Ventspils osta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ventspils Brīvosta)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ventspils osta
Ventspils osta SEZ.jpg
Ventspils osta (Latvija)
Ventspils osta
Ventspils osta
Ventspils osta (Baltijas jūra)
Ventspils osta
Ventspils osta
Atrašanās vieta
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Atrašanās vieta Ventspils
Koordinātas 57°23′58.2″N 21°32′54.24″E / 57.399500°N 21.5484000°E / 57.399500; 21.5484000Koordinātas: 57°23′58.2″N 21°32′54.24″E / 57.399500°N 21.5484000°E / 57.399500; 21.5484000
Informācija
Pārvaldnieks Ventspils brīvostas pārvalde
Ostas teritorija 2451,39 ha
Akvatorija 242.60 ha
Brīvā teritorija 700 ha
Kopējais piestātņu garums 11 012 m
Maksimālais ostas dziļums 17,5 m
Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes 15,0 m
Piestātņu skaits 53
Mājaslapa
www.portofventspils.lv/lv/

Ventspils osta atrodas Baltijas jūras piekrastē, tā ir neaizsalstoša, dziļūdens, Latvijas osta. Ostas teritorijas kopējā platība ir 2 451,39 ha. Pēc pārkrauto kravu apjoma Ventspils osta ir viena no vadošajām ostām Baltijas jūrā, atrodoties vadošo Eiropas ostu saraksta pirmajā divdesmitniekā[1]. 1997.gadā Ventspils osta ieguva brīvās ekonomiskās zonas statusu, kas darbojās kā investīciju piesaistes faktors un rezultējās nodokļu atvieglojumos uzņēmumiem.

Ventspils osta ir multimodāla Latvijas osta jebkurai kravai. 1998.gadā tika veikta ostas akvatorijas būtiska padziļināšana, sasniedzot maksimālo dziļumu 17,5m šķidro kravu rajonā un nodrošinot iespēju apkalpot lielākos Baltijas jūrā ienākošos Aframax tipa tankkuģus ar kravnesību līdz 150 000 DWT. Beramkravu un ģenerālkravu rajonā maksimālais dziļums līdz 16m nodrošina iespēju apkalpot Panamax tipa kuģus ar kravnesību līdz 75 000 DWT.

Sākot ar 2002.gadu Ventspils brīvosta attīsta industrializācijas procesu.

Financial Times izdevuma FDI Intelligence[2] pētījumā 2015.gadā Ventspils osta ieguvusi galveno balvu par darbības globālo mērogu, ražošanas ēku attīstību un infrastruktūras uzlabojumiem.[3]

Ventspils brīvostas pārvalde[4][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils ostu pārvalda Ventspils brīvostas pārvalde, kura atrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā.

Ventspils brīvostas darbību nosaka:

Likums par ostām (1994.) - reglamentē Latvijas ostu darbības principus un parvaldes kārtību, brīvostu pārvaldes struktūru un galvenos pienākumus, kuģu satiksmes operatīvās vadības un kontroles principus, kā arī citus ar ostu darbību saistītos jautājumus.

Ventspils brīvostas likums (1997.) - līdztekus Likumā par ostām noteiktajiem nosacījumiem paredz uzņemejdarbības īstenošanas kārtibu Ventspils brīvostas teritorijā.

Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (2002.) - nosaka Ventspils brīvostā licencētajām uzņēmējsabiedrībām piemērojamo netiešo un tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.

Ventspils brīvostas pārvaldes stratēģiskie mērķi ir:

  • saglabāt un nostiprināt pašreizējās ostas pozīcijas šķidro un beramkravu tirgū;
  • piesaistīt ostai jaunus darbības veidus un pakalpojumus;
  • attīstīt brīvostas industriālajās teritorijās rūpniecisko darbību.

Ventspils ostas nākotnes perspektīvas ir saistītas ar Ziemeļu ostas paplašināšanu jūras virzienā, kam ir atvēlēti 100 ha.

Transporta savienojumi[5][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils osta iekļaujas transporta plūsmā starp ES un NVS valstīm un ir TEN-T transporta pamattīkla osta.

Ventspils ir Eirāzijas transporta sistēmā integrētā Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora sastāvdaļa. Caur Ventspili ved Eiropas nozīmes divjoslu E-22 autoceļš, Ventspils brīvostas teritorijā atrodas arī Ventspils lidosta. Ventspils atrodas ~ 2 stundu braucienā no Latvijas lielākā gaisa satiksmes centra - Starptautiskās lidostas Rīga (RIX)

Prāmju satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils osta nodrošina 2 prāmju līnijas no Ventspils uz Zviedriju (Nīneshamna) un Vāciju (Traveminde). Kopš 2010.gada prāmju pasažieru skaits ir desmitkāršojies[6], kā arī būtiski pieaudzis vieglo auto un citu kravu pārvadājumu apjoms.

Regulārus kravu un pasažieru pārvadajumus nodrošina lielākais prāmju operators Eiropā - Stena Line.

Speciālā ekonomiskā zona - nodokļu atvieglojumi[7][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ). Ventspils brīvostas uzņēmumiem, izpildot noteiktus kritērijus, var tikt piemēroti nodokļu atvieglojumi. Tiešie nodokļu atvieglojumi nekustamajam īpašumam un uzņēmuma ienākuma nodoklim var sasniegt 80%, savukārt investīciju summas kompensācijas apjoms - 35% (55% mazajiem uzņēmumiem, 45% vidējiem uzņēmumiem).

Rūpnieciskā ražošana[8][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils brīvostā vairāk kā 500 ha paredzēti rūpnieciskajai ražošanai. Ventspils industriālā parka teritorija ir pielāgojama investoru ražošanas iecerēm un ir nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru ražošanas uzsākšanai (gatavas ražošanas telpas, elektroenerģija, jaudīgas IT, telekomunikācijas). Zemes nomas maksu pielāgo 0.25-0.5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ar atpirkšanas tiesībām. Uzņēmumu darbības sākumposmā ir pieejams Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora atbalsts infrastruktūras un pakalpojumu jomā.

Ventspilī pieejams multilinguāls darbaspēks. Viena no prestižākajām profesionālās izglītības un tālākizglītības iestādēm - Ventspils Tehnikums-Ziemeļkurzemes kompetences centrs un Ventspils Augstskola veic dažādu līmeņu speciālistu apmācību metālapstrāde, mehatronikas, inženiermehānikas, automehānikas, enerģētikas, elektronika, IT, telekomunikācijas, radioastronomijas, inženierzinātnes, mašinbūves u.c. nozarēs. Ventspils industriālajā zonā ir teicama IKT (Informāciju komunikāciju tehnoloģijas) infrastruktūra un labvēlīgi nosacījumi jaudīgu datu centru attīstībai.

Ventspils ostas industriālā parka rūpnieciskie klienti[9][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmums Gads Izcelsmes valsts Darbības nozare
ARBO Windows 2014 Latvija koka logu, durvju un fasāžu ražošana; būvniecība
Baltic Forest Trading 2004 Zviedrija kokapstrāde; celtniecības materiāli
Bio-Venta 2008 Latvija biodīzeļdegvielas ražošana
Bucher Municipal 2005 Šveice komunālo automašīnu ražošana
Diana Sveces 2004 Dānija sveču ražošana
EUROLCDS 2013 Latvija, Zviedrija šķidro kristālu displeju produktu ražošana
FROLI Baltic 2006 Vācija poliuretāna izstradājumu ražošana
Hydraulik Bauteile Baltic 2008 Vācija hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošana
Kurzemes granulas 2003 Latvija kokskaidu granulu ražošana
Malmar Sheet Metal 2006 Beļģija mašīnbūves metālapstrāde
Pobeda Confectionery 2014 Krievija šokolādes ražošana
SQUALIO 2013 Latvija programmatūras risinājumu testēšana
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 2005 Latvija atbalsta pakalpojumi augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu attīstībai
Ventspils elektronikas fabrika 2005 Latvija elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana
Ventspils metināšanas rūpnīca 2012 Ukraina lielizmēra metāla konstrukciju ražošana
Ventspils-Andren 2009 Latvija stiklaplasta lielgabarīta rūpniecisko iekārtu ražošana

Termināļi Ventspils ostā[10][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils ostas termināļi nodrošina visus lejamkravu, beramkravu un ģenerālkravu apstrādes pakalpojumus. Lejamkravu maksimālais dziļums ir 17.5m, iegrime 15m, kuģu garums 275m. Beramkravu maksimālais dziļums ir 16m, iegrime - 15m un garums - 240m. Ģenerālās, ro-ro, konteinerkravas maksimālais dziļums ir 14.5m, iegrime - 14.1m, kuģu garums - 240m.

Lejamkravu termināļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termināļi Gads Kravu veidi
Baltic Juice Terminal 2006 pārtikas un lopbarības lejamkravas
Vars 1991 ķīmiskie produkti
Ventall Termināls 2004 ķīmiskie produkti, naftas produkti
Ventamonjaks serviss 2006 amonjaks, ķīmiskie produkti, naftas produkti
Ventbunkers 1994 nafta, naftas produkti
Ventspils Nafta Termināls 1961 naftas produkti

Beramkravu termināļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termināļi Gads Kravu veidi
Baltic Coal Terminal 2008 ogles
Kālija parks 1993 minerālmēslojumi
Ventspils Grain Terminal 2005 labība
Ventspils Tirdzniecības osta 1994 ogles, metāla sakausējumi, dzelzsrūda, kūdra, jēlcukurs

Ģenerālo kravu termināļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termināļi Gads Kravu veidi
Noord Natie Ventspils Terminals 2000 konteinerkravas, ro-ro, kokmateriāli
Reefer Cargo Terminal 2011 saldētie produkti
Ventplac 1995 beramkravas, kūdra, apaļkoksne, kokmateriāli, šķelda

Citi ostas pakalpojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ventspils brīvostā 24/7 pieejami visi servisa pakalpojumi: 23 kuģu aģentūras, kuģu bunkurēšana, velkoņu, loču, kuģu remonta, ūdenslīdēju, atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas u.c. pakalpojumi.

Vēsture[11][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās rakstiskās liecības par Ventspils ostu ir datētas ar 1263.gadu. Tirdzniecības kuģu vajadzībām 13.gadsimtā tika izveidota vienkārša kuģu piestātne.

Laikā no 1642.-1682.gadam Ventspils kļuva par Kurzemes hercogistes ostu centru. Aktīvi darbojās kuģu būvētavas, kur tikai pārdoti vairāk kā 135 kuģi. Neaizsalstošās ostas dēļ ap 1795. gadu Krievijas preču imports un eksports caur Ventspils ostu strauji pieauga.

19.gadsimtā Ventspils ostā tika izbūvēti un ierīkoti moli, jaunas piestātnes, noliktavas, pagrabi, ar japāņu iekārtām aprīkoti elevatori un graudu katli. 20.gadsimta sākumā Ventspils iekļāvās Krievijas dzelzceļa tīklā, apsteidzot Liepāju kravu pārvadājumu ziņā.

Ventspils osta savu nozīmību zaudēja Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, bet 20.gadsimta sešdesmitajos gados Ventspils atguva tranzīta centra statusu.

1990.gadu otrajā pusē sākās Ventspils ostas restrukturizācija. Ostas administrācija (kopš 1997.gada - Ventspils brīvostas pārvalde) kļuva par ostas teritorijas apsaimniekotāju un attīstītāju. Kopš 1997.gada līdz pat šodienai SEZ (speciālās ekonomiskās zonas) statuss uzņēmumiem dod iespēju saņemt ievērojamus nodokļu atvieglojumus un attīstīties labvēlīgā investīciju vidē. 2002.gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka mērķtiecīgi paplašināt ostas industriālo zonu, piesaistot darbībai Ventspilī rūpnieciskos ražotājus.

Šodien Ventspils osta darbojas kā reģiona ekonomikas attīstītājs, atbalstot IT, telekomunikāciju, elektronikas, mašīnbūves, rūpnieciskās automatizācijas, datordizaina, kosmosa tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumus, kas specializējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu radīšanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]