Ventspils Brīvosta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ventspilis. Isplaukia krovininis laivas, 2006-09-22.jpg
teritorija 2623 ha
sauszemes teritorija 2357 ha
akvatorija 266 ha
brīvā teritorija 1000 ha
kopējais piestātņu garums 11.0 km
maksimālais ostas dziļums 17.0 m
kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15.0 m

Ventspils Brīvosta ir jūras osta, kura atrodas Baltijas jūras Austrumu piekrastē (57° 24' N, 21° 32' E), Ventspilī, Latvijas Republikā. Dziļūdens osta, kura neaizsalst visa gada garumā.

Pēc pārkrauto kravu apjoma Ventspils brīvosta ir viena no vadošajām ostām Baltijas jūrā un lielākā osta Latvijā, atrodoties vadošo Eiropas ostu sarakta pirmajā divdesmitniekā. 1998. gadā tika pabeigta ostas akvatorijas padziļināšana, sasniedzot maksimālo dziļumu 17,5 m šķidro kravu rajonā, tādējādi nodrošinot iespēju apkalpot “Aframax” tipa tankkuģus ar kravnesību līdz 150 000 DWT. Beram un ģenerālkravu rajonā maksimālais dziļums ir 15,5 m, kas nodrošina iespēju apkalpot “Panamax” tipa kuģus ar kravnesību līdz 75 000 DWT.

Kopš 1997. gada Ventspils brīvosta ir brīvā ekonomiskā zona, kas dod iespēju uzņēmumiem iegūt ievērojamus nodokļu atvieglojumus un tādējādi rada labvēlīgu vidi investīcijām.

Ostas kopējā teritorija sasniedz 2623,9 ha, un tajā ir izvietojušies gan ar ostas darbību saistītu, gan arī daudz dažādu rūpniecisko-industriālo uzņēmumu. Ostas termināļos tiek pārkrautas tādas kravas kā naftas produkti, jēlnafta, šķidrie ķīmiskie produkti, ogles, dažādi metāli, minerālmēsli, kokmateriāli, graudaugi, sulu koncentrāti, konteineri un dažādas ģenerālās kravas.

Kopš 2000. gada osta aktīvi ir iesaistījusies konteineru un prāmju satiksmes attīstīšanā. Tā rezultātā šodien regulāru konteineru pārvadāšanu no Ventspils uz Lielbritāniju nodrošina Geest North Sea Line. Šodienas Ventspils osta pateicoties uzņēmuma Scandlines stratēģiskajam lēmumam ir izveidojusies par centru prāmju pārvadājumu tirgū ar savienojumiem uz Zviedriju, Vāciju un Igauniju.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Ventspils osta vēsturiskos dokumentos ir minēta 1263. gadā. Ventspils bija nozīmīga Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības - Hanzas savienības locekle.

Savu pirmo uzplaukumu un dinamisku attīstību Ventspils osta piedzīvoja 17. gs, kad Kurzemes Hercoga Jēkaba vadībā ostas kuģu būvētavās tika uzbūvēti un pārdoti Eiropā vairāk kā 135 kuģi.

Savu nākamo uzplaukumu tā piedzīvoja 19.gs beigās, kad Krievijas impēŗrijas sastāvā Ventspils osta kā pirmā no Baltijas jūras ostām tika ar dzelzceļu savienota ar Maskavu un Ribinsku.

Padomju Savienības pastāvēšanas laikā Ventspils izveidojās par ļoti svarīgu naftas un naftas produktu pārkraušanas centru un ar naftas cauruļvadiem tika savienota ar Krievijas naftas ieguves laukiem. Tāpat Ventspils ostā tika izbūvēti vieni no lielākajiem pasaulē šķidrās ķīmijas un amonjaka, kā arī kālija sāļu pārkraušanas termināļiem.

Infrastruktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prāmju līnijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašlaik Ventspils brīvosta apkalpo trīs regulārās prāmju līnijas.

Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) operators: Scandlines

Ventspils - Traveminde (Vācija) operators: Scandlines

Lībeka (Vācija) – Ventspils – Sanktpēterburga (Krievija) operators: Finnlines

Papildu informācija pie prāmju operatoriem: www.scandlines.com un www.finnlines.com

Cauruļvadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspili ar Krievijas Federācijas naftas ieguves vietām un transportēšanas maršrutiem savieno cauruļvadu sistēma, kas sastāv no:

  • Jēlnaftas cauruļvada (Polocka – Ventspils) ar jaudu 16 miljoni tonnu/gadā;
  • Naftas produktu cauruļvada (Polocka – Ventspils) ar jaudu 6 miljoni tonnu/gadā.

Cauruļvadu uzturēšanu nodrošina Latvijas – Krievijas kopuzņēmums "LatRosTrans". www.lrt.lv

Autoceļu tīkls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspilij ir ērti autoceļu savienojumi, piemēram, šoseja galvaspilsētas Rīgas, kura atrodas 189 km no Ventspils, virzienā, kā arī Eiropas nozīmes divu joslu šoseja (Lielbritānija – Nīderlande – Vācija – Zviedrija (Norčepinga) – Ventspils – Maskava), kura sniedz iespēju kravu tālākai sadalei Krievijā un NVS valstīs.

Dzelzceļš[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumu-rietumu dzelzceļa koridors Ventspils virzienā ir viens no visvairāk noslogotajiem Eiropā. Ik gadu vairāk kā 20 miljoni tonnu dažādu kravu tiek pārvadātas šajā maršrutā. Lai nodrošinātu konkurētspējīgus pārvadājumus VAS "Latvijas Dzelzceļš", izmantojot ERAB un EIB līdzfinansējumu, ir realizējusi Austrumu-rietumu dzelzceļa koridora caurlaides spējas paaugstināšanas projektu, kura rezultātā ir palielināta dzelzceļa koridora jauda līdz 34 miljoniem tonnu. Projekta ietvaros tika veikti ievērojami dzelzceļa tīkla modernizācijas darbi arī Ventspils brīvostas teritorij=ā.

Termināļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

SIA ""Ventspils nafta" termināls" nodarbojas ar jēlnaftas un naftas produktu uzglabāšanu un pārkraušanu. Jēlnafta tiek saņemta pa "Družba" cauruļvadu sistēmu, savukārt dažādie naftas pa dzelzceļu. Rezervuāru ietilpība ir vairāk nekā 1 miljons kubikmetru, kur uzņēmuma klienti var uzglabāt savu produkciju gadījumā, ja nav iespējams to uzreiz pārkraut uz kuģiem, vai arī, lai sagaidītu labvēlīgākus tirgus apstākļus. Uzņēmums piedāvā arī iespēju veikt naftas un naftas produktu ķīmisko analīzi savā laboratorijā. www.vnt.lv

AS "Ventbunkers" nodarbojas ar gaišo un tumšo naftas produktu pārkraušanu, piedāvā forvardinga pakalpojumus, kā arī balasta un notekūdeņu attīrīšanu. Uzņēmuma rezervuāru parka ietilpība ir 275 000 m³, bet pārkraušanas jauda ir 10 milj. t/gadā. www.ventbunkers.lv

AS "Ventamonjaks" ir viens no lielākajiem Baltijas jūras reģiona ķīmisko produktu pārkraušanas termināļiem. Galvenie apstrādājamo kravu veidi ir amonjaks, dažādi spirti, metanols, bāzes eļļas, kā arī naftas ķīmiskie produkti, kuri var tikt uzglabāti uzņēmumā, izmantojot tā plašās uzglabāšanas iespējas. Uzņēmums piedāvā arī notekūdeņu un balasta ūdeņu attīrīšanas pakalpojumus. www.ventamonjaks.lv

"Baltic Juice Terminal" ir moderns augļu sulu koncentrātu (galvenokārt FCOJ) pārkraušanas un uzglabāšanas terminālis ar caurlaides spēju 200 000 tonnas gadā un uzglabāšanas jaudu 11 000 tonnas.www.bjt.lv

Beramkravu termināļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

AS "Ventspils tirdzniecības osta" specializējas dažādu ģenerālkravu un beramkravu pārkraušanā. Pie termināļa piestātnēm tiek pārkrautas sekojošas kravas: metāli, ogles, metāla sakausējumi, labība, jēlcukurs, utt. Uzņēmuma uzglabāšanas laukumi sasniedz 200 000 m2.

AS "Kālija parks" ir lielākais minerālmēslu pārkraušanas terminālis Eiropā, un apkalpo apmēram 20% no pasaules kālija sāls tirdzniecības apjomiem. Pie termināla vienlaicīgi var tikt iekrauti 2 PANAMAX tipa kuģi (75 000 DWT). Noliktavu kopējā ietilpība ir 120 000 tonnu, bet nākotnē to paredzēts palielināt vēl par 70 000 tonnu.

AS "Ventspils Grain Terminal" ir specializēts graudu uzglabāšānas un pārkraušanas terminālis. Tā uzglabāšanas jauda ir 72 000 tonnas, bet gada caurlaides spēja ir aprēķināta 2,5 milj.t. robežās. Pie termināļa piestātnes ir iespējams veikt kraušanas operācijas uz PANAMAX tipa kuģiem. Kuģu kraušanas intensitāte sasniedz 1 500 tonnas stundā. www.vgt.lv

AS "Baltic Coal Terminal" ir slēgta tipa akmeņogļu terminālis ar kopējo jaudu 6 miljoni tonnu gadā. Izmantotās slēgtā tipa tehnoloģijas ir paredzētas apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanai, un šāda veida visjaunākie tehniskie risinājumi Baltijas valstu reģionā tiek izmantoti pirmo reizi. Termināļa segtā noliktava paredz uzglabāt līdz pat 210 tūkstošiem tonnu akmeņogļu. AS „Baltic Coal Terminal” spēj apkalpot lielākos kuģus, kas var ienākt Baltijas jūrā – kuģus ar kravnesību līdz 120 000 tonnām. www.balticcoal.lv

Ģenerālkravu termināļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

SIA "Noord Natie Ventspils terminals" ir modernākais konteineru un ro-ro kravu terminālis Baltijas jūras reģionā. Beļģijas – Latvijas kopuzņēmums ir aprīkots ar modernāko iekraušanas/izkraušanas un termināļu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo tehniku. Pēc pirmās termināla izbūves kārtas pabeigšanas tā pārkraušanas jauda gadā ir 250 000 TEU. www.nnvt.lv

SIA "Ventplac" nodarbojas ar apaļkoksnes un kokmateriālu pārkraušanu. Pašreizējais Ventplac kravu apgrozījums sasniedz 0,5 milj. t, bet potenciālais- 1 milj. t. Koksne ostā tiek piegādāta pa autoceļiem un dzelzceļu un tālāk eksportēta uz Zviedriju, Somiju, Norvēģiju un Angliju ar kuģiem, kuru kravnesība ir 0,5 - 4,5 tūkst. t. Ventplac pārkrauj arī koksnes skaidas un kūdru. Koksnes skaidas pārsvarā eksportē uz Zviedriju, bet kūdru lielākoties nosūta uz Holandi, Beļģiju un Vāciju. www.ventplac.lv

Sasniegums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārā britu laikraksta Financial Times izdevums fDi Magazine veiktajā pētījumā „Nākotnes globālās brīvās zonas 2010/11” (Global Free Zones of the Future 2010/11) Ventspils brīvosta ieņem piekto vietu kā nākotnes perspektīvākā zona, kā arī 5.vietu kā labākā ostas zona 2010./2011.gadā. Pētījums parāda, ka Ventspils brīvostas un Ventspils pilsētas mērķtiecīgas darbības rezultātā Ventspils ostā ir izveidoti pasaulē vieni no labākajiem priekšnosacījumiem uzņēmumu attīstībai.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]