Volīnijas slaktiņš

Volīnijas slaktiņš
	Luckas vojevodiste. Poļu līķi, kas savesti uz identifikācijau un apbedīšanu, 1943. gada 26. marta slaktiņa upuri
Vieta	Volīnija, Galīcija, Poļesje, Holmščina
Datums	1943—1944 ;
Uzbrukuma veids	šaušana, galvas nociršana, dedzināšana
Ierocis (-i)	Polijas, PSRS un Vācijas ražojuma šaujamieroči, dakšas, cirvji, naži, izkaptis, lāpas
Bojā gājušie	50 000—60 000 poļu; 2 000—3 000 ukraiņu, kurus nogalināja poļu partizānu vienības atbildes darbību rezultātā;
Izraisītājs (-i)	Ukrainas sacelšanās armija, Ukrainas iedzīvotāji, Armia Krajowa, Armia Ludowa, Polijas pašaizsardzība Volīnijā, Ukraiņu nacionālistu organizācija

Volīnijas slaktiņš (poļu: Rzeź wołyńska, ukraiņu vēsturē — Volīnijas traģēdija (ukraiņu: Волинська трагедія, poļu: Tragedia Wołynia)) bija Ukrainas nemiernieku armijas veikta etniskā tīrīšana — poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana Rietumukrainā,^[3]^[4] Volīnijas teritorijā,^[5] kas līdz 1939. gadam atradās Polijas Otrās republikas sastāvā. Sākās 1943. gada martā un sasniedza maksimumu tā paša gada jūlijā. Slaktiņa mērķis bija novērst potenciālās Polijas pretenzijas uz šo apgabalu, balstoties uz poļu minoritātes vēlmēm.^[6] Upuru vidū bija arī ebreji, krievi, čehi, gruzīni un ukraiņi, kas bija daļa no poļu ģimenēm vai pretojās UPA darbībām, piemēram, slēpjot poļu bēgļus.^[7] Kopā tika nogalināti 50-60 tūkstoši cilvēku. Poļu atbildes darbības, kas sākās 1943. gada vasaras beigās, savukārt noveda pie dažiem tūkstošiem upuru ukraiņu civiliedzīvotāju vidū.

No 1943. gada otrās puses ukraiņu nacionālisti sāka iznīcināt poļu iedzīvotājus Austrumgalīcijā (mūsdienu Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu teritorija). Pirmās masu slepkavības šajā reģionā notika 1943. gada oktobrī, 1944. gada februārī to skaits ievērojami pieauga. 1944. gada vasarā pret poļiem vērstas darbības aptvēra visu Austrumgalīciju.

Šis ir viens no visasiņainākajiem notikumiem Polijas—Ukrainas konfliktā 20. gadsimta vidū. Daudzi vēsturnieki (galvenokārt poļu) nošķir to no kopējās Polijas—Ukrainas bruņotā konflikta ainas. Poļu vēsturnieki bieži interpretē šos notikumus tikai kā Ukrainas sacelšanās armijas pretpoļu akciju. Ukraiņu vēsturnieki savukārt koncentrējas uz motīviem, kas lika UPA veikt šo akciju, pieminot ukraiņu diskrimināciju pēdējos gados pirmskara Polijā, kā arī pievērš uzmanību Armia Krajowa atbildes darbībām pret ukraiņu civiliedzīvotājiem, tostarp arī Polijas teritorijā.^[5] Polijas Sejms vērtē Volīnijas slaktiņu kā poļu iedzīvotāju genocīdu.^[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Grzegorz Motyka. Od rzezi wołyńskiej do akcji Wisła. Krakova : Wydawnictwo Literackie, 2011. gadā. 447. lpp. ISBN ISBN 978-83-08-04576-3 Jāpārbauda |isbn= vērtība.
↑ Grzegorz Motyka. W kregu łun w Bieszczadach, 2009. g. 13. lpp.
↑ Władysław Siemaszko, Ewa Siemaszko Ludobójstwo dokonane przez nacjonalistów ukraińskich na ludności polskiej Wołynia 1939—1945, Warszawa 2000, Wydawnictwo «von Borowiecky», ISBN 83-87689-34-3 — podsumowanie strat polskich. Ryszard Torzecki, op.cit., s. 267 szacował straty ludności polskiej na Wołyniu na 30-40 tys. osób, co pokrywa się z liczbą 36 543-36 750 ofiar udokumentowanych w źródłach z pracy Władysława i Ewy Siemaszków (patrz wyżej).
↑ Ґжеґож Мотика. «Антипольська акція ОУН-УПА». Український Альманах 2003.
↑ ^5,0 ^5,1 Ігор Ільюшин. Енциклопедія історії України. Волинська трагедія 1943. Інститут історії України НАН України, 2003. 688. lpp. ISBN ISBN 966-00-0734-5 Jāpārbauda |isbn= vērtība.
↑ Snyder, Timothy (2003b). "The Causes of Ukrainian-Polish Ethnic Cleansing 1943". Past & Present. 179 (179): 197—234. doi:10.1093/past/179.1.197. ISSN 0031-2746. JSTOR 3600827.
↑ "Wołyń 1943 — Rozliczenie" (PDF), Konferencje IPN, 41: 27—30, 2010
↑ «Сенат Польши объявил Волынскую трагедию геноцидом». Lenta.ru. 2016. gada 8. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. janvārī. Skatīts: 2022. gada 9. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volīnijas slaktiņš.

[1] Grzegorz Motyka. Od rzezi wołyńskiej do akcji Wisła. Krakova : Wydawnictwo Literackie, 2011. gadā. 447. lpp. ISBN ISBN 978-83-08-04576-3 Jāpārbauda |isbn= vērtība.

[2] Grzegorz Motyka. W kregu łun w Bieszczadach, 2009. g. 13. lpp.

[3] Władysław Siemaszko, Ewa Siemaszko Ludobójstwo dokonane przez nacjonalistów ukraińskich na ludności polskiej Wołynia 1939—1945, Warszawa 2000, Wydawnictwo «von Borowiecky», ISBN 83-87689-34-3 — podsumowanie strat polskich. Ryszard Torzecki, op.cit., s. 267 szacował straty ludności polskiej na Wołyniu na 30-40 tys. osób, co pokrywa się z liczbą 36 543-36 750 ofiar udokumentowanych w źródłach z pracy Władysława i Ewy Siemaszków (patrz wyżej).

[motika2003-4] Ґжеґож Мотика. «Антипольська акція ОУН-УПА». Український Альманах 2003.

[igori-5] 5,0 ^5,1 Ігор Ільюшин. Енциклопедія історії України. Волинська трагедія 1943. Інститут історії України НАН України, 2003. 688. lpp. ISBN ISBN 966-00-0734-5 Jāpārbauda |isbn= vērtība.

[6] Snyder, Timothy (2003b). "The Causes of Ukrainian-Polish Ethnic Cleansing 1943". Past & Present. 179 (179): 197—234. doi:10.1093/past/179.1.197. ISSN 0031-2746. JSTOR 3600827.

[7] "Wołyń 1943 — Rozliczenie" (PDF), Konferencje IPN, 41: 27—30, 2010

[8] «Сенат Польши объявил Волынскую трагедию геноцидом». Lenta.ru. 2016. gada 8. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. janvārī. Skatīts: 2022. gada 9. oktobrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]