Voldemārs Matvejs

**Voldemārs Matvejs**
Voldemārs Matvejs
	Voldemārs Matvejs ap 1912. gadu.
Dzimis	1877. gada 13. oktobrī; Rīga, Vidzemes guberņa,; Krievijas Impērija
Miris	1914. gada 16. maijā (36 gadu vecumā); Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
Tautība	latvietis
Nozares	glezniecība
Mākslas virziens	modernisms

Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs; 1877—1914) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.

Matvejs mācījās V. Blūma zīmēšanas un gleznošanas skolā. 1902. gadā Matveja glezna "Bērzi saules rietā" tika iekļauta Baltijas ceļojošo izstāžu biedrības ceļojošajā izstādē; Matvejs par to izpelnījās zelta medaļu.

1905. gadā Matvejs iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā. Pēterburgā viņš organizēja mākslinieku grupu "Jaunatnes savienība", kuras pamatprincipus izklāstīja rakstos "Krievu secesija" un "Jaunās mākslas principi". Grupa atzina modernisma mākslu (fovismu, kubismu, postimpresionismu), kā arī prerafaelītus un krievu ikonu glezniecību. Matvejs daudz nodarbojās ar primitīvās mākslas pētījumiem (no 1907.-1914. gadam daudz ceļoja, pētīdams etnogrāfiju; vēlāk pētījumu rezultātu apkopoja darbos "Lieldienu salas māksla" un "Nēģeru māksla"). Matvejs rakstījis arī apcerējumus par faktūru.

Matvejs gleznojis ainavas ("Dārzs"), Pēterburgas skatus ("Ziema Pēterburgā"), folkloras motīvus ("Senatne"), viduslaiku ikonu iedvesmotas gleznas ("Golgāta", "Guldīšana kapā").

Apbedīts Rīgā, Lielajos kapos.