Tetrazols

Vikipēdijas lapa
Tetrazols

Tetrazola struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula CH2N4
Molmasa 70,06 g/mol
Kušanas temperatūra 155 °C
Viršanas temperatūra sublimējas

Tetrazols (pirotriazols, CH2N4) ir heterociklisks "aromātiskais" savienojums. Tā pieclocekļu cikls satur 4 slāpekļa atomus. Tetrazols ir bezkrāsaina cieta viela, kas šķīst ūdenī (kristalizējas no etanola).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tetrazola atvasinājumi dabā nav atrasti.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tetrazols veidojas, ilgstoši karsējot slāpekļūdeņražskābi kopā ar sausu ciānūdeņradi. 5-aizvietotie tetrazoli iegūstami analoģiski, ar slāpekļūdeņražskābi iedarbojoties uz atbilstošajiem nitriliem vai imidohlorīdiem. 5-aminotetrazolu iegūst, aminoguanidīnam reaģējot ar slāpekļpaskābi.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tetrazols un tā pie slāpekļa neaizvietotie atvasinājumi ūdens šķīdumos dod vāji skābu reakciju un veido stabilus sāļus ar sudrabu un sārmu metāliem. Vairums tetrazola atvasinājumu ir samērā stabili (karsējot vai detonējot var eksplodēt), kas liecina par tetrazola gredzena aromātisko raksturu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tetrazolu un 5-aminotetrazolu lieto automašīnu drošības spilvenos kā gāzi radošas vielas (tie eksplozīvi sadalās, radot lielu daudzumu netoksisku gāzveida produktu un tai pašā laikā ir pietiekami stabili, lai nesadalītos bez vajadzības). Pentametilēntetrazolu ar nosaukumu kardiazols lieto farmakoloģijā.