Zirņveida dedestiņa
| Zirņveida dedestiņa Lathyrus pisiformis (L.) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugi (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
| Ģints | Dedestiņas (Lathyrus) |
| Suga | Zirņveida dedestiņa (Lathyrus pisiformis) |
 Zirņveida dedestiņa Vikikrātuvē | |
Zirņveida dedestiņa (Lathyrus pisiformis) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, Baltkrievijas, Lietuvas un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā, Polijas Apdraudēto sugu sarakstā.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augam ir īss, resns saknenis, no kura izaug vairāki 50—100 cm gari stublāji.[2] Stublājs stāvs, dažreiz kāpelējošs, šauri spārnains. Plūksnaini saliktas lapas ar 3—6 pāriem eliptisku lapiņu (ga 2—4 cm, pl 0.7—1.5 cm). To virspusē ir zilganzaļa, bet apakšpuse — pelēkzaļa. Lapa beidzas ar sazarotu vītni. Pielapes gandrīz tikpat lielas kā lapiņas.[1][3]
Augšējo lapu žāklēs izveidojas ķekari ar 5—14 sārtiem ziediem, kas vēlāk kļūst blāvāki. Ziedēšanas sākumā vainaglapu ārpuse ir zaļgana. Zied jūnijā. Auglis — iegarena (ga 3—6 cm), tumšbrūna pāksts ar vidēji 8 gludām, apaļām sēklām.[2][3]
Izplatība un biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zirņveida dedestiņa sastopama Austrumeiropā līdz pat Urālu un Kaukāza kalniem. Aiz Urāliem izplatība turpinās Rietumsibīrijā līdz Baikāla ezeram gar Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas ziemeļu malām. Austrumeiropā lielākajā daļā valstu tas ir rets augs un tiek aizsargāts ar likumu Čehijā, Slovākijā, Ungārijā un Polijā. Čehijā tā ir viena no retākajām dedestiņu sugām, zināmas tikai pāris atradnes, kur augiem ir ierobežotas vairošanās spējas, jo regulāri zied tikai daži īpatņi.[2]
Latvijā zirņveida dedestiņa uzskatāma par kritiski apdraudētu sugu, jo tai ir tikai dažas atradnes, kuras kļūdaina saimnieciskā darbība var viegli iznīcināt. Viena no augšanas vietām atrodas dabas parkā Daugavas loki.[1]
Augs sastopams priežu vai ozolu mežos un mežmalās sausās augtenēs, retāk krūmājos. Āzijā to var atrast upju palienēs, stepju pļavās un zemās kalnu nogāzēs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 182. lpp. ISBN 9984-559-08-4
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Lathyrus pisiformis L. – hrachor hrachovitý. Botany.cz. Skatīts: 2024.02.24.
- ↑ 3,0 3,1 Zirņveida dedestiņa Lathyrus pisiformis L. Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.02.24.