Zobvaļi
| Zobvaļi Odontoceti (Flower, 1869) | |
|---|---|
 Pudeļdeguna delfīns (Tursiops truncatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Četrkājaiņi (Tetrapoda) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Apakšklase | Placentāļi (Eutheria) |
| Virskārta | Laurāzijas placentāļi (Laurasiatheria) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) |
| Infrakārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
| Sīkkārta | Zobvaļi (Odontoceti) |
 Zobvaļi Vikikrātuvē | |
Zobvaļi (Odontoceti) ir viena no vaļveidīgo infrakārtas (Cetacea) sīkkārtām, kas apvieno delfīnus, cūkdelfīnus un vaļus ar zobiem. Gandrīz 90% no visiem vaļveidīgajiem ir zobvaļi.[1]
Kā jau sīkkārtas nosaukums norāda visiem zobvaļiem ir zobi, turpretī plātņvaļiem zobu vietā ir keratīna plāksnītes, kas kā bārkstis karājas no augšžokļa. Seno vaļu fosilijas apliecina, ka kādreiz visiem vaļiem bija zobi.[2] Zobvaļi ir aktīvi mednieki, galvenokārt barojas ar zivīm un kalmāriem, bet dažas sugas medī arī jūras zīdītājus.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zobvaļiem kā visiem vaļveidīgajiem ir vārpstas formas ķermenis. Priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet pakaļkājas nav redzamas. Aste kā dzenskrūve nodrošina zobvaļu kustību uz priekšu, airkājas tiek lietotas stūrēšanai, bet muguras spura izlīdzsvaro peldējumu. Astes spura ir novietota horizontālā plaknē atšķirībā no zivīm, kurām astes spura atrodas vertikālā plaknē.
Zobvaļiem ir viena elpošanas atvere, kas atrodas uz galvas mugurpuses. Plātņvaļiem ir divas elpošanas atveres. Zobvaļiem viena no atverēm ir kļuvusi dominanta un nomākusi otru, līdz ar to mazākā nāss nav redzama, tomēr nevar teikt, ka tā būtu izzudusi. Zobvaļi medībām lieto eholokāciju, tādēļ to galvaskauss ir kļuvis asimetrisks. To smadzenes ir relatīvi lielas, lai gan smadzeņu apjoms zobvaļiem sāka pieaugt pēc tam, kad tiem attīstījās eholokācijas spēja. Zobvaļu abas smadzeņu puslodes ir vāji savstarpēji saistītas. Galvā tiem ir speciāls orgāns eholokācijas skaņu izdošanai. Tas kā lēca fokusē skaņas viļņus. Zobvaļiem nav ožas, kā arī siekalu dziedzeru.
Izņemot kašalotus, pārējie zobvaļi ir mazāki par plātņvaļiem. Attiecīgi lielākais no zobvaļiem ir kašalots, kas var sasniegt 20 metru garumu.[3] Zobvaļiem tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.[1]
Zobi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zobi zobvaļiem ir kā asas, konusveidīgas[4] tapiņas, tie ir paredzēti medījuma satveršanai, nevis košļāšanai.[1] Zobu skaits variē atkarībā no tā, kādai sugai pieder indivīds. Ir, piemēram, delfīni, kuriem ir vairāk kā 240 zobu.[2] Toties narvaļiem ir tikai 1[2] vai 2 zobi augšžoklī, un viens no tiem ļoti garš ilknis.[1] Bet snīpjvaļu dzimtas vaļiem zobi ir tikai tēviņiem. Ne visi zobus lieto, lai medītu. Kašaloti zobus lieto tikai savstarpēju domstarpību noskaidrošanai.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zobvaļu sīkkārta (Odontoceti)
- Delfīnu virsdzimta (Delphinoidea)
- Cūkdelfīnu dzimta (Phocoenidae)
- ģints Baltsānu cūkdelfīni (Phocoenoides)
- ģints Bezspuru cūkdelfīni (Neophocaena)
- ģints Cūkdelfīni (Phocoena)
- Delfīnu dzimta (Delphinidae)
- ģints Dienvidu delfīni (Cephalorhynchus)
- ģints Freizera delfīni (Lagenodelphis)
- ģints Grindas (Globicephala)
- ģints Iravadi delfīni (Orcaella)
- ģints Kuprainie delfīni (Sousa)
- ģints Mazie delfīni (Lissodelphis)
- ģints Mazie zobenvaļi (Pseudorca)
- ģints Meloņgalvas vaļi (Peponocephala)
- ģints Parastie delfīni (Delphinus)
- ģints Pelēkie delfīni (Grampus)
- ģints Plankumainie delfīni (Stenella)
- ģints Pudeļdeguna delfīni (Tursiops)
- ģints Pundurzobenvaļi (Feresa)
- ģints Šaursnīpja delfīni (Steno)
- ģints Tukuši (Sotalia)
- ģints Tumšie delfīni (Lagenorhynchus)
- ģints Zobenvaļi (Orcinus)
- Narvaļu dzimta (Monodontidae)
- Cūkdelfīnu dzimta (Phocoenidae)
- Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea)
- Kašalotu dzimta (Physeteridae)
- ģints Kašaloti (Physeter)
- Pundurkašalotu dzimta (Kogiidae)
- ģints Pundurkašaloti (Kogia)
- Kašalotu dzimta (Physeteridae)
- Upesdelfīnu virsdzimta (Platanistoidea)
- Dienvidamerikas upesdelfīnu dzimta (Iniidae)
- ģints Dienvidamerikas upesdelfīni (Inia)
- Gardegunu upesdelfīnu dzimta (Pontoporiidae)
- ģints Gardegunu upesdelfīni (Pontoporia)
- † Ķīnas upesdelfīnu dzimta (Lipotidae)
- † ģints Ķīnas upesdelfīni (Lipotes)
- Upesdelfīnu dzimta (Platanistidae)
- ģints Upesdelfīni (Platanista)
- Dienvidamerikas upesdelfīnu dzimta (Iniidae)
- Knābjvaļu dzimta (Ziphiidae)
- ģints Kivjē knābjvaļi (Ziphius)
- ģints Knābjvaļi (Berardius)
- ģints Pudeļgalvas vaļi (Hyperoodon)
- ģints Snīpjvaļi (Mesoplodon)
- ģints Šeparda snīpjvaļi (Tasmacetus)
- ģints Tropu pudeļdeguna delfīni (Indopacetus)
- Delfīnu virsdzimta (Delphinoidea)
† Izmirušie dzīvnieki
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Toothed Whales». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. decembrī. Skatīts: 2009. gada 11. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 toothed whale (suborder of mammals) - Britannica Online Encyclopedia
- ↑ «Squid Vs. Whale izstrādāja Google 3D Warehouse - Google 3D galerija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 11. decembrī.
- ↑ toothed whale - Definition of toothed whale at YourDictionary.com
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izlases veida saraksts ar ES nozīmīgām jūras organismu sugām
- Toothed whales (EnchantedLearning)
- Toothed Whales (Ecokids)
- Whaleroute.com Arhivēts 2020. gada 27. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- Toothed whale (ScienceDaily)
- Zobvaļu foto (oceanlight.com)
- Vaļu ciltskoks
|