Viņa pēcnācēji līdz 14. gadsimtam lietoja titulu "Visas Krievzemes, Galīcijas un Vladimiras hercogi" (Dei gratia duces totius Terrae Russuae, Galiciae et Ladimiriae). Pēc Galīcijas mantojuma kara Lietuvas dižkunigaitija 1392. gadā ieguva Volīnijas un Luckas kņazistes, bet Polijas karaliste ieguva Galīciju.
Pēc Rīgas miera līguma 1921. gadā apgabala teritoriju iekļāva Polijas Republikas Volīnijas vojevodistē.
1939. gadā, pēc Polijas okupācijas, ko veica PSRS un Trešais reihs, Volīnija kopā ar citiem tuvējiem rajoniem tika pievienota PSRS un ietilpa Ukrainas PSR sastāvā. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS to ieņēma vācu karaspēks. Holokaustā tika iznīcināta lielākā daļa no apgabala ebrejem, kuri mazpilsētās nereti veidoja iedzīvotāju vairākumu. Kaujinieki no UPA izvērsa represijas pret poļu iedzīvotājiem. Apgabalā darbojās arī poļu Armia Krajowa kaujinieki.
Pēc Otrā pasaules kara beigām notika poļu izceļošana un izvešana no Ukrainas PSR uz Poliju un ukraiņu pārvietošana no Polijas uz Ukrainu.
Līdz 1991. gadam Volīnijas apgabals bija Ukrainas PSR sastāvā.