Vladislavs I Hermanis
| Vladislavs I Hermanis Władysław I Herman | |
|---|---|
 | |
| Polijas kņazs | |
| 1079. gads — 1102. gads | |
| Priekštecis | Boļeslavs II Drosmīgais |
| Pēctecis | Zbigņevs |
| Dzimis |
ap 1044. gadu Polija |
| Miris |
1102. gada 4. jūnijā (57—58 gadu vecumā) Plocka, Polijas karaliste (Mazovijas vojevodiste,  Polija) |
| Apglabāts |
Plockas katedrāle, Plocka, Mazovijas vojevodiste, Polija |
| Dzīvesbiedre |
|
| Bērni |
|
| Dinastija | Pjastu dinastija |
| Tēvs | Kazimirs I Atjaunotājs |
| Māte | Kijevas Marija Dobroņega |
| Reliģija | kristietība |
Vladislavs I Hermanis (poļu: Władysław I Herman; dzimis ap 1042. gadu, miris 1102. gada 4. jūnijā) - Pjastu dinastijas Polijas kņazs no 1079. līdz 1102. gadam.
Vladislavs I Hermanis bija Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes lielkņaza Vladimira Lielā meitu Dobroņegu, iepriekšējā kņaza Boļeslava II Drosmīgā brālis. Bija precējies ar Pšeclava (Przecława), no kuras piedzima Zbigņevs - nākamais Polijas lielkņazs, vēlāk bija precējies ar Čehijas karaļa Vratislava II meitu Judīti, ar kuru laulībā piedzima Boļeslavs III Greizmutis. Pēc tam Vladislavs I Hermanis apprecējās ar Svētās Romas impērijas imperatora Heinriha III meitu Judīti Mariju.
Sāka valdīt pēc tam, kad viņa brālis Boļeslavs II Drosmīgais devās trimdā uz Ungāriju, kad bija nogalinājis Krakovas bīskapu Staņislavu Ščepanovski (Sv. Staņislavu). Atbalstīja Svētās Romas impērijas politku un tās imperatoru Heinrihu IV. Sācis celt Vāvelas katedrāli Krakovā.
Miris un apglabāts Plockā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladislavs I Hermanis.
| Priekštecis: Boļeslavs II Drosmīgais |
Polijas kņazs 1079. - 1102. |
Pēctecis: Zbigņevs |
|