Ģirts Krūmiņš
Ģirts Krūmiņš | ||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimis |
1965. gada 17. maijā Pļaviņas, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) | |||||||||
Nodarbošanās | aktieris, runas pedagogs | |||||||||
Dzīvesbiedrs | Normunds Naumanis[nepieciešama atsauce] | |||||||||
Apbalvojumi
|
Ģirts Krūmiņš (dzimis 1965. gada 17. maijā Pļaviņās) ir latviešu aktieris, runas pedagogs. Bijis Jaunā Rīgas teātra aktieris.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģirts Krūmiņš uzaudzis Pļaviņās. Viņš mācījies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļā (1981—1983). Pēc tam apguvis aktiermākslu Tautas Kinoaktieru studijā (1983—1985), kā arī studējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātē (1987—1992), kur beidzis Daugavpils teātra aktieru kursu. Līdz 1993. gadam bijis šī teātra aktieris. Daugavpils teātrī nozīmīgākās lomas bija Bendžijs (V. Folknera „Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa”, 1991) un Muzikants (F. Dostojevska „Velni”, 1993).
Kopš 1997. gada Krūmiņš ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Nozīmīgākās šajā teātrī attēlotās lomas ir Trepļevs (A. Čehova "Kaija", 1996), Aliende (E. Sabato "Tunelis", 1997), Čeiters (T. Stoparda "Arkādija", 1998), Ābrams (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 1998), Ļebedevs, (F. Dostojevska "Idiots", 1999), Androniks (M. Eliades "Čūska", 2000), Alfs (I. Ābeles "Tumšie brieži", 2001), Zemļaņika (N. Gogoļa "Revidents", 2002), Doktors Ostenhauzens (K. Dīras, A. Hermaņa "Stāsts par Kasparu Hauzeru", 2002), večuks (komp. "Garā dzīve", 2003), Toms, (T. Viljamsa "Stikla zvērnīca", 2003), lomas izrādē "Latviešu stāsti" (2004), "Latviešu mīlestība" (2006), "Klusuma skaņas" (2007), "Zilākalna Marta" (2009) un "Kapusvētki" (2010), Kemps (M. Paniča "Vigīlija. Sapnis par nomodu", 2011), Oblomovs (I. Gončarova "Oblomovs", 2011), Jānis (A. Rutkēvičas "Dukši", 2013), Misters Stoks (M. Kuzmina "Peldošie — ceļojošie", 2014), Rainis (I. Ābeles "Aspazija. Personīgi", 2015), Alēns Tanērs (M. Velbeka "Pakļaušanās", 2016).
Saņēmis Latvijas profesionālo teātru skates balvu "Gada labākā debija" (1992) un Spēlmaņu nakts balvu "Gada aktieris" par Kempa lomu izrādē "Vigīlija. Sapnis par nomodu" un Oblomova lomu izrādē "Oblomovs" (2012). Bijis nominēts Spēlmaņu nakts balvai arī 2009. gadā par lomu izrādē "Piezīmes no pagrīdes" un lomu izrādē "Zilākalna Marta".[1] 2021. gadā saņēma Harija Liepiņa balvu par spožiem aktierdarbiem iepriekšējā sezonā.[2]
Kopš 2021. gada jūnija vairs nav Jaunā Rīgas teātra štata aktieris.[3]
Lomas filmās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krūmiņš attēlojis arī lomas vairākās filmās. Pazīstamākās no tām ir Līgavainis ("Kāzas", 2000), Osvalds ("Paslēpes", 2001), "Man patīk, ka meitene skumst" (2005), Bermonts ("Rīgas sargi", 2007), Biznesmenis (Vogelfrei, 2007), loma "Dancis pa trim" (2011), loma ("Ausma", 2015), Kārlis ("Melānijas hronika", 2016), Posa (Homo novus, 2018), Druksnis ("Tizlenes", 2021), Alfreds Jēkabs Bērziņš ("Emīlija. Latvijas preses karaliene", 2021), skolotājs Blūms ("Mātes piens", 2023).[4] Atveidojis Velna lomu TV seriālā "Saldā indes garša" un dzejnieks Roberta lomu daudzsēriju mākslas filmā "Aģentūra". Piedalījies daudzsēriju krimināldrāmā "Krimināllieta iesācējam".
Par lomu filmā "Man patīk, ka meitene skumst" nominēts Lielā Kristapa balvai kategorijā "Labākais aktieris", bet par Bermonta lomas atveidojumu filmā "Rīgas sargi" Krūmiņš tika nominēts Lielā Kristapa balvai kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģirts Krūmiņš. http://www.jrt.lv/girts-krumins Arhivēts 2017. gada 10. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «HARIJA LIEPIŅA BALVU SAŅEM ĢIRTS KRŪMIŅŠ». www.jrt.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-24.
- ↑ LSM. «Aktieris Ģirts Krūmiņš aizgājis no Jaunā Rīgas teātra štata».
- ↑ Girts Krumins. http://www.imdb.com/name/nm2387419/
- ↑ «Girts Krumins. Awards». IMDB.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ģirts Krūmiņš filmas.lv
- IMDb profils (angliski)
- Ģirts Krūmiņš izrades.lv
|