Villaine

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latgaļu sievietes villaine un rotas. Rekonstrukcija pēc atradumiem arheoloģiskajos izrakumos Kārļu Ainavās (12. gs.). Vilna, misiņš. Latvijas nacionālā vēstures muzeja izstāde

.

Villaine ir taisnstūra nešūta plecu sega no vilnas vai lina auduma, latviešu un lībiešu tautastērpa sastāvdaļa. Arheoloģiskie materiāli liecina, ka villaines valkātas ļoti sen, bet tiešie atradumi ir no 7. gadsimta.[1] Etnogrāfiskā tautas tērpa villaines var būt rotātas ar izšuvumiem un celiem, var būt bez rotājumiem. Arheoloģiskā tautas tērpa villaines greznotas ar metāla gredzentiņiem un spirālītēm. Pēc krāsas villaines var būt balta, zila, zaļa, pelēka vai rūtaina, atkarībā no novada un laika posma.[2] Tradicionāli pie latviešu tautastērpa villaini sedz pāri abiem pleciem. Izņēmums ir Dienvidkurzeme, kur Rucavā tās nēsāja uz vienas rokas, Nīcā un Bārtā sasprauda uz viena pleca.

Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Villaines dažādos Latvijas novados dēvē atšķirīgi. Mēlene – tumši mēļi zila villaine ar metāla spirālīšu un piekariņu rotājumu apakšējā malā (komplektā ar balto villaini). Valkā suitu novadā un Kuldīgā.

  • Zilāms – tumši mēļi zila villaine ar izšūtu rotājumu Ventspils novadā.
  • Sijāns – tumši mēļi zila villaine ar savdabīgu batikotu malas rotājumu Bārtā.
  • Snātene (snāte, snātne, drābule) – dreļļu rakstā austa lina villaine, ko Rucavā valkā komplektā ar pārējām.
  • Skātere – dreļļu rakstā austa lina villaine, ko valkā Nīcā.
  • Pamuve – vienkrāsaina, liela izmēra pelēka villaine ar bārkstīm, ko valkā vecāka gadagājuma sievietes Nīcā.
  • Mārģene – austa rūtota villaine Rucavā, ko nēsā komplektā ar pārējām.
  • Vīkale, baltvīkale, sīkvīkale, raibvīkale, dubultvīkale – villaiņu nosaukumi Ventspils novadā
  • Trakā drāna – rūtota villaine košās krāsās suitu novadā.
  • Villānes – lieli, rakstaini austi lakati.
  • Villdrānas – krāsaini austas lībiešu seģenes (villikatt), ierasti kvadrāta formā un ar bārkstīm.
  • Austenes – koši, krāsaini, rūtoti lielie lakati.
  • Videņdrāna, dižviddrāna – koši rūtoti lielie lakati Ziemeļkurzemē. Gar malām šiem lakatiem ir rūtu sakārtojums, vidusdaļa – brīva.
  • Seģenes – uz pleciem sedzamas segas-lakati bez bārkstīm (arī ikdienas lietošanai).[3]
  • Kučas – zaļas siltas villaines, ko Vidzemē dažos novados sedza uz citām villainēm.

Mitoloģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu mitoloģijā villaine tiek uzskatīta par debesu simbolu, kas, iespējams, savulaik varētu būt bijusi zvaigznāju karte, bet villaines aušana un segšana ir simboliskas kosmogoniskas darbības. Ar villaines segšanu piešķir svētību un auglību. Villaines minētas arī kā Saules pūra obligāta sastāvdaļa, bet gadskārtu tautasdziesmās apdziedāta Māra un Saule, kas kokiem uzsedz zaļas villaines un Dievs, kas pār sētu un druvām sedz savu pelēko vai sudraba mēteli. Savukārt villaines paklāšana tautasdziesmās minēta saistībā ar sudrabiņa piebiršanu, kas varētu būt bijusi lūgšana debesu dievībām pēc nokrišņiem (piemēram, lietus vai sniega) vai pelnu ziedojums.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Maruta Grasmane. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. Rīga : Senā klēts, 2013. 22. lpp. ISBN 978-9984-49-845-4.
  2. Aija Jansone. Latviešu tradicionālais tautastērps un tā valkāšanas tradīcijas. Rīga : Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra, 2009. 27. lpp. ISBN 978-9934-8035-8-1.
  3. Lia Mona-Ģibiete. «Kurzemes villainēm nosaukumu netrūkst». Liepājas muzejs, 2014. gada 21. janvāris. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
  4. Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 227. lpp. ISBN 5-89960-044-6.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]