Voldemārs Roze
| ||||||||||||
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Voldemārs Roze (krievu: Вольдемар Рудольфович Розе; 1897—1939) bija latviešu izcelsmes padomju karavadonis un izlūks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1897. gadā Rīgā strādnieka ģimenē. Strādāja par atslēdznieku. Piedalījās Pirmajā pasaules karā kopš 1914. gada, Krievijas Impērijas armijā ieguva praporščika pakāpi, 1917. gada oktobrī — 1918. gada maijā bija rotas komandieris latviešu strēlnieku pulkā.
1918. gadā sāka dienestu Sarkanajā armijā, kopš tā paša gada — KK(b)P biedrs. Krievijas pilsoņu kara laikā sākumā komandēja rotu, vēlāk pulku, pēc tam brigādi. Par kaujām pie Viļņas 1919. gada aprīlī apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.
1920. gadā pabeidza Augstākā priekšniecības sastāva kursus. 1921. gada martā piedalījās Kronštates sacelšanās apspiešanā kā triecienkolonas priekšnieks, par ko saņēma apbalvojuma ieroci. 1921. gada 7. jūlijā iecelts par 10. strēlnieku divīzijas priekšnieku, 15. septembrī — par 2. Turkestānas strēlnieku divīzijas priekšnieku un kara komisāru. Tāpat 1921. gadā komandēja bandītismu apkarojošās vienības Tambovas guberņā, piedalījās Tambovas sacelšanās apspiešanā.
Kopš 1922. gada Sarkanās armijas štāba Izlūkošanas pārvaldes uzdevumā nelegāli darbojās Vācijā. 1923. gadā bija viens no Vācijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Revolucionārās komitejas vadītājiem. Šī komiteja rīkoja ieroču sagādi gaidāmajiem nemieriem Vācijā. 1924. gadā, iespējams, pēc tam, kad Roze pavēlēja nogalināt kādu vācu komunistu, kuru turēja aizdomās par nodevību, Vācijas policija Rozi arestēja, tiesa Leipcigā viņam un diviem citiem komunistiem par valsts apvērsuma mēģinājumu piesprieda nāvessodu. Roze, kura īsto vārdu Vācijas varasiestādēm neizdevās uzzināt, tika tiesāts kā Skobļevskis (Скоблевский, citi viņa pseidonīmi: Гельмут, Горев). 1927. gadā viņš tika apmainīts pret Padomju Savienībā arestētu grupu vāciešu, kuri tika vainoti teroraktu gatavošanā. Atgriežoties PSRS, Rozi apbalvoja ar otru Sarkanā Karoga ordeni.
1930. gadā viņš pabeidza mācības Kara akadēmijā, kļuva par 16. strēlnieku divīzijas komandieri un kara komisāru. Militārais vadītājs Ziemeļu novada komunistiskajā universitātē kopš 1932. gada, kopš 1933. gada — Maskavas Sabiedrisko zinātņu komunistiskajā universitātē. Kopš 1934. gada bija Civilās gaisa flotes Galvenās pārvaldes militarizētās apsardzes priekšnieks. 1937. gada 28. oktobrī atvaļināts Sarkanās armijas rezervē.
1938. gadā Rozi arestēja NKVD . Nošauts 1939. gada 20. janvārī. Reabilitēts 1956. gadā.