Andris Piebalgs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andris Piebalgs
Andris Piebalgs on March 31, 2010.jpg
Andris Piebalgs 2010. gadā
ES attīstības komisārs
Amatā
2010. gada 9. februāris — 2014. gada 1. novembris
Prezidents Žuze Manuels Barozu
Priekštecis Karels de Guhts[a]
Pēctecis Nevens Mimica[b]
ES enerģētikas komisārs
Amatā
2004. gada 22. novembris — 2010. gada 9. februāris
Prezidents Žuze Manuels Barozu
Priekštecis Lojola de Palasio
Pēctecis Ginters Etingers
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1994. gada 19. septembris — 1995. gada 25. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Priekštecis Uldis Osis
Pēctecis Indra Sāmīte
Latvijas tautas izglītības ministrs
Amatā
1990. gada 18. maijs — 1993. gada 3. augusts
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis Jūlijs Auškāps[c]
Pēctecis Jānis Vaivads[d]

Dzimšanas dati 1957. gada 17. septembrī (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Valmiera, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Augstskola Latvijas Universitāte
Paraksts Andris Piebalgs signature.svg
  • ^a Kā attīstības un humanitārās palīdzības komisārs
  • ^b Kā starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs
  • ^c Izglītības ministrs pirmskara Latvijā
  • ^d Kā izglītības, zinātnes un kultūras ministrs

Andris Piebalgs (dzimis 1957. gada 17. septembrī Valmierā) ir latviešu pedagogs, politiķis un diplomāts. Bijis Saeimas deputāts un ministrs, laikā no 2004. līdz 2014. gadam bija Eiropas Savienības komisārs no Latvijas. Partijas "Vienotība" biedrs.

1980. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1990. līdz 1993. gadam Piebalgs Ivara Godmaņa kabinetā bija tautas izglītības ministrs, viens no "Latvijas Ceļa" dibinātājiem. No 1993. līdz 1994. gadam bija 5. Saeimas deputāts (Latvijas Ceļš), budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs. No 1994. līdz 1995. gadam finanšu ministrs Māra Gaiļa valdībā. 1995. gada 19. maijā atteicās no deputāta mandāta. Latvijas vēstnieks Igaunijā no 1995. līdz 1997. gadam un Eiropas Savienībā no 1998. līdz 2003. gadam. Pirmās Latvijas eirokomisāres Sandras Kalnietes biroja vadītājs. No 2004. līdz 2010. gadam bija ES enerģētikas komisārs. No 2010. līdz 2014. gadam viņš bija ES attīstības komisārs.

2014. gadā iestājās partijā "Vienotība".[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eirokomisārs Piebalgs iestājies 'Vienotībā'. Delfi.lv. Atjaunināts: 2014. gada 16. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
amats izveidots
Latvijas tautas izglītības ministrs
1990. gada 18. maijs1993. gada 3. augusts
Pēctecis:
Jānis Vaivads
(kā izglītības, kultūras un zinātnes ministrs)
Priekštecis:
Uldis Osis
Latvijas finanšu ministrs
1994. gada 19. septembris1995. gada 25. maijs
Pēctecis:
Indra Sāmīte
Priekštecis:
Lojola de Palasio
ES enerģētikas komisārs
2004. gada 22. novembris2010. gada 9. februāris
Pēctecis:
Ginters Etingers
Priekštecis:
Karels de Guhts
(kā attīstības un humanitārās palīdzības komisārs)
ES attīstības komisārs
2010. gada 9. februāris — pašlaik
Pēctecis:
Nevens Mimica
(kā starptautiskās sadarbības un attīstības komisārs)
Priekštecis:
Sandra Kalniete
ES komisārs no Latvijas
2004. gada 22. novembris2014. gada 1. novembris
Pēctecis:
Valdis Dombrovskis