. - R., 1893. - 176 lpp.
- Atskaņu chronika. Ditleba Alnpeķes “Rīmju chronika” / Atdzejojis Jēkabs Saiva. R. Klaustiņa ievads un piezīmes. - R., 1936. - XX, 300 lpp.
- Atskaņu chronika. Ditleba Alnpeķes “Rīmju chronika” / Atdzejojis Jēkabs Saiva. R.Klaustiņa ievads un piezīmes. [Repr. izd.] - Lincoln (Nebr.), 1960. - XX, 298 lpp.
- Livländische Reimchronik mit Anmerkungen, Namenverzeichnis und Glossar. Hrsg. Leo Meyer. (Reprografischer Nachdruck der Ausgabe Paderborn, 1876.) - Hildesheim, 1963.
- Бегунов Ю.К., Клейненберг И.Э., Шаскольский И.П. Письменные источники о Ледовои побоище // Ледовое побоище 1242 г. / Отв. Ред. Караев Г.Н. - Москва; Ленинград, 1966. - С. 169-240.
- Livländische Reimchronik mit Anmerkungen, Namenverzeichnis und Glossar, hrsg. L.Meyer, Paderborn 1876. - ND 1973.
- Jaunzemis Mullen A. R. The Rhyme Chronicle of Livonia: A Translation, with Introduction, of Major Parts of the Middle High German Livländische Reimchronik. A dissertation for the degree of Doctor of Philosophy. - Stanford University, 1974. - 200 p.
- The Livonian Rhymed Chronicle / Translated with an historical introduction, maps and appendices by J.C.Smith and W.L.Urban. - Bloomington; Indiana, 1977. - XXVII, 150 p.
- Livländische Reimchronik. The Rhyme Chronicle of Livonia / Translated from Middle High German by Ausma Jaunzemis. - Stanford University, 1978. - 222 p.
- Atskaņu chronika. Ditleba Alnpeķes “Rīmju chronika” / Atdzejojis Jēkabs Saiva. R. Klaustiņa ievads un piezīmes. - Rīga, 1993. - XX, 298 lpp.
- Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds; Ē. Mugurēviča, K. Kļaviņa komentāri. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp.
Ietekme uz latviešu literatūru
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hronikā pieminētos vēsturiskos datus izmantojis Rainis traģēdijā "Indulis un Ārija" (1911) un Jānis Akuraters lugā "Viesturs" (1920).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |