Pāriet uz saturu

Zīversi

Vikipēdijas lapa
Grāfu fon Zīversu dzimtas ģerbonis.
Zīversu dzimtas celtā jaunā Cēsu pils 2004. gadā

Fon Zīversi (vācu: von Sievers) ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā ieceļoja zviedru Baltijas provincēs, vēlāk kļuva par lieliem zemes īpašniekiem. Dzimtas atzari izplatījās arī Krievijā, Francijā un Horvātijā. No 1798. gada viena dzimtas atzara pārstāvji ieguva mantojamu grāfa titulu. No 1777. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai grāfu Zīversu dzimtai piecās paaudzēs piederēja Cēsu pilsmuiža un citas muižas.

Pēc pašas dzimtas leģendas tās saknes meklējamas Zīvershauzenē (Sievershausen) Hildesheimas bīskapijā, tagadējā Lejassaksijas zemē. Tomēr dzimtas vēsture izsekojama tikai līdz Johanam (Joahimam) Zīversam (Johann Sievers), kas 1663. gadā apprecēja Hāpsalas birģermeistara Kristiāna fon Huzena (Husen) meitu Katarīnu un 1665. gada janvārī ieguva Tallinas pilsoņa tiesības. Lielajā Ziemeļu karā (1700–1729) viņa dēli Kristiāns (1671–1729) un Joahims (1677–1753) karoja Zviedrijas armijā.

Pēc tam, kad Igauniju un Vidzemi 1721. gadā inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā, Zīversi kalpoja Krievijas ķeizariem un ieguva daudzus zemes īpašumus, ieskaitot Bauņu muižu pie Burtnieku ezera, Vecates muižu (1770). 1752. gadā Joahims Johanns fon Zīverss (1699–1770) un viņa brālis brīvkungs Kārlis fon Zīverss (1710–1774) tika imatrikulēti Vidzemes bruņniecībā. Kārlis fon Zīverss bija ķeizarienes Elizabetes galminieks, vēlāk diplomāts, Svētās Romas impērijas grāfs (1760), galma maršals un ģenerālis. Joahimam Johanam fon Zīversam bija 13 bērni, no kuriem Jakobs Johans fon Zīverss (1731–1808) bija viens no Katrīnas II valstsvīriem, Novgorodas gubernators un viens no Krievijas brīvās ekonomiskās biedrības izveidotājiem, Krievijas Impērijas grāfs (1798), bet Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821) cīnījās Krievu—turku karā (1768—1774) un pēc atgriešanās dzimtenē un 1777. gadā iegādājās Cēsu pilsmuižu kopā ar pusmuižām – Kārļumuižu un Jāņmuižu.

1802. gadā Krievijas Impērijas grāfa titulu piešķīra arī diviem Jakoba Johana fon Zīversa brāļiem Eberhardam Kārlim fon Zīversam un Pēterim Kristiānam fon Zīversam (1754–1827) un viņu pēcnācējiem. Grāfs Emanuels fon Zīverss (1817–1909) bija Cēsu pilsmuižas īpašnieks no 1856. gada un Cēsu alus darītavas izveidotājs. Viņa brālis grāfs Aleksandrs fon Zīverss (1823–1887) bija Jekaterinoslavas un Harkivas gubernators, savukārt dēls Aleksandrs fon Zīverss bija Kārļumuižas īpašnieks un dārzniecības skolas izveidotājs.

Zīversu dzimtmuižas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Košķele (Osthof, 1747−1808, 1844−1865)
  • Mīlīte (Neuhall, 1747−1808, 1832−1891)
  • Vīķi (Zarnau, 1747−1808)
  • Paipe (Paibs, 1755−1767)
  • Pučurga (Galandfeld, 1766−1777)
  • Podzēni (Podsem, 1803−1819)
  • Blome (Blumenhof, 1809−1848)
  • Dukuri (Duckern, 1823−1920)
  • Puršēni (Pürkelsdorf, 1834−1900)
  • Stakenberģi (Eichenangern, 1834−1900)
  • Prauliena (Praulen, 1852−1869)
  • Blusumuiža (Blussen, 1888−1909)
  • Mālmuiža (Mahlenhof, 1906−1920)

Slaveni Zīversi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]