Ventspils osta
| Ventspils brīvosta | |
|---|---|
 | |
  Ventspils brīvosta | |
| Atrašanās vieta | |
| Valsts |
 Latvija |
| Atrašanās vieta | Ventspils |
| Koordinātas | 57°24′5.15″N 21°32′21.69″E / 57.4014306°N 21.5393583°EKoordinātas: 57°24′5.15″N 21°32′21.69″E / 57.4014306°N 21.5393583°E |
| Informācija | |
| Pārvaldnieks | Ventspils brīvostas pārvalde |
| Ostas teritorija | 2451,39 ha |
| Akvatorija | 242.60 ha |
| Brīvā teritorija | 500 ha |
| Kopējais piestātņu garums | 10 910 m |
| Maksimālais ostas dziļums | 17,5 m |
| Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes | 15,0 m |
| Piestātņu skaits | 57 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
Ventspils brīvosta ir osta, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, tā ir neaizsalstoša, dziļūdens osta Ventspilī. Ostas teritorijas kopējā platība ir 2 451,39 ha. Pēc pārkrauto kravu apjoma Ventspils osta ir viena no lielajām ostām Baltijas jūrā, 2013. gadā tā atradās Eiropas ostu saraksta pirmajā divdesmitniekā.[1] Ventspils osta ir multimodāla Latvijas osta jebkurai kravai.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]Pirmās rakstiskās liecības par Ventspils ostu ir datētas ar 1263. gadu. Tirdzniecības kuģu vajadzībām 13. gadsimtā izveidoja kuģu piestātni. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā no 1642. līdz 1682. gadam Ventspils kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galveno ostu. Aktīvi darbojās kuģu būvētavas, kuras pārdeva vairāk kā 135 kuģus. 18. gadsimta beigās strauji pieauga Krievijas Impērijas preču imports un eksports caur Ventspils ostu. 19. gadsimtā Ventspils ostā ierīkoja molus, jaunas piestātnes, noliktavas, pagrabus, elevatorus un graudu katlus. 20. gadsimta sākumā Ventspils iekļāvās Krievijas dzelzceļa tīklā, apsteidzot Liepāju kravu pārvadājumu ziņā. Pēc Pirmā pasaules kara Ventspils osta zaudēja savu nozīmību.
1957. gadā PSRS Ministru padome izdeva rīkojumu par naftas pārsūknēšanas bāzes un naftas rajona celtniecību Ventspils ostā. Sākotnēji nafta Ventspilī nonāca pa dzelzceļu. Lai uzņemtu cisternas ar šķidrām kravām, uzbūvēja dzelzceļu staciju Ventspils-2 un ierīkoja sliedes 11 kilometru garumā. 1961. gada 25. oktobrī Ventspilī ienāca pirmais naftas produktu tankkuģis. 1964. gada 30. septembrī ekspluatācijā nodeva 2. naftas muliņu, bet 1975. gadā 3. naftas muliņu. Līdztekus naftas rajona celtniecības trešajai kārtai līdz Ventspilij uzbūvēja arī divus maģistrālos cauruļvadus no Polockas.[2]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1997. gadā Ventspils osta ieguva brīvās ekonomiskās zonas statusu, kas darbojās kā investīciju piesaistes faktors ar nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem. 1998. gadā veica ostas akvatorijas padziļināšanu, sasniedzot maksimālo dziļumu 17,5 m šķidro kravu rajonā un nodrošinot iespēju apkalpot lielākos Baltijas jūrā ienākošos Aframax tipa tankkuģus ar kravnesību līdz 150 000 DWT. Beramkravu un ģenerālkravu rajonā maksimālais dziļums līdz 16 m nodrošina iespēju apkalpot Panamax tipa kuģus ar kravnesību līdz 75 000 DWT.
Ventspils brīvostas pārvalde kļuva par ostas teritorijas apsaimniekotāju un attīstītāju. 2002. gadā Ventspils brīvostas pārvalde sāka paplašināt ostas industriālo zonu, piesaistot darbībai Ventspilī rūpnieciskos ražotājus.[3] Financial Times grupas daļa FDI Intelligence publicēja pētījumu “Brīvās ekonomiskās zonas 2020”, kurā Ventspils brīvosta saņēma otru labāko vērtējumu Eiropas reģionā, bija nosaukta par labāko vietu lielo nomnieku biznesa attīstībai Eiropā, saņēma atzinību par specializāciju IT jomā, kā arī speciālbalvu par viedu attīstības stratēģiju īstenošanu.
Ventspils brīvostas pārvalde
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils ostu pārvalda Ventspils brīvostas pārvalde, kura atrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta pārraudzībā.[4]
Ventspils brīvostas darbību nosaka:
- 1994. gada "Likums par ostām", kas reglamentē Latvijas ostu darbības principus un parvaldes kārtību, brīvostu pārvaldes struktūru un galvenos pienākumus, kuģu satiksmes operatīvās vadības un kontroles principus, kā arī citus ar ostu darbību saistītos jautājumus.
- 1997. gada Ventspils brīvostas likums, kas līdztekus "Likumā par ostām" noteiktajiem nosacījumiem paredz uzņemejdarbības īstenošanas kārtibu Ventspils brīvostas teritorijā.
- 2002. gada kārtība "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas nosaka Ventspils brīvostā licencētajām uzņēmējsabiedrībām piemērojamo netiešo un tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.
Ventspils brīvostas pārvaldes stratēģiskie mērķi ir:
- saglabāt un nostiprināt pašreizējās ostas pozīcijas šķidro un beramkravu tirgū;
- piesaistīt ostai jaunus darbības veidus un pakalpojumus;
- attīstīt brīvostas industriālajās teritorijās rūpniecisko darbību.
Ventspils ostas nākotnes perspektīvas ir saistītas ar Ziemeļu ostas paplašināšanu jūras virzienā, kam ir atvēlēti 100 ha.
Ventspils osta darbojas kā reģiona ekonomikas attīstītājs, atbalstot uzņēmumus, kas specializējas augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu radīšanā.
Ostas pakalpojumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils ostā ir pieejami visi šķidro un sauso beramkravu un ģenerālkravu apstrādes veidi, kā arī kuģu pakalpojumi, no kuriem lielāko daļu nodrošina privāti uzņēmumi, kas darbojas ostas teritorijā, un tie ir šādi:
- Termināli - lejamkravu termināļi, beramkravu termināļi, ģenerālkravu termināļi
- Kuģniecības aģentūras
- Prāmju satiksme
- Velkoņi
- Kuģu bunkurēšana
- Loči - kuģa navigācija ostā
- Tauvošana
- Kuģu remonts
- Ūdenslīdēji
- Atkritumu un piesārņoto ūdens pieņemšana
- Kuģu apgāde - rezerves daļu, pārtikas un glābšanas līdzekļu piegāde
- Biroju noma
- utt.
Transporta savienojumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils osta iekļaujas transporta plūsmā starp ES un NVS valstīm un ir TEN-T transporta pamattīkla osta.
Ventspils ir Eirāzijas transporta sistēmā integrētā Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora sastāvdaļa. Caur Ventspili ved Eiropas nozīmes divjoslu E-22 autoceļš, Ventspils brīvostas teritorijā atrodas arī Ventspils lidosta. Ventspils atrodas ~ 2 stundu braucienā no Latvijas lielākā gaisa satiksmes centra - Starptautiskās lidostas Rīga (RIX).[5]
Prāmju satiksme
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils osta nodrošina prāmju līniju no Ventspils uz Zviedriju (Nīneshamna). Kopš 2010. gada prāmju pasažieru skaits ir desmitkāršojies,[6] kā arī būtiski pieaudzis vieglo auto un citu kravu pārvadājumu apjoms.
Regulārus kravu un pasažieru pārvadājumus nodrošina lielākais prāmju operators Eiropā - Stena Line.
Savulaik - no 2006. līdz 2008. gadam - veikti prāmju reisi uz Mentu Igaunijā. Prāmju satiksmi veica Saaremaa Laevakompanii meitas uzņēmums SSC Ferries ar prāmi MS Scania.
Speciālā ekonomiskā zona - nodokļu atvieglojumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils brīvosta ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ). Ventspils brīvostas uzņēmumiem, izpildot noteiktus kritērijus, var tikt piemēroti nodokļu atvieglojumi. Tiešie nodokļu atvieglojumi nekustamajam īpašumam un uzņēmuma ienākuma nodoklim var sasniegt 80%, savukārt investīciju summas kompensācijas apjoms - 35% (55% mazajiem uzņēmumiem, 45% vidējiem uzņēmumiem).[7]
Rūpnieciskā ražošana
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils brīvostā vairāk kā 500 ha paredzēti rūpnieciskajai ražošanai. Ventspils industriālā parka teritorija ir pielāgojama investoru ražošanas iecerēm un ir nodrošināta ar nepieciešamo infrastruktūru ražošanas uzsākšanai (gatavas ražošanas telpas, elektroenerģija, jaudīgas IT, telekomunikācijas). Zemes nomas maksu pielāgo 0.25-0.5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ar atpirkšanas tiesībām. Uzņēmumu darbības sākumposmā ir pieejams Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora atbalsts infrastruktūras un pakalpojumu jomā.[8]
Ventspilī pieejams multilinguāls darbaspēks. Viena no prestižākajām profesionālās izglītības un tālākizglītības iestādēm - Ventspils Tehnikums-Ziemeļkurzemes kompetences centrs un Ventspils Augstskola veic dažādu līmeņu speciālistu apmācību metālapstrādes, mehatronikas, inženiermehānikas, automehānikas, enerģētikas, elektronika, IT, telekomunikācijas, radioastronomijas, inženierzinātnes, mašinbūves u.c. nozarēs. Ventspils industriālajā zonā ir teicama IKT (Informāciju komunikāciju tehnoloģijas) infrastruktūra un labvēlīgi nosacījumi jaudīgu datu centru attīstībai.
Ventspils ostas industriālā parka rūpnieciskie klienti[9]
[rediģēt | labot pirmkodu]| Uzņēmums | Gads | Valsts | Darbības lauks |
|---|---|---|---|
| ARBO Windows | 2014 | Latvija | koka logu, durvju un fasāžu ražošana; būvniecība |
| Baltic Forest Trading | 2004 | Zviedrija | kokapstrāde; celtniecības materiāli |
| Bio-Venta | 2008 | Latvija | biodīzeļdegvielas ražošana |
| Bucher Municipal | 2005 | Šveice | komunālo automašīnu ražošana |
| Diana Sveces | 2004 | Dānija | sveču ražošana |
| EUROLCDS | 2013 | Latvija, Zviedrija | šķidro kristālu displeju produktu ražošana |
| Forta Prefab | 2015 | Latvija | ēku moduļu ražošana |
| FROLI Baltic | 2006 | Vācija | poliuretāna izstradājumu ražošana |
| HansaMatrix Ventspils | 2005 | Latvija | elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana |
| Hydraulik Bauteile Baltic | 2008 | Vācija | hidraulikas un pneimatikas detaļu ražošana |
| IMMER Digital | 2017 | fleksiblo iepakojumu ražošana | |
| Kurzemes granulas | 2003 | Latvija | kokskaidu granulu ražošana |
| Malmar Sheet Metal | 2006 | Beļģija | mašīnbūves metālapstrāde |
| Pobeda Confectionery | 2014 | Krievija | šokolādes ražošana |
| SQUALIO | 2013 | Latvija | programmatūras risinājumu testēšana |
| Ventspils Augsto tehnoloģiju parks | 2005 | Latvija | atbalsta pakalpojumi augsto tehnoloģiju nozaru uzņēmumu attīstībai |
| Ventspils elektronikas fabrika | 2005 | Latvija | elektronikas sistēmu un to komponentu ražošana |
| Ventspils metināšanas rūpnīca | 2012 | Ukraina | lielizmēra metāla konstrukciju ražošana |
| Ventspils-Andren | 2009 | Latvija | stiklaplasta lielgabarīta rūpniecisko iekārtu ražošana |
Termināļi Ventspils ostā
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils ostas termināļi nodrošina visus lejamkravu, beramkravu un ģenerālkravu apstrādes pakalpojumus. Lejamkravu maksimālais dziļums ir 17,5 m, iegrime 15 m, kuģu garums 275 m. Beramkravu maksimālais dziļums ir 16 m, iegrime - 15 m un garums - 240 m. Ģenerālās, ro-ro, konteinerkravas maksimālais dziļums ir 14,5 m, iegrime - 14,1 m, kuģu garums - 240 m.[10]
Lejamkravu termināļi
[rediģēt | labot pirmkodu]| Termināļi | Gads | Kravu veidi |
|---|---|---|
| Baltic Juice Terminal | 2006 | pārtikas un lopbarības lejamkravas |
| Vars | 1991 | ķīmiskie produkti |
| Ventall Termināls | 2004 | ķīmiskie produkti, naftas produkti |
| Ventamonjaks | 2006 | amonjaks, ķīmiskie produkti, naftas produkti |
| Ventbunkers | 1994 | dīzeļdegviela, mazuts, naftas produkti |
| Ventspils Nafta Termināls | 1961 | naftas produkti |
| VK Terminal Services | 2006 | naftas produkti |
Beramkravu termināļi
[rediģēt | labot pirmkodu]| Termināļi | Gads | Kravu veidi |
|---|---|---|
| Baltic Coal Terminal | 2008 | ogles |
| Eurohome Latvia | 2007 | ģenerālkravas, beramkravas, metāla sakausējumi |
| Kālija parks | 1993 | minerālmēslojumi |
| Ventspils Grain Terminal | 2005 | labība |
| Ventspils Tirdzniecības osta | 1994 | ogles, metāla sakausējumi, dzelzsrūda, kūdra, jēlcukurs |
Ģenerālo kravu termināļi
[rediģēt | labot pirmkodu]| Termināļi | Gads | Kravu veidi |
|---|---|---|
| Noord Natie Ventspils Terminals | 2000 | konteinerkravas, ro-ro, kokmateriāli |
| Reefer Cargo Terminal | 2011 | saldētie produkti |
| Ventplac | 1995 | beramkravas, kūdra, apaļkoksne, kokmateriāli, šķelda |
Citi ostas pakalpojumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Ventspils brīvostā 24/7 pieejami visi servisa pakalpojumi: 15 visu veidu kravu termināļi, 16 kuģu aģentūras, regulāra prāmju satiksme ar Zviedriju, kuģu bunkurēšana, velkoņu, loču, kuģu remonta, ūdenslīdēju, atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas u.c. pakalpojumi.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «File:Gross weight of seaborne goods handled (inward and outward) in main ports(1) in 2013 by type of cargo(2).png - Statistics Explained». ec.europa.eu.
- ↑ Naftas tranzīts Ventspilī pusgadsimta garumā ventasbalss.lv 4. oktobris, 2011
- ↑ «Ostas vēsture - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
- ↑ «Brīvostas pārvalde - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 11. decembrī. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
- ↑ «Transporta savienojumi - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
- ↑ «Osta skaitļos - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 31. martā.
- ↑ «Speciālā ekonomiskā zona - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
- ↑ «Ražo brīvostā - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 31. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
- ↑ «Rūpnieciskie klienti - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
- ↑ «Termināļi - Ventspils brīvostas pārvalde». www.portofventspils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 30. martā.
_in_main_ports(1)_in_2013_by_type_of_cargo(2).png){kind=link}