Zaporižjas Karaspēka hetmanis
| Zaporižjas Karaspēka hetmanis
Гетьман Війська Запорозького | |
|---|---|
 Valsts karogs | |
| Tituls | Hetmanis un valsts galva |
| Iecēlājs | Kazaku rada |
| Izveidots | 1648. gada 26. janvārī |
| Pirmais | Bohdans Hmeļnickis |
| Pēdējais | Kirilo Rozumovskis |
| Likvidēts | 1764. gada 17. novembrī |
Zaporižjas Karaspēka hetmanis (ukraiņu: Гетьман Війська Запорозького, latīņu: Cosaccorum Zaporoviesium Supremus Belli Dux) bija Kazaku Hetmanāta valsts galva mūsdienu Ukrainas teritorijā. Krievijas Impērijas senāts amatu likvidēja 1764. gadā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amatu izveidoja Bohdans Hmeļnickis Kazaku Hetmanāta izveidošanās laikā 17. gadsimta vidū. Šajā laikā tas bija vēlēts amats. Visas vēlēšanas, izņemot pirmās, notika Virsnieku radā Čihirinā, kura līdz 1669. gadam bija Hetmanāta galvaspilsēta.
Pēc 1654. gada Perejaslavas radas vairāki kazaku virsnieki nostājās Krievijas caristes pusē un 1663. gadā Ņižinā sarīkoja "Melno radu" (Чорна рада), kurā Ivanu Brjuhovecki ievēlēja par alternatīvo hetmani. Pēc Petro Dorošenko sakāves 1669. gadā, hetmaņa titulu ieguva prokrieviskie ievēlētie hetmaņi, kuru rezidence bija Baturina. Lielā Ziemeļu kara gaitā viens no viņiem, Ivans Mazepa, 1708. gadā nolēma sacelties pret Krievijas varu, kas vēlāk radīja nepatīkamas sekas gan Hetmanātam, gan Zaporižjas kazakiem. Hetmaņa administrācija tika pārcelta uz Hluhivu, kur Mazepam tika publiski piespriests nāvessods, un kur Krievijas pareizticīgā baznīca Mazepu nolādēja.
Ar Krievijas Impērijas senāta 1764. gada 17. novembra rīkojumu,[1] amats tika likvidēts saistībā ar Krievijas teritoriālo paplašināšanos Melnās jūras piekrastes virzienā.
Hetmaņu saraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarakstā ir tikai tie hetmaņi, kas vadīja Hetmanātu. Pilns visu Ukrainas kazaku hetmaņu sarakstu ir skatāms šeit.
| Nr. | Hetmanis | Mūža garums | Ievēlēts (vieta vai notikums) | Ieguva amatu | Pameta amatu | Piezīmes | ||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 
|
|
Bohdans Hmeļnickis Зиновій-Богдан Хмельницький |
(1596–1657) | 1648 (Seča) | 1648. gada 26. janvāris | 1657. gada 6. augusts | Perejaslavas rada, Maskavas militārā savienība ar Hetmanātu |
| 2 | 
|
|
Jurijs Hmeļnickis Юрій Хмельницький |
(1641–1685) | viņa tēva nāve | 1657. gada 6. augusts | 1657. gada 27. augusts | |
| 3 | .jpg)
|
|
Ivans Vihovskis Іван Виговський |
(?–1664) | 1657 (Korsuņa) | 1657. gada 21. oktobris | 1659. gada 11. septembris | Mēģināja salīgt mieru ar Polijas–Lietuvas kopvalsti |
| 4 |
|
|
Jurijs Hmeļnickis Юрій Хмельницький |
(1641–1685) | 1659 (Hermaņivka) | 1659. gada 11. septembris | 1662. gada oktobris | Pirmais Maskavijas vasalis, vēlāk piekrita autonomijai Polijas–Lietuvas kopvalstī |
| 5 | 
|
Pavlo Teterja Павло "Тетеря" Моржковський |
(?–1670) | 1662 (Čihirina) | 1662. gada oktobris | 1665. gada jūlijs | ||
| Drupu periods un pilsoņu karš | ||||||||
| (1) | 
|
Ivans Brjuhoveckis Іван Брюховецький |
(1623–1668) | 1663 (Ņižina) | 1663. gada 27. jūnijs | 1668. gada 17. jūnijs | promaskaviskā frakcija, mainīja puses Andrusovas pamiera dēļ | |
| 6 | 
|
Petro Dorošenko Петро Дорошенко |
(1627–1698) | 1666 (Čihirina) | 1665. gada 10. oktobris | 1676. gada 19. septembris | Savienības līgums ar Osmaņu impēriju | |
| (2) | 
|
Demjans Mnohohrišnijs Дем'ян Многогрішний |
(1631–1703) | 1669 (Hluhiva) | 1668. gada 17. decembris | 1672. gada aprīlis | promaskaviskā frakcija | |
| (1) | 
|
Mihailo Hanenko Михайло Ханенко |
(1620–1680) | 1669 (Umaņa) | 1669 | 1674 | propoliskā frakcija | |
| 7 (3) | .jpg)
|
Ivans Samoilovičs Іван Самойлович |
(1630–1690) | 1672 (Kozacke) | 1672. gada 17. jūnijs | 1687. gada augusts | promaskaviskā frakcija | |
| (2) | 
|
Stefans Kunickis Стефан Куницький |
(?–1684) | 1683 (Umaņa) | 1683. gada 23. augusts | 1684. gada janvāris | propoliskā frakcija | |
| (3) | 
|
Andrijs Mohila Андрій Могила |
(?–1689) | 1684 | 1684. gada 30. janvaris | 1689. gada janvāris | propoliskā frakcija | |
| Beidzas Drupu periods un pilsoņu karš | ||||||||
| 8 | 
|
Ivans Mazepa Іван Мазепа |
(1639–1708) | 1687 (Kolomaka) | 1687. gada 4. augusts | 1708. gada 6. novembris | atņemts tituls, diskreditēts | |
| 9 | _1.jpg)
|
Ivans Skoropadskis Іван Скоропадський |
(1646–1722) | 1708 (Hluhiva) | 1708. gada 6. novembris | 1722. 14. jūlijs | miris | |
| X | .jpg)
|
Pavlo Polubotoks Павло Полуботок |
(1660–1724) | izpildvaras hetmanis | 1722 | 1724 | miris cietumā | |
| Mazkrievijas kolēģija (1722–1727) | ||||||||
| 10 | .jpg)
|
Danilo Apostols Данило Апостол |
(1654–1734) | 1727 (Hluhiva) | 1727. gada 12. oktobrī | 1734. gada 29. marts | miris | |
| X | Jakivs Lizohubs Яків Лизогуб |
(1675–1749) | izpildvaras hetmanis | 1733 | 1749 | miris | ||
| Hetmaņa amata pārvaldes padome (1734–1745) | ||||||||
| 11 | 
|
Kirilo Rozumovskis Кирило Розумовський |
(1728–1803) | 1750 (Hluhiva) | 1750. gada 22. februāris | 1764. gada 17. novembris | atkāpies | |
| Mazkrievijas kolēģija (1764–1786) | ||||||||
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «РОЗУМОВСЬКИЙ - Лексика - українські енциклопедії та словники». web.archive.org. 2015-04-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-25. Skatīts: 2023-02-26.