Volīnija

Volīnija
Volīnija; Волинь
	vēsturiskais novads
	Lubartas pils (Lucka) bija Volīnijas viduslaiku kņazu mītne.
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	; Volīnijas teritorija (dzeltenā krāsā) mūsdienu Ukrainas kartē.
Valsts	Polija, Baltkrievija, Ukraina
Reģions	Dienvidpolija, Rietumbaltkrievija, Rietumukraina
Daļas	Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļņickas apgabals, Ļubļinas vojevodiste, Brestas apgabals
	Volīnija Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "coordinates"

Viduslaiku Volīnijas karte (Abrahams Ortēlijs, 16. gs.).

Volīnijas kņazistes teritorija (1054-1132).

Volīnija (ukraiņu: Волинь, poļu: Wołyń, krievu: Волы́нь) ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.

19. gadsimtā un 20. gadsimtā Volīnijā bija spēcīgas nacionālās kustības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē Volīnijas zeme bija Kijevas Krievzemes daļa, pirmo Volīnijas kņazu Vsevolodu 988. gadā iecēla viņa tēvs Kijevas kņazs Vladimirs Svjatoslavičs pārvaldīt savas valsts rietumu daļu pilī, kas tika nosaukta Vladimira vārdā. Pēc Kijevas Krievzemes pakāpeniskas sabrukšanas Volīnijas Vladimiras pilsēta kļuva par Volīnijas kņazistes centru. 1199. gadā to apvienojot ar Galīcijas kņazisti, tika izveidota Galīcijas-Volīnijas kņaziste. Kijevas lielkņaza dēls Volīnijas Vladimiras kņazs Romāns Mstislavičs no 1199. līdz 1233. gadam ilgstošās cīņās ar ungāru Arpādu dinastijas "Galīcijas un Vladimirijas karaļiem" pievienoja Galīcijas kņazisti saviem īpašumiem un viņa pēcnācēji tika saukti par Galīcijas-Volīnijas kņaziem. Viņa dēlam Danielam Romanovičam 1253. gadā Romas pāvests piešķīra arī titulu Krievijas karalis (rex Rutheniae).

Viņa pēcnācēji līdz 14. gadsimtam lietoja titulu "Visas Krievzemes, Galīcijas un Vladimiras hercogi" (Dei gratia duces totius Terrae Russuae, Galiciae et Ladimiriae). Pēc Galīcijas mantojuma kara Lietuvas dižkunigaitija 1392. gadā ieguva Volīnijas un Luckas kņazistes, bet Polijas karaliste ieguva Galīciju.

1569. gadā to iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstī. Pēc Polijas dalīšanām 1793. un 1795. gadā apgabals nokļuva Krievijas Impērijas sastāvā līdz pat Pirmā pasaules kara beigām kā Volīnijas guberņa.

Pēc Rīgas miera līguma 1921. gadā apgabala teritoriju iekļāva Polijas Republikas Volīnijas vojevodistē. 1939. gadā, pēc Polijas okupācijas, ko veica PSRS un Trešais reihs, Volīnija kopā ar citiem tuvējiem rajoniem tika pievienota PSRS un ietilpa Ukrainas PSR sastāvā. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS to ieņēma vācu karaspēks. Holokaustā tika iznīcināta lielākā daļa no apgabala ebrejem, kuri mazpilsētās nereti veidoja iedzīvotāju vairākumu. Kaujinieki no UPA izvērsa represijas pret poļu iedzīvotājiem. Apgabalā darbojās arī poļu Armia Krajowa kaujinieki. Pēc Otrā pasaules kara beigām notika poļu izceļošana un izvešana no Ukrainas PSR uz Poliju un ukraiņu pārvietošana no Polijas uz Ukrainu. Līdz 1991. gadam Volīnijas apgabals bija Ukrainas PSR sastāvā.