Vladimira Putina Minhenes runa
Minhenes runa ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa Minhenes drošības konferencē 2007. gada 10. februārī. Runa bija veltīta mūsdienu pasaules politikas vienpolaritātei un redzējumam par Krievijas vietu un lomu mūsdienu pasaulē, ņemot vērā tā laika apstākļus un draudus.
Minhenes runu uzskata par pagrieziena punktu Krievijas politikā, ar kuru tā kļuva atklāti naidīga pret Rietumvalstīm, gadu vēlāk uzsākot karadarbību pret Gruziju, 2014. gadā — pret Ukrainu, bet 2015. gadā iesaistoties Sīrijas pilsoņu karā.[1]
Reakcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Konferenci apmeklējušais amerikāņu senators Džons Makeins sacīja, ka "tā bija agresīvākā krievu līdera runa kopš auksta kara beigām", par auksto karu atminējies arī iepriekšējā dienā Minhenē runājušais ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss, kurš sacījis, ka amerikāņiem nav ne mazākās vēlēšanās to atkārtot, jo ar vienu auksto karu pilnībā esot pieticis.[2]
Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs faktiski izteica visu bijušās Austrumeiropas valstu bažas par krievu imperiālisma atjaunošanos, sakot: "Mums jāpateicas prezidentam Putinam, kurš ne vien labi parūpējās par šīs konferences publicitāti, kas bija lielāka, nekā mēs gaidījām, bet arī skaidri un pārliecinoši pierādīja, kāpēc NATO ir jāpaplašina."
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kristiāna Rupeika. «Putins karam Ukrainā gatavojies jau kopš nokļūšanas Krievijas līdera amatā». tv3.lv. TV3, 2022. gada 6. marts. Skatīts: 2023. gada 4. jūnijā.
- ↑ Māris Krūmiņš. «Putina runa atsauc atmiņā auksto karu». tvnet.lv, 2007. gada 12. februāris. Skatīts: 2023. gada 4. jūnijā.