Viduslietuvas Republika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lietuvas sadalīšana Lietuvas Republikā (pelēka) un Viduslietuvas Republikā (zaļa) pēc 1920. gada. Ar pelēku svītrojumu iezīmēta plānotā Lietuvas karalistes teritorija.

Viduslietuvas Republika (poļu: Republika Litwy Środkowej, lietuviešu: Vidurio Lietuvos Respublika) jeb vienkārši Viduslietuva (poļu: Litwa Środkowa, lietuviešu: Vidurinė Lietuva) bija starptautiski neatzīts valstisks veidojums, kuru ar Polijas Otrās republikas atbalstu 1920. gada 12. oktobrī pasludināja Lucjans Žeļigovskis. 1922. gada 20. februārī Viļņas Seims nobalsoja par iekļaušanos Polijas Republikā, Viduslietuvas Republiku likvidēja 1922. gada 24. martā, pievienojot trīs Novogrudokas apriņķus, izveidoja Viļņas Zemi. 1923. gadā Tautu Savienība atzina Polijas tiesības uz Viļņas apgabalu. Trīsdesmito gadu beigās Polija, piedraudot Lietuvai ar karu, panāca tās piekrišanu Viļņas apgabala okupācijai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poļu—padomju kara laikā Polijas armija Pilsudska vadībā 1920. gada 16. augustā sāka pretuzbrukumu un septembrī ieņēma Baltkrievijas rietumu daļu. 30. augustā Suvalkos sākās Lietuvas un Polijas sarunas ar Sabiedroto lielvalstu piedalīšanos, kuru noslēgumā Polija 7. oktobrī piekrita parakstīt izlīgumu un atdot Viļņu Lietuvai.[1] Tomēr jau 8. oktobrī 1. Lietuvas-Baltkrievijas kājnieku divīzijas (1 Dywizja Litewsko-Białoruska) komandieris Lucjans Žeļigovskis as uzbruka Lietuvas armijas kontrolētajai teritorijai un ieņēma Viļņas apgabalu līdz Ilūkstes apriņķa robežai Latvijā. Kad 1920. gada 12. oktobrī Rīgas Melngalvju namā parakstīja pamieru starp Krieviju un Poliju, Žeļigovskis Viļņā pasludināja Viduslietuvas Republikas (Republika Litwy Środkowej) pagaidu valdības izveidi.20. — 28. oktobra sarunās Tautu Savienības padome piedāvāja Viļņas konfliktu izšķirt ar visu iedzīvotāju plebiscītu, ko abas puses noraidīja,[1] tad novembra otrajā pusē Želigovska divīzija no jauna uzbruka Širvintas un Ģiedraišu virzienā, 18. novembrī pārraujot fronti. Ar Sabiedroto militāro misiju starpniecību pēc 1920. gada 27. — 29. novembra sarunām Kauņā abas karojošās puses noslēdza pamieru un izveidoja neitrālo zonu. 1921. gada 20. aprīlī Briselē sākās jaunas Lietuvas un Polijas valdību sarunas Tautu Savienības padomes locekļa Beļģijas priekšstāvja Himansa vadībā, kurš piedāvāja Lietuvas un Polijas federācijas priekšlikumu, kuru Lietuvas valdība noraidīja.[1]

1922. gada janvārī, gatavojoties Viļņas seimeļa vēlēšanām, Viduslietuvas Republikai pievienoja Braslavas un Ļidas apriņķus. 20. februārī Viļņas seimelis nolēma Viduslietuvas Republiku pievienot Polijai, ko akceptēja Polijais Seims. Viduslietuvas Republika beidza pastāvēt 1922. gada 24. martā un tās teritoriju 13. aprīlī apvienoja ar Novogrudokas vojevodistes ziemeļu daļu, izveidojot Viļņas Zemi. 1923. gada 15. martā neitrālo zonu sadalīja un tai pa vidu nosprauda demarkācijas līniju.[2]

1926. gada 20. janvārī Viļņas Zemi pārdēvēja par Viļņas vojevodisti.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24 329. sleja.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24 228. sleja.