Vojcehs Jaruzelskis

Vojcehs Jaruzelskis; Wojciech Jaruzelski
	Vojcehs Jaruzelskis 1968. gadā
	Polijas Republikas prezidents
	Amatā; 1989. gada 31. decembris — 1990. gada 21. decembris
Premjerministrs	Tadeušs Mazoveckis
Priekštecis	pats kā Polijas Tautas Republikas prezidents
Pēctecis	Lehs Valensa
	Polijas Tautas Republikas prezidents
	Amatā; 1989. gada 19. jūlijs — 1989. gada 31. decembris
Premjerministrs	Mečislavs Rakovskis, Česlavs Kiščaks, Tadeušs Mazoveckis
Priekštecis	pats kā Polijas Valsts Padomes priekšsēdētājs
Pēctecis	pats kā Polijas Republikas prezidents
	6. Polijas Valsts Padomes priekšsēdētājs
	Amatā; 1985. gada 9. novembris — 1989. gada 19. jūlijs
Premjerministrs	Zbigņevs Mesners, Mečislavs Rakovskis
Priekštecis	Henriks Jabloņskis
Pēctecis	pats kā Polijas Tautas Republikas prezidents
	8. Polijas Tautas Republikas premjerministrs
	Amatā; 1981. gada 11. februāris — 1985. gada 9. novembris
Prezidents	Henriks Jabloņskis (Polijas Valsts Padomes priekšsēdētājs)
Priekštecis	Juzefs Piņkovskis
Pēctecis	Zbigņevs Mesners
	6. Polijas Apvienotās Strādnieku partijas pirmais sekretārs
	Amatā; 1981. gada 18. oktobris — 1989. gada 29. jūlijs
Priekštecis	Staņislavs Kaņa
Pēctecis	Mečislavs Rakovskis
Dzimšanas dati	1923. gada 6. jūlijā; Kurova, Polija
Miršanas dati	2014. gada 25. maijā (90 gadu vecumā); Varšava, Polija
Tautība	polis
Politiskā partija	Polijas Apvienotā Strādnieku partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Barbara Jaruzelska
Profesija	karavīrs, politiķis
Augstskola	Polijas Augstākā kājnieku skola, Ģenerālštāba akadēmija
Reliģija	ateists
Paraksts

Vojcehs Vitolds Jaruzelskis (poļu: Wojciech Witold Jaruzelski; dzimis 1923. gada 6. jūlijā, miris 2014. gada 25. maijā) bija sociālistiskās Polijas Tautas Republikas politiķis, Polijas armijas ģenerālis.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis poļu virsnieka ģimenē Ļubļinas apkaimē, bērnībā dzīvoja Bjalistokas apkaimē. Sākoties Otrajam pasaules karam, tēvs kopā ar ģimeni aizbēga uz Lietuvu. Vēlāk ģimene tika izsūtīta uz PSRS Āzijas daļu, kur tēvs Bijskā mira.

1943. gadā kā brīvprātīgais iestājās poļu armijas daļā, kas tika formēta PSRS teritorijā. Piedalījās kaujās frontē. 1947. gadā iestājās Polijas Strādnieku partijā (kopš 1948. gada — Polijas Apvienotā Strādnieku partija (PASP)). Mācījās Polijas Augstākajā kājnieku skolā un Ģenerālštāba akadēmijā. No 1968. gada — Polijas aizsardzības ministrs. Prāgas pavasara laikā komandēja poļu karaspēka darbību Čehoslovākijā.

1981. gadā, kad Polijā aizvien lielāku ietekmi ieguva nekomunistiskā arodbiedrība "Solidaritāte", Jaruzelskis kļuva par PASP ģenerālsekretāru un 1981. gada 13. decembrī pasludināja valstī karastāvokli un arestēja galvenos arodbiedrības "Solidaritāte" līderus. Vēlāk, pēc sociālistiskās iekārtas kraha, Jaruzelskis apgalvoja, ka to darījis, lai nepieļautu PSRS karaspēka iebrukumu Polijā, ko gan apšauba Jaruzelska oponenti.

Sākoties PSRS politikas izmaiņām pēc Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas un saskaroties ar streiku vilni, PASP Jaruzelska vadībā vairs nespēja kontrolēt situāciju valstī un piekrita Apaļā galda sarunām ar arodbiedrību "Solidaritāte" par Polijas valsts tālāko attīstību. Sarunas notika no 1989. gada 6. februāra līdz 15. aprīlim un sarunu rezultātā tika panākts kompromiss par daļēji brīvām vēlēšanām. Kaut arī PASP bija garantēts 65% mandātu skaits Polijas Seimā, Senātā, kur nebija PASP kvotas, tika ievēlēts tikai viens deputāts no PASP (no 100 senatoriem). Tomēr Nacionālā Asambleja ar vienas balss pārsvaru ievēlēja Jaruzelski par Polias prezidentu.

1990. gadā Jaruzelskis atkāpās no prezidenta amata un par Polijas prezidentu kļuva Lehs Valensa. 1991. gada janvārī Jaruzelskis demobilizējās no armijas. 2007. gada 17. aprīlī pret Jaruzelski un vairākiem citiem komunistu darbiniekiem tika izvirzītas apsūdzības par viņu valdīšanas laikā pastrādātiem noziegumiem.

Atsauces

↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 440. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vojcehs Jaruzelskis.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Vojceha Jaruzelska oficiālā mājaslapa (poliski)

[1] Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 440. lpp.

[1]