Pāriet uz saturu

13. janvāra Vecrīgas nemieri

Vikipēdijas lapa
13. janvāra Vecrīgas nemieri
13. janvāra Vecrīgas nemieri
Mītiņš Doma laukumā.
Vieta Vecrīga, Rīga, Latvija
Datums 2009. gada 13. janvārī
17:30 (EET (UTC +2))
Uzbrukuma veids Valsts, pašvaldības un privātā īpašuma bojāšana, pretošanās valsts varas pārstāvju likumīgām prasībām. Mēģinājums ielauzties Saeimas ēkā.
Ierocis (-i) Nemierniekiem dažādi priekšmeti (olas, akmeņi, pudeles u.c.) un degmaisījuma pudeles/[1][2]
Drošības iestādēm steki, vairogi, asaru gāze.[3][4]
Ievainotie vairāk nekā 50
Izraisītājs (-i) Atsevišķas fiziskas personas; vairāk nekā 100 aizturētie.
Dalībnieku skaits Tieši iesaistīti: vairāki simti
Protestētāji: ap 10 000
Aizstāvis (-ji) Kārtības policija un tās specvienība Alfa (Valsts policija), Militārā policija (Latvijas Nacionālie bruņotie spēki) un Pašvaldības policija
2000. gadu beigu krīzes
2007.—2010. gada globālā finanšu krīze
Eirozonas krīze
Parex nacionalizācija
13. janvāra Vecrīgas nemieri

13. janvāra Vecrīgas nemieri, presē nodēvēti arī par Bruģa revolūciju,[5][6] bija masu nekārtības un iedzīvotāju sadursmes ar policiju, kas norisinājās Vecrīgā 2009. gada 13. janvārī.

Šis notikums bija daļa no Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes, kas izraisīja plašas sabiedriskās diskusijas un paātrināja Ivara Godmaņa valdības demisiju 2009. gada 20. februārī.

Notikumi līdz 13. janvārim

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pasaulē 2008. gada nogalē pasliktinājās arī ekonomiskā situācija Latvijā. Līdz ar to Saeima pieņēma vairākus sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētus lēmumus, ietverot arī grozījumus nodokļu likumos. Vienlaikus arī Ministru Kabinets pieņēma lēmumus, kas iekļāva izdevumu samazinājumus valsts pārvaldē un štatu samazināšanu, kā arī tika uzsāktas pārrunas ar Starptautisko Valūtas fondu par 7,5 miljardu eiro aizdevumu Latvijas Republikai. Valstī pastiprinājās bezdarbs un sociāli ekonomiskā spriedze.

2009. gada sākumā politiskā organizācija Sabiedrība citai politikai kopā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām un arodbiedrībām (kopumā 25 organizācijas)[7] nāca klajā ar paziņojumu "Aicinājums Latvijas tautai",[8] kurā valsts prezidentam Valdim Zatleram tika pieprasīta 9. Saeimas atlaišana, kā arī jaunas Saeimas ievēlēšana un taisnīga, godīga, demokrātiska un kompetenta valsts pārvalde. Paziņojuma beigās pausts aicinājums visiem ierasties uz tautas sapulci 13. janvārī pulksten 17:30 Doma laukumā.

Drīz pēc tam parādījās arī cits aicinājums izmantot šo sapulci, lai "vardarbīgi gāztu pastāvošo valsts varu"[9] un pulcētos pie Saeimas ēkas. Par šo paziņojumu Drošības policija uzsāka kriminālprocesu.[10]

Drīz pēc nemieriem laikraksta Latvijas Avīze rīcībā nonāca militārās policijas 10. janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kurā sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos tiek lūgts 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību Jēkaba, Mazajā Trokšņu un Trokšņu ielā pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Taču Rīgas dome militārās policijas lūgumu neizpildīja.[11]

Norise

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protests Doma laukumā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Protestētāji Doma laukumā

Doma laukumā plkst. 17:30 sākās "Sabiedrības citai politikai" organizētais protests pret valstī realizēto politiku. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasākumā piedalījās vairāk nekā desmit tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, rokās turot plakātus, valsts karogus un balonus.[12] Pasākumā tika teiktas uzrunas, uzstājās sabiedrībā pazīstami cilvēki un dziedāja koris. Vairākkārt tika izteikts viedoklis un saukļi par Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem.

Saeimas apmētāšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Protestētāji pie Saeimas nama

Pēc sapulces Doma laukumā vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Aptuveni pēc stundu ilgas pretošanās pie Saeimas ieradās policijas papildspēki, tika atbrīvota ieeja Saeimā un aizturēti vairāki cilvēki, bet vairāki simti protesta akcijas apmeklētāju atradās ielenkumā starp Saeimu un Doma laukumu. Policijai izdevās atspiest pūli līdz Doma laukumam un nobloķēt Jēkaba ielu.[13]

Grautiņi Vecrīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Jēkaba ielas atbrīvošanas no protestētājiem turpinājās sadursmes starp protestētājiem un policijas un Militārās policijas pārstāvjiem. Vairākas nemiernieku grupas turpināja īpašuma bojāšanu Vecrīgā. Tika bojātas vairākas ēkas, to skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Parex bankas ēkas. Stikli tika izsisti arī nekustamo īpašumu kompānijas un restorāna telpām. Nemiernieki arī aplaupīja alkoholisko dzērienu veikalus.[14]

Nemieru sekas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecrīga pēc grautiņa 2009. gada 13. janvāris

Nemieros bija vairāk nekā 50 cietušo, no tiem pusaudzis Edgars Gorbaņs zaudēja aci, kurā trāpīja policijas izšauta gumijas lode.[15] Cietušo skaitā bija 13 policistu. 106 nemiernieki tika aizturēti.[16] Aprēķinātie Rīgas pašvaldības zaudējumi bija ap 50 000 LVL, Saeimas ēkai nodarītie zaudējumi ap 19 000 LVL.[17]

Pēc nemieriem norisinājās spraigas diskusijas publiskajā telpā. Premjerministrs Ivars Godmanis sasauca valdības ārkārtas sēdi.[18] Valsts prezidents Valdis Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, kurā ietverti 3 uzdevumi, kas jāizpilda valdībai un 3 — Saeimai.[19][20] Savu viedokli par notikumiem pauda gan Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, gan pasākuma organizatori no "Sabiedrības citai politikai" Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. Savukārt parlamentā nepārstāvētā partija "Visu Latvijai" pieprasīja Iekšlietu ministra demisiju.[21] Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš norādīja, ka šie nemieri nav nodarījuši kaitējumu Latvijas starptautiskajam tēlam.[22]

15. janvārī internetā tika izvietots jauns aicinājums atkārtot nemierus 18. janvārī.[23] Sakarā ar šo nekārtību rīkošanu aizturēta personu grupa pēc kādas personas iesnieguma.[24]

16. janvārī līdzīgi notikumi risinājās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur sākotnēji miermīlīgais protests pret valsts taupības plānu pārauga nemieros un sadursmēs ar policiju. Jau iepriekš drošības iestādes pauda bažas, ka protesti varētu pāraugt Rīgā pieredzētos grautiņos.[25] Domājams, ka Viļņas nemieri notika, ietekmējoties tieši no Rīgas nemieriem. Vairāki Krievijas masu mediji pauda viedokli, ka šie nemieri pierāda Baltijas valstu neveiksmīgo izvēli iet neatkarības ceļu, jo tagad tās piedzīvo ekonomikas sagruvumu un ir kļuvušas par «ES vājo posmu».

Viļņas grautiņu iespaidā tika paustas bažas, ka nemieri Rīgā un Viļņā, kā arī nākotnē Tallinā varētu būt organizēti no ārienes.[26] Šādu nostāju, minot Krievijas ieinteresētību destabilizēt situāciju Baltijas valstīs, paudis arī ASV ģeopolitiskās analīzes un izlūkinformācijas uzņēmums Stratfor.[27]

Tiesvedība pret nemieru dalībniekiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drīz pēc nemieriem tika ierosināta krimināllieta pret to dalībniekiem, kas ieilga līdz 2011. gada vidum. Viņu aizstāvībai tika izveidota biedrība "13. janvāris". Rīgas apgabaltiesa izziņoja pirmo atklāto tiesas sēdi 13. janvāra Vecrīgas grautiņu krimināllietā 2011. gada 15. novembrī. Uz tiesu tika uzaicināti kopumā 123 cilvēki, no kuriem 68 bija apsūdzēti grautiņu veikšanā.[28] Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnos 10 000 lappušu, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 13. janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms veido aptuveni 185 770 latus.[29] Pēc iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī bijusi viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām, norādīja prokuratūra.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra 2011. gada jūlijā nodeva Rīgas apgabaltiesai krimināllietu pret 68 apsūdzētām personām sakarā ar 2009. gada 13. janvāra grautiņiem.[30] Krimināllietā visas personas sauca pie kriminālatbildības par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret policiju. 2009. gada 13. janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, spēkā bijušā līdz 2010. gada 31. decembrim Krimināllikuma 225. panta 2. daļas redakcija par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no 8 līdz 15 gadiem. Vēlāk šī norma tika izslēgta un sods samazināts līdz brīvības atņemšanas uz laiku no 3 līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Lietas izskatīšanas gaitā Rīgas apgabaltiesa 2012. gada 4. janvārī nolēma sadalīt to trīs atsevišķos procesos, jo 68 apsūdzētos būs grūti savākt kopā uz vienu tiesas sēdi, kas varētu kavēt lietas iztiesāšanu. Neskatoties uz apsūdzēto neapmierinātību, tiesnese Irēna Logina nolēma lietu sadalīt[31] procesu pēc apsūdzēto skaita aptuveni vienādās daļās – pirmajā lietā tiesāja 23 apsūdzētos, otrajā – 25, bet trešajā – 20 grautiņu dalībniekus.

2012. gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesa piesprieda trīs gadu un viena mēneša cietumsodu vienam no 13. janvāra grautiņu dalībniekam Ivanam Mirahtanovam, kurš vienlaikus bija apsūdzēts par laupīšanu kādā citā krimināllietā, tādēļ likums viņam neļāva piemērot citu sodu kā reālu brīvības atņemšanu.[32] Tiesa no viņa piedzina 330 latu kompensāciju diviem cietušajiem policistiem. Apsūdzētais savu vainu atzina, tomēr tiesneša Jura Stukāna spriedumu pārsūdzēja. Augstākā tiesa, kas skatīja apelāciju, 2013. gada 26. jūlijā nolēma spriedumu atcelt daļā par galīgā soda noteikšanu, proti, saskaņā ar Krimināllikumu noteiktajā sodā ietvert vieglāko sodu pēc 2009. gada 20. augusta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sprieduma. Taču galīgo sodu tiesa nemainīja un tas stājās spēkā.

2012. gada 30. maijā tiesa izsludināja meklēšanā Aigaru Petkēvicu un Edgaru Vaivodu, kuri neieradās uz krimināllietas izskatīšanu, un izdalīja lietu pret abiem atsevišķā tiesvedībā.[33] Citā atsevišķā tiesvedībā bija izdalīta lieta pret Andri Grausu, kurš izbrauca dzīvot un strādāt Anglijā un tiesai pats bija lūdzis izdalīt apsūdzību daļā pret viņu.

2012. gada augustā Artūram Šternbergam piesprieda 100 stundas piespiedu darba. Kopā ar viņu šajā lietā arī apsūdzēts Mareks Laizāns, taču viņš no tiesas izvairījās un tika izsludināts starptautiskā meklēšanā.[34] Septembrī tiesa izsludināja meklēšanā vēl vienu apsūdzēto – Gunāru Klīmani, kurš vairākas dienas nebija ieradies uz tiesu, dzīvesvietā viņa nebija un viņa radinieki esot teikuši, ka nezina par viņa atrašanās vietu policistiem, kas atnāca atvest Klīmani uz sēdi piespiedu kārtā.[35] 2013. gada 14. oktobrī Klīmanis tika sodīts ar 120 stundām piespiedu darba.[36]

2013. gada martā Rīgas apgabaltiesa piesprieda Deividam Savičam un Jurijam Sibikinam piespiedu darbu attiecīgi uz 150 un 80 stundām, bet Ruslans Ivanovs kā sodu saņēma nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Mantiskā kaitējuma kompensācijas no apsūdzētajiem netika piedzītas. Savu vainu viņi atzina un piekrita lietas izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes. Divi apsūdzētie - Ivars Saksons un Artūrs Trumsiņš - uz tiesu neieradās, policijas darbiniekiem viņus neizdevās atvest arī piespiedu kārtā, un tika izsludināta viņus meklēšana.[37] Nākamajā sēdē desmit Vecrīgas grautiņu dalībnieki tika sodīti ar piespiedu darbu no 80 līdz 140 stundām, vienam apsūdzētajam par dalību grautiņos un citos noziegumos piesprieda sešus gadus un trīs mēnešus cietumā. Materiālā kaitējuma kompensāciju cietušajiem tiesa nenoteica.[38] Visi apsūdzētie savu vainu atzina, un lēmums bija pieņemts bez pierādījumu pārbaudes.

2013. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa atkal sadalīja vienu no 13. janvāra grautiņu krimināllietām, kurā līdz šim bija 11 apsūdzētie, izdalot atsevišķā tiesvedībā Silvestera Audra lietu, kas uz tiesas sēdi nebija ieradies. No atlikušajiem desmit apsūdzētajiem pieci savu vainu prokuratūras inkriminētajos noziegumos atzina, bet pārējie - noliedza. Tāpēc tiesa lietu sadalīja vēl "uz pusēm".[39]

2013. gada 15. maijā Rīgas apgabaltiesa pirmoreiz attaisnoja apsūdzētus - baušķenieku Ingu Zaharčenoku un brāļus Lauri un Jāni Tijonus. Bet ceturtais šajā izdalītajā lietā apsūdzētais, Lauris Krasņikovs, tika atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu, bet, ņemot vērā, ka Krasņikovam savulaik kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, sods tika uzskatīts par izciestu un piespriestās 168 piespiedu darba stundas viņam nebija jāatstrādā.[40] Apcietinājumu kā drošības līdzekli Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009. gada 15. janvārī piemēroja arī Zaharčenokam, 5. februārī apgabaltiesa šo lēmumu pārskatīja un atstāja negrozītu neskatoties uz Zaharčenoka tuvinieku, radinieku un draugu piketu pie tiesas nama.

2014. gada 26. septembrī apsūdzētajam Ivaram Saksonam tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un trīs mēnešiem, nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas atbrīvojot viņu no apcietinājuma tiesas zālē. Tajā pašā gada augustā pieci apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, četriem no viņiem piesprieda cietumsodu, bet vienam, Rolandam Podziņam - piespiedu darbu.[41] Māris Grope tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi, par labu valstij no vņa piedzīti 149 eiro par zvērināta advokāta juridisko palīdzību tiesā. Edgaram Vendlandam tika piespriests trīs gadus un trīs mēnešus ilgs cietumsods, piedzīti 477 eiro par advokāta palīdzību. Alekseju Borisenkovu un Vilni Rozenbergu tiesa lēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un vienu mēnesi.[42]

Anša Ataola Bērziņa lieta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada 11. februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja 13. janvāra grautiņos apsūdzētā muzikanta, folkloras kapelas "Maskačkas spēlmaņi" vadītāja Anša Ataola Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu, kas nozīmē, ka palika spēkā iepriekš pieņemtais spriedums: noteikt Bērziņam brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem[43] par to, ka viņš nebija ieradies Valsts probācijas dienestā, kurā viņam bija jāreģistrējas desmit dienu laikā pēc tam, kad 2014. gada 9. aprīlī viņam piesprieda dienesta uzraudzību. Kā norādīja Latvijas Juristu apvienības biedrs Ivars Redisons, Krimināllikuma norma, pēc kuras Bērziņš ir notiesāts, patlaban vairs neeksistējot un notiesāšana notikusi uz neesošas normas pamata. Portālā "change.org" tika uzsākta parakstu vākšana par apcietinājuma atcelšanu.

2016. gada sākumā Bērziņš tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Bērziņš aizbrauca uz Čehiju zinātniskajā praksē Liberecas Tehniskajā universitātē, kur rakstīja doktora disertāciju matemātiskajā lingvistikā. 2017. gada 31. martā saskaņā ar Latvijas piesūtīto aresta orderi tika apcietināts Čehijā.[44][45] 2018. gada februārī Bērziņa advokāts paziņoja, ka atrodoties arestā Čehijā, Bērziņš izolatorā tika piekauts, taču informācija netika apstiprināta.[46][46]

Rīgas apgabaltiesa 2016. gada februārī noraidīja Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu.[47] Īsi pēc atgriešanās viņš Valsts prezidentam Raimondam Vējonim iesniedza apžēlošanas lūgumu, jo Bērziņa apcietinājums Čehijā, pēc viņa advokāta uzskata, pārsniedza jebkādu samērīga soda mēru par Bērziņa veiktajām darbībām 2009. gada 13. janvārī.[47] 2018. gada martā arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis vērsās pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu apžēlot Ansi Ataolu Bērziņu atbilstoši Apžēlošanas likuma 4. pantam, pilnīgi atbrīvojot viņu no neizciestā pamatsoda izciešanas.[48]

Apžēlošanas lūgumu Vējonis noraidīja martā un pēc tam septembrī.[49][50] 2018. gada 30. novembrī Bērziņa soda izciešana beidzās un viņš tika atbrīvots.[51]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Segliņš: policistu skaits Doma laukumā sākumā bija pārāk mazs (latviski)
  2. ↑ DP sāk kriminālprocesu par mēģinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu 13. janvārī (latviski)
  3. ↑ Pēc kaujas. Pusgads pēc 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, diena.lv, 12.07.2009.
  4. ↑ Vai tas nav pierādījums, ka gumijas lodes bija? tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 16. janvārī
  5. ↑ un reaģējot uz bruģa revolūcijas grautiņiem, uzaudzēja amatpersonu un dažu politisko partiju ultimāti un diktāti. http://www.tautaspartija.lv/index.php/temas/viedokli Arhivēts 2009. gada 21. februārī, Wayback Machine vietnē.
  6. ↑ Šīs dienas notikumu bilance Viļņā stipri līdzinās Vecrīga „bruģa” revolūcijas http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=2c88932e-3ddc-4f37-b092-1f21c0638be6&open=sec[novecojusi saite]
  7. ↑ Doma laukumā miermīlīgi pieprasīs Saeimas atlaišanu www.diena.lv, atjaunots 2009. gada 16. janvārī
  8. ↑ Aicinājums Latvijas tautai Arhivēts 2009. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē. visulatvijai.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  9. ↑ Internetā aicina vardarbīgi gāzt valsts varu; DP sākusi pārbaudi Arhivēts 2009. gada 16. janvārī, Wayback Machine vietnē. www.apollo.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  10. ↑ Sāk kriminālprocesu par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu Arhivēts 2009. gada 25. janvārī, Wayback Machine vietnē. www.apollo.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  11. ↑ Armija brīdinājusi Rīgas Domi par nemieriem Arhivēts 2009. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē. apollo.lv, atjaunots 2009. gada 16. janvārī
  12. ↑ Protesta akcija Doma laukumā pāraug vardarbībā Arhivēts 2009. gada 19. janvārī, Wayback Machine vietnē. www.tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  13. ↑ Agresīvie protestētāji uzbrūk Saeimai www.delfi.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  14. ↑ Vecrīgā izlaupīts "Latvijas Balzama" veikals[novecojusi saite] www.tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  15. ↑ Grautiņos zēns zaudējis aci; Segliņš sola rūpīgu izmeklēšanu Arhivēts 2009. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē. www.apollo.lv, atjaunots 2009. gada 15. janvārī
  16. ↑ Pašvaldības policijai grautiņā sabojātas astoņas automašīnas[novecojusi saite] www.apollo.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  17. ↑ Rīgai grautiņos 50 000 latu zaudējumi, Saeimai — 19 000 latu[novecojusi saite] www.apollo.lv, atjaunots 2009. gada 14. janvārī
  18. ↑ Pēc Vecrīgas grautiņiem sasauc valdības ārkārtas sēdi Arhivēts 2009. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē. tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  19. ↑ Zatlers draud ar Saeimas atlaišanu 31. martā tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  20. ↑ Valsts prezidenta paziņojums[novecojusi saite] tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  21. ↑ Partija Visu Latvijai! pieprasa iekšlietu ministra demisiju[novecojusi saite] tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  22. ↑ Riekstiņš: Grautiņi nav būtiski ietekmējuši Latvijas tēlu starptautiski[novecojusi saite] tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  23. ↑ DP pārbaudīs internetā ievietoto aicinājumu uz jaunām protesta akcijām tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  24. ↑ Aizturēta grupa, kura plānojusi organizēt jaunas nekārtības Arhivēts 2009. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē. apollo.lv, atjaunots 2009. gada 18. janvārī
  25. ↑ Protesti Lietuvā pie Seima turpinās ar jaunu sparu Arhivēts 2009. gada 9. februārī, Wayback Machine vietnē. tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 17. janvārī
  26. ↑ Adamkus pauž aizdomas, ka grautiņi Baltijas valstīs organizēti no ārienes tvnet.lv, atjaunots 2009. gada 18. janvārī
  27. ↑ Brīdina par Maskavas ieinteresētību destabilizēt Baltiju Arhivēts 2009. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē. apollo.lv, atjaunots 2009. gada 19. janvārī
  28. ↑ Tiesa plāno skatīt Vecrīgas grautiņu krimināllietu. BNS, 2011. gada 12. novembrī.
  29. ↑ DELFI. «Lieta par 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā joprojām nav nonākusi līdz tiesai». DELFI (latviešu), 2010-01-10. Skatīts: 2018-05-07.
  30. ↑ DELFI. «13. janvāra grautiņu krimināllieta nodota tiesai; 68 apsūdzētie». DELFI (latviešu), 2011-07-22. Skatīts: 2018-05-07.
  31. ↑ DELFI. «Tiesa sadala apjomīgo 13. janvāra grautiņu lietu trīs procesos; apsūdzētie nemierā». DELFI (latviešu), 2012-01-05. Skatīts: 2018-05-07.
  32. ↑ DELFI. «Iepriekš nosacīti sodītam 13. janvāra grautiņu dalībniekam piespriež reālu brīvības atņemšanu». DELFI (latviešu), 2012-03-15. Skatīts: 2018-05-07.
  33. ↑ DELFI. «Izsludina meklēšanā divus 13. janvāra grautiņu lietā apsūdzētos». DELFI (latviešu), 2012-05-30. Skatīts: 2018-05-07.
  34. ↑ DELFI. «Par dalību 13. janvāra grautiņos piespriež 100 stundas spaidu darbu». DELFI (latviešu), 2012-08-13. Skatīts: 2018-05-07.
  35. ↑ DELFI. «Vienu no 13. janvāra lietā tiesājamajiem izsludina meklēšanā». DELFI (latviešu), 2012-09-13. Skatīts: 2018-05-07.
  36. ↑ DELFI. «Kārtējo Vecrīgas grautiņu dalībnieku soda ar piespiedu darbu». DELFI (latviešu), 2013-10-15. Skatīts: 2018-05-07.
  37. ↑ DELFI. «Nākamajiem notiesātajiem Vecrīgas grautiņu lietā - piespiedu darbs un nosacīta brīvības atņemšana». DELFI (latviešu), 2013-03-11. Skatīts: 2018-05-07.
  38. ↑ DELFI. «Desmit Vecrīgas grautiņu dalībniekiem piemēro piespiedu darbu». DELFI (latviešu), 2013-03-15. Skatīts: 2018-05-07.
  39. ↑ DELFI. «Tiesa kārtējo reizi sadala vienu no 13. janvāra grautiņu krimināllietām». DELFI (latviešu), 2013-03-27. Skatīts: 2018-05-07.
  40. ↑ DELFI. «Tiesa attaisno trīs Vecrīgas grautiņos apsūdzētus vīriešus». DELFI (latviešu), 2013-05-15. Skatīts: 2018-05-07.
  41. ↑ DELFI. «Tiesas zālē atbrīvots viens no 13. janvāra grautiņos apsūdzētajiem». DELFI (latviešu), 2014-09-26. Skatīts: 2018-05-07.
  42. ↑ «13.janvāra grautiņos apsūdzētajiem piespriež cietumsodus un piespiedu darbu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-10.
  43. ↑ DELFI. «13. janvāra grautiņos apsūdzētajam muzikantam Bērziņam tomēr būs jādodas uz cietumu». DELFI (latviešu), 2016-02-11. Skatīts: 2018-05-07.
  44. ↑ «Čehijā aizturēts 13. janvāra grautiņu lietā notiesātais Ansis Ataols Bērziņš». Diena. 2017. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  45. ↑ «13. janvāra grautiņos apsūdzētā Bērziņa māte atklāj, kā Čehijas cietumā izturējās pret dēlu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2018-08-26.
  46. ↑ 46,0 46,1 «13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā piekauts, paziņo advokāts». Delfi. 2018. gada 27. februārī. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  47. ↑ 47,0 47,1 «Advokāts: 13. janvāra grautiņos apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš Čehijas cietumā ticis piekauts» (latviešu). Skatīts: 2018-08-26.
  48. ↑ DELFI. «Saeimas deputāts lūdz Vējoni apžēlot par 13. janvāra grautiņiem notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu». DELFI (latviešu), 2018-03-19. Skatīts: 2018-08-26.
  49. ↑ «Vējonis neapžēlos 13. janvāra Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu». Delfi. 2018. gada 28. martā. Skatīts: 2018. gada 28. martā.
  50. ↑ «Vējonis atkal neapžēlo Ansi Ataolu Bērziņu». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2018-09-14.
  51. ↑ «No apcietinājuma atbrīvots 13. janvāra grautiņu lietā apsūdzētais Ansis Ataols Bērziņš» (latviešu). Skatīts: 2018-11-30.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janvāra_Vecrīgas_nemieri&oldid=4134905"