Kultūras fonda godalga

Kultūras fonda godalga bija Latvijas Republikas apbalvojums, ko 20. gadsimta 20. un 30. gados piešķīra gada labākajiem sasniegumiem mākslā un pētniecībā. Godalgas piešķīra no Kultūras fonda, kas bija nodibināts 1920. gadā un darbojās līdz 1940. gadam. Fonda mērķis bija latviešu kultūras dzīves attīstības veicināšana.

Pēc dibināšānas 1920. gadā Kultūras fonds darbojās pie Izglītības ministrijas. 1921. gadā to pārveidoja par patstāvīgu institūciju, tas darbojās Saeimā. Kultūras fonda dome sastāvēja no 16 deputātiem. Kultūras fonda līdzekļus veidoja 3% nodokļa dzelzceļa pārvadājumiem; 3% nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem; ziedojumi un testamentu novēlējumi.

Laureāti literatūrā

• 1924: Ādolfs Erss, "Amora dārzs" (dzeja) un Jānis Ezeriņš, "Leijerkaste" (stāsti)
• 1925: Edvarts Virza, "Poēmas" (dzeja) un Pāvils Rozītis, "Ugunsceļi" (romāns)
• 1926: Jēkabs Janševskis, "Dzimtene" (romāns), Pēteris Ērmanis, "Es visur dzīvību redzu" (dzeja), Antons Austriņš, "Dzīves burvība" (dzeja)
• 1927: Kārlis Zariņš, "Gluži veltīga varonība" (stāsti), Kārlis Skalbe, "Vakara ugunis", Anna Brigadere, "Lolitas brīnumputns" (pasaku luga)
• 1928: Jūlijs Pētersons, "Sieviete ar sešiem prātiem" (komēdija), Jānis Veselis, "Tīrumu ļaudis", Jānis Akuraters, "Sapņotāji" (stāsti), Aspazija, "Asteru laikā" (dzeja), Kārlis Štrāls, "Zemes elpa" (dzeja), Rūdolfs Egle, E. Veidenbauma Kopoti raksti un monogrāfija "Veidenbauma dzīve un darbi" (literatūrzinātne)
• 1929: Vilis Plūdons, "Zeme un zvaigznes", Elza Stērste, "Zaļā gredzenā", Voldemārs Dambergs, "Gaitniecības ceļi" (romāns), Antons Birkerts, "Rūdolfs Blaumanis" (literatūrzinātne)
• 1930: Jānis Ziemeļnieks, "Naktis" (dzeja), Kārlis Zariņš, "Dārza māja", Augusts Saulietis, "Ķēniņš Zauls" (drāma), Alfrēds Goba, "Juris Alunāns" (literatūrzinātne)
• 1931: Antons Bārda, "Dziesmu dievs" (dzeja), Andrejs Upīts, "Žanna, d' Arka" (drāma)
• 1933: Jānis Sudrabkalns, "Spuldze vējā" (dzeja), Anna Brigadere, "Kvēlošā lokā" (romāns), Aleksandrs Grīns, Antons Austriņš
• 1934: Jānis Medenis, "Tecila" (dzeja), Edvarts Virza, "Straumēni" (poēma prozā), Jānis Jaunsudrabiņš, "Jaunsaimnieks un velns"
• 1935: Vilis Plūdons, "Tālie krasti" (dzeja), Elza Stērste, "Mezgloti pavedieni" (dzeja), Aleksandrs Grīns, "Dvēseļu putenis" (romāns), Jānis Lapiņš, "Laikmetīgais un mūžīgais" (esejas)
• 1936: Kārlis Jēkabsons, "Rudens zelts" (dzeja), Aleksandrs Grīns, "Klusie ciemiņi" (stāsti), Ādolfs Erss, "Zaļā krūze" (stāsti), Edvarts Virza, "Kārlis Ulmanis" (publicistika)
• 1937: Jānis Medenis, "Varenība" (dzeja), Aīda Niedra, "Anna Dzilna" (romāns), Aleksandrs Grīns, "Karoga meklētāji" (drāma), Mārtiņš Zīverts, "Tīreļpurvs" (drāma), Edvarts Virza, "Jaunā junda" (publicistika)
• 1938: Veronika Strēlerte, "Vienkārši vārdi" (dzeja), Jānis Sudrabkalns, "Viena bezdelīga lido" (miniatūras), Jānis Sārts, "Druvas san" (romāns), Alberts Sprūdžs, "Daugavas vēji" (stāsti), Voldemārs Zonbergs, "Jauno siržu tilts" (luga), Arturs Kroders, "Pa jaunās ideoloģijas ceļiem" (publicistika)
• 1939: Aīda Niedra, "Sieva" (romāns), Aleksandrs Grīns, "Sarkanais jātnieks" (romāns), Jānis Lapiņš, "Edvarta Virzas dzīve un darbi" (literatūrzinātne)
• 1940: Aleksandrs Čaks, "Mūžības skartie" (poēma), Mirdza Bendrupe, "Pie jūras" (dzeja), Aleksandrs Grīns, "Meža bērni" (romāns), Jānis Sārts, "Kur strauti runā" (romāns)