Pāriet uz saturu

Zemais purvs

Vikipēdijas lapa

Zemais purvs jeb zāļu purvs ir viens no purvu veidiem. Zemie purvi veidojas ieplakās un to galvenais ūdensguves avots ir pazemes ūdeņi vai minerālvielām bagāti upju ūdeņi. Zemo purvu kūdru izmanto lauku mēslošanai. Latvijā zemie purvi aizņem apmēram 49% no purvu kopplatības.[nepieciešama atsauce] Visvairāk tie sastopami Piejūras zemienes ieplakās, Austrumlatvijas zemienē, Sedas līdzenumā un Gaujas senlejā.

Zāļu purvos aug apmēram 10 dažādas grīšļu sugas, spilves, meldri, niedres, kosas, ciņusmilgas, suņu smilgas, mitrākās vietās aug puplakši, garlapu gundegas, zaļsūnas un sfagni. Piejūras zemienes zemajos purvos aug Alpu vērene (mīklene), jāņogas, parastā irbene, bebrukārkls, krūklis un pat parastais pabērzs. No puskrūmiem sastopami virši, zilenes, vaivariņi, brūklenes un aizsargājamā grīņa sārtene. Sausākās vietās aug koki un krūmi — bērzi, priedes, melnalkšņi, kārkli. Ļoti slapjos zāļu purvos koki un krūmi neaug.