Džambatista Viko

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džambatista Viko

Džambatista Viko jeb Džovanni Batista Viko (itāļu: Giambattista Vico, Giovanni Battista Vico, dzimis 1668. gada 23. jūnijā Neapolē, tag. Itālijā, miris 1744. gada 23. janvārī Neapolē) bija itāliešu filozofs, retoriķis, vēsturnieks un jurists, modernās vēstures filozofijas iedibinātājs.[1]

Satura rādītājs

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džambatista Viko dzimis Neapolē (tolaik Spānijas impērijas sastāvā) grāmatu tirgotāja un ratu darinātāja meitas ģimenē. Viko pasniedza retoriku Neapoles universitātē, vēlāk Neapoles karalis Karloss III iecēla viņu par karalisko historiogrāfu.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Principi jaunai zinātnei"

Viko meistardarbs ir "Principi jaunai zinātnei" (itāļu: Principi di una scienza nuova, 1725), kurā viņš izvirza vēstures cikliskuma teoriju - saskaņā ar to sabiedrība, valsts, tiesības un reliģija attīstās pa apli, izejot trīs attīstības posmus: dievu laikmetu, varoņu laikmetu un cilvēku laikmetu. Viko kritizējis moderno racionālismu (Dekartu) un slavējis klasisko senās Romas filozofiju. Pētīts, ka Vīko meistardarbs ietekmējis īru rakstnieka Džeimss Džoisa romānu Finegana vāķēšana.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Viko (Vico) Džambatista, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā (Nacionālais apgāds, 2002), publicēta portālā letonika.lv, informācija iegūta 17.09.2008.
  2. [1] Vico and Joyce (angliski)

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [2] Stenfordas filozofijas enciklopēdija (angliski)
  • [3] Vico (angliski)