Ivans Mazepa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ivans Mazepa (Iohannes Mazeppa) kā Zaporižjas kazaku karavadonis.

Ivans Mazepa (ukraiņu: Іван Степанович Мазепа, 1639 – 1709) bija Ukrainas kazaku hetmanis, kura vadībā Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.–1709. gadā notika Aizkrāces kazaku sacelšanās pret Krievijas caru Pēteri I.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no ukraiņu kazaku šļahtas, mācījās Kijivas garīgajā akadēmijā. Nosūtīts audzināšanā uz Polijas karaļa galmu, bet romantisko piedzīvojumu dēļ bija spiests to atstāt un iestāties hetmaņa Dorošenko, vēlāk hetmaņa Samoiloviča dienestā.

Pēc neveiksmīgā karagājiena pret Krimas hanisti kazaki Mazepu 1687. gadā ievēlēja par savu hetmani. Ilgus gadus hetmanis Mazepa atturēja Krimas hana karaspēku no iebrukuma Krievijas caristē. Piedalījās Krievijas cara Pētera I karagājienā pret Osmaņu impēriju un Azovas cietokšņa ieņemšanā (1695–1696). Lielā Ziemeļu kara laikā Mazepa sāka slepenas sarunas ar Zviedrijas karali Kārli XII par pāriešanu viņa pusē.

1708. gadā hetmanis Mazepa ar 5000 kazakiem pievienojās Zviedrijas karaspēkam un izlaida uzsaukumu Ukrainai sacelties pret Krieviju. Pēteris I 1708. gada 16. novembrī atcēla Mazepu no hetmaņa amata, bet Meņšikovs nodedzināja Mazepas rezidenci Baturinu. Kad Kārlis XII 1709. gada 8. jūlijā zaudēja Poltavas kauju, Mazepa kopā ar viņu aizbēga uz Benderiem un tur mira.[1]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ivans Samoilovičs
Ukrainas hetmanis
16871709
Pēctecis:
Ivans Skoropadskis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 26 161. sleja.