1601. gads
Vikipēdijas raksts
 |
Iemesls: Jāpadara krietni līdzīgāku citiem gadu rakstiem Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Šis raksts ir par 1601. gadu. Par citām jēdziena 1601 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | 16. gadsimts · 17. gadsimts · 18. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1598 1599 1600 - 1601 - 1602 1603 1604 |
| 1601. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1601. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1601 MDCI |
| Ab urbe condita | 2354 |
| Armēņu kalendārs | 1050 ԹՎ ՌԾ |
| Ķīniešu kalendārs | 4297 – 4298 庚子 – 辛丑 |
| Etiopu kalendārs | 1593 – 1594 |
| Ebreju kalendārs | 5361 – 5362 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1656 – 1657 |
| - Shaka Samvat | 1523 – 1524 |
| - Kali Juga | 4702 – 4703 |
| Irānas kalendārs | 979 – 980 |
| Islāma kalendārs | 1010 – 1011 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1601. (MDCI) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā (pēc Gregora kalendāra). 1601. gads bija pirmais XVII gadsimta gads.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris — pirmā diena 17. gadsitmā
- 10. janvāris — Anglijas Ost-Indijas kompānija ieguva monopoltiesības tirdzniecībai Indostānas pussalā, Indoķīnā un Dienvid-Austrumāzijas salās.
- 8. februāris — grāfs Esseks un viņa sabiedrotie izgāja Londonas ielās lai organizētu sacelšanos, taču viņa spēki tika viegli izklīdināti. Slepenā padome piesprieda Essekam nāvessodu, kas februāra beigās tika arī izpildīts.
Nezināmi datumi [izmainīt šo sadaļu]
- Anglijas parlaments noprotestēja karalienes praksi tirgot patentus uz monopoltiesībām tirdzniecībā.
- Lerma nosūtīja uz Anglijas krastiem 50 kuģu lielu floti, taču tā cieta vētrā. Spāņu militārā vienība izsēdās Īrijas krastā pie Kinsales, taču tika sakauta. Mauntdžojs pie Kinsales sakāva īrus.
- spāņi sāk Ostendes (Flandrijā) aplenkumu.
- Francijā dibināta tirdzniecības komisija.
- Francija zaudē Salucco apriņķi un iegūst Dienvidburgundiju. Francijai no Pjemontas tiek pievienotas Bressa un Bjužeja.
- Transilvānijas magnāti, kas bija sazvērestībā ar moldāvu bajāriem, iebruka Valahijā un kaujā sakāva Mihaju. Mihajs bēga, bet drīz vien tika nogalināts.
- Baltkrievu zemnieki sāk sacelšanos Vitebskas un Polockas apgabalos un pievienojas kazaku nodaļām.
- Nurhaci pabeidza čžurčžeņu cilšu apvienošanu un izveidoja karaspēku («astoņkarogu karaspēks»).
- Učane pilsētnieku sacelšanās pret Čeņ Finu.
- Sučžou audēju sacelšanās Ge Sjaņa vadībā.
- Ķīna izlēma izvest savu karaspēku no Korejas, bet Korejas valdnieks lūdza to nedarīt, norādot uz saspīlēto iekšējo stāvokli.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 8. janvāris — Baltasars Grasiāns, spāņu rakstnieks. (miris 1658.)
- 17. augusts — Pjērs Fermā, franču matemātiķis. (miris 1665.)
- 22. septembris — Austrijas Anna, Francijas karaliene (Luija XIII sieva). (mirusi 1666.)
- 27. septembris — Luijs XIII, Francijas karalis. (miris 1643.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 17. februāris — Varlaāms, Rjazaņas un Muromas arhibīskaps.
- 24. oktobris — Tiho Brahe, dāņu astronoms (dzimis 1546.)
