Veidne:Vērtīgais raksts/49
Svalbāra (norvēģu: Svalbard) ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu. Arhipelāgs atrodas uz ziemeļiem no kontinentālās Eiropas starp 10° un 35° austrumu garumu un 74° un 81° ziemeļu platumu, aptuveni 600 km uz ziemeļiem no Nordkina zemesraga, apmēram pa vidu starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Arhipelāgu veido deviņas galvenās salas, lielāko daļu no tā aizņem Špicbergenas sala, uz kuras atrodas visas arhipelāga apdzīvotās vietas, ja neskaita meteoroloģiskās stacijas Hūpenes un Lāču salā. Svalbāras speciālo starptautisko statusu nosaka 1920. gada Svalbāras līgums un 1925. gada Svalbāras akts. Svalbāras administratīvais centrs, lielākā apdzīvotā vieta un vienīgā pilsēta ir Longjērbīene. Citas apdzīvotas vietas ir ogļraču pilsētiņas Barencburga un Sveagruva, kā arī Arktikas izpētes ciemats Nīolesunna, kas savukārt ir vistālāk ziemeļos esošā civilā pastāvīgi apdzīvotā vieta. Arhipelāgā valda arktiskais klimats, apmēram 60% teritorijas klāj ledāji. Svalbāras fauna izmanto priekšrocības, ko dod garais polārās dienas periods, lai kompensētu ilgo polāro nakti. Arhipelāgs ir ligzdošanas vieta daudziem jūras putniem, šeit mitinās arī leduslāči, ziemeļbrieži, polārlapsas un dažādi jūras zīdītāji.