1957. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1957. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. janvāris — ar Latvijas PSR Augstākās padomes 1957. gada 4. janvāra dekrētu, par sīkiem huligāniskiem pārkāpumiem, vainīgos varēja aizturēt un izmantot spaidu darbos laika posmā no 3 līdz 15 diennaktīm. Turklāt visiem aizturētajiem tika nogriezti mati.^[1]
7. janvāris — Pļaviņu sastāvā iekļāva Gostiņus.
Janvārī iznāca pirmais žurnāla "Dadzis" numurs.^[2]

1. jūlijs — Krāslavas pagastā Aišpuros, Volksnas ezera dienvidu krastā tiek atrastas latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas un cilvēki kauli.
21. jūlijs — tika atklāts Oktobra tilts (tagad Akmens tilts) pār Daugavu, Rīgā.^{[P 1]}

Tika dibināts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kas visus Padomju gadus bija pirmais un vienīgais tāda tipa muzejs PSRS.^[3]
Sāka iznākt reklāmas izdevums "Rīgas kinoekrāni".^[3]

1. oktobris — iznāca laiksraksts Rīgas Balss pirmais numurs.^[4] Tā bija pirmā vakara avīze pēckara Latvijā.^[1]

5. novembris — no Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt pirmais Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.

Rīgas autobusu virsbūvju rūpnīcā eksperimentālā kārtā tika radīts jauns desmitvietīgs mikroautobuss RAF-10 "Festivāls".^[1]
Latvijā parādījās pirmie Moskvič otrās paaudzes automobiļi.^[1]
Komponista Ringolda Ores vadībā tika dibināts Rīgas estrādes orķestris. Tā sastāvā bija tādi mūziķi, kā saksofonists un klarnetists Gunārs Kušķis, bundzinieks Harijs Brando, kontrabasists Egīls Švarcs, pianists Raimonds Pauls.
Fabrika Laima uzsāka šokolādes konfekšu ar liķiera pildījumu "Prozit" ražošanu.

16. janvāris — Jurijs Andrejevs, futbolists, treneris
22. janvāris — Žoržs Tikmers, airētājs, sporta funkcionārs
15. februāris — Aleksejs Froļikovs, hokejists (miris 2020. gadā)
28. februāris — Raimonds Graube, ģenerālis, NBS komandieris
4. marts — Aivars Borovkovs, jurists un uzņēmējs, Latvijas Juristu biedrības prezidents
5. marts — Uģis Grūbe, jurists (miris 2022. gadā)
8. aprīlis — Sarmīte Ēlerte, žurnāliste un politiķe
18. aprīlis - Ivars Brīvers, ekonomists, profesors (miris 2020. gadā)
21. aprīlis — Mariss Andersons, sporta žurnālists, sporta komentētājs un politiķis (miris 2021. gadā)
1. maijs — Kaspars Dimiters, mūziķis
17. maijs — Nikolajs Gudaņecs, rakstnieks, dzejnieks
2. jūnijs — Aldons Vrubļevskis, sporta funkcionārs
12. jūnijs — Žoržs Siksna, dziedātājs
17. jūnijs — Uģis Prauliņš, komponists, mūziķis
28. jūlijs — Inta Gorodecka, televīzijas režisore (mirusi 2023. gadā)
4. augusts — Valdis Valters, basketbolists, treneris
17. septembris — Andris Piebalgs, politiķis
18. septembris — Katrīne Pasternaka, teātra aktrise
14. oktobris — Vladimirs Makarovs, politiķis un vēsturnieks
4. decembris — Indulis Bērziņš, vēsturnieks, politiķis, diplomāts

↑ Lēmums par tilta celtniecību tika pieņemts 1954. gadā, bet celtniecība tika uzsākta 1955. gadā.
↑ Pēc Viļa Lāča romāna motīviem.

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 "XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956-1958)
↑ «Par ko cilvēki smējās, lasot žurnālu «Dadzis»?». lsm.lv.
↑ ^3,0 ^3,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
↑ Rīgas vēsture / Svarīgu notikumu hronoloģija / Padomju laiki Arhivēts 2010. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., riga.lv
↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.