Zeltknābja žagata

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zeltknābja žagata
Urocissa flavirostris (Blyth, 1846)
Zeltknābja žagata
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsZilās žagatas (Urocissa)
SugaZeltknābja žagata (Urocissa flavirostris)
Zeltknābja žagata Vikikrātuvē

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns. Izdala 4 pasugas.[1]

Zeltknābja žagatas izplatības areāls plešas no Pakistānas līdz Birmai un Vjetnamai. Tā ir parasta ligzdotāja Himalaju rietumos.[2] To var sastapt Pakistānā, Indijā, Nepālā, Butānā, Ķīnā, Birmā un Vjetnamā.[3] Tā ir sastopama dažāda rakstura mežos no 1800 līdz 3400 metriem virs jūras līmeņa.[4]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astes garums ir vairāk kā 60% no kopējā garuma

Zeltknābja žagatas ķermeņa garums, ieskaitot asti ir 55—61 cm, svars 123—180 g.[2][5] Tai ir dzeltens knābis un melna galva, kakls un krūtis. Uz pakauša un kakla aizmugures tai ir balts laukums. Ķermeņa muguras daļas apspalvojums, spārni un aste ir zilganpelēka, bet pavēdere gandrīz balta ar dzelganu toni, īpaši tas ir raksturīgs spārnu lidspalvu galiem. Spārni un aste ir košāki kā mugura.[2] Aste ir ļoti gara (vairāk kā 60% no kopējā garuma[6]) ar baltiem spalvu galiem centrālajām astes spalvām, bet ar baltimelni svītrotiem galiem pārējām astes spalvām.[4] Kājas ir tumšākas kā knābis, tās ir oranžīgi sarkanas, bet acis ir koši dzeltenas.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltknābja žagata veido skaļus barus, kas kopīgi pārvietojas pa mežu, meklējot barību. Barā ir apmēram 7—8 putni.[2] Tā diezgan bieži barojas arī uz zemes, pārvietojoties ar lecieniem uz abām kājām. Garo asti žagata tur izslietu augstu gaisā, lai tā nesaskartos ar zemi. Tā barojas ar dažādiem maziem dzīvniekiem, citu putnu olām un putnēniem, kukaiņiem, augļiem un ogām. Zeltknābja žagata ir nometniece, bet vasaras periodā dzīvo augstāk kalnos, salīdzinot ar ziemas periodu.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārvietojoties pa zemi, zeltknābja žagata garo asti tur augstu gaisā

Zeltknābja žagata ligzdu būvē augstu kokos, to parasti ir grūti ieraudzīt. Ligzda ir samērā plaša, vīta no zariem un oderēta ar saknītēm, smilgām un citām šķiedrām. Dējumā ir 3—4 olas. Tās ir zemes krāsā, pelēkbrūnas vai pelēkdzeltenas ar sarkanbrūniem raibumiem.[2]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltknābja žagatai ir 4 pasugas:[1]

  • Urocissa flavirostris flavirostris — nominālpasuga, sastopama no Nepālas līdz Mjanmai un Ķīnas dienvidiem;
  • Urocissa flavirostris cucullata — sastopama Himalaju rietumos līdz Nepālas rietumiem;
  • Urocissa flavirostris robini — sastopama Vjetnamas ziemeļos;
  • Urocissa flavirostris schaeferi — sastopama Mjanmas rietumos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]