Džordže Balaševičs

Džordže Balaševičs
Džordže Balaševičs 2010. gadā
Galvenā informācija
Dzimis	1953. gada 11. maijā
Izcelsmes vieta	Novisada, Vojevodinas ASR, Serbijas SR, Dienvidslāvijas SFR (tagad Serbija)
Miris	2021. gada 19. februārī (67 gadu vecumā)
Žanri	popmūzika rokmūzika folkroks šansons
Nodarbošanās	dziedātājs
Instrumenti	balss, ģitāra
Darbības gadi	1977—2021
Izdevēji	ZKP RTLJ Jugoton PGP-RTB Diskoton UFA Media Hi-Fi Centar Salayka
Mājaslapa	balasevic.com

Džordže Balaševičs (serbu: Ђорђе Балашевић, dzimis 1953. gada 11. maijā, miris 2021. gada 19. februārī) bija ievērojams serbu un bijušās Dienvidslāvijas dziedātājs, dziesmu autors, rakstnieks un aktieris.

Balaševičs savu karjeru uzsāka 1977. gadā kā poproka grupas Жетва dalībnieks, pēc tam viņš ķērās pie poproka grupas Рани Мраз izveides. Pēc divu albumu izdošanas Рани Мраз izjuka, un Balaševičs uzsāka veiksmīgu solo karjeru, kas ilgusi līdz mūsdienām. Lai gan viņa sākotnējie darbi galvenokārt bija orientēti uz poproku, turpmākajā karjerā viņš bieži izmantoja roka, šansona un tautas mūzikas elementus, savukārt viņa dziesmu teksti bieži apcerēja romantiskas, humoristiskas vai politiskas un sociālas tēmas.

Agrīnā biogrāfija

Balaševiča vecāki bija serbs Jovans Balaševičs un Veronika Doleneca, pusungāriete, pushorvātiete no Rasiņas netālu no Koprivnicas Horvātijā. Viņam ir māsa Jasna. Viņa vectēva uzvārds bija Balaševs, bet 1935. vai 1941. gadā vectēvs to nomainīja uz serbiskāko Balaševičs.

Jaunākais Balaševičs uzauga Jovana Cvijiča ielā Novisadā, tajā pašā mājā, kur viņš joprojām dzīvo. Dzeju viņš sāka rakstīt pamatskolā. Viņš pameta vidusskolu trešajā gadā, jo, pēc paša vārdiem, ienīda tādus mācību priekšmetus kā matemātika, fizika un ķīmija, bet kā nepilna laika students ieguva vidusskolas diplomu un nokārtoja provizorisko eksāmenu ģeogrāfijas studijām universitātē. Tomēr universitātes vietā 1977. gadā Džordže pievienojās grupai Жетва ("Ražas novākšana").

Muzikālā karjera

Karjeras sākums: Žetva un Rani Mraz

Pēc Balaševiča pievienošanās grupai Жетва ierakstīja humoristiskā tango singlu "У раздељак те љубим", kas tika pārdots vairāk nekā 180 000 eksemplāros — ļoti liels skaits Dienvidslāvijai.

1978. gadā viņš pameta Žetvu un kopā ar Vericu Todoroviču izveidoja grupu Рани Мраз ("Rīta sals"). Grupa debitēja 1978. gada mūzikas festivālā Opatijā ar dziesmu Moja prva ljubav (“Mana pirmā mīlestība”). Рани Мраз bija nestabils sastāvs, taču tai izdevās gūt lielu popularitāti ar Balaševiča uz poproku orientētajām dziesmām, kas tika izlaistas 7 singlos. 1978. gada laikā bijušie grupas Suncokret dalībnieki Biļana Krstiča un Bora Džordževičs pievienojās grupai (tā izveidojot slavenāko no Рани Мраз sastāviem), un viņi kopā ierakstīja Balaševiča sarakstīto dziesmu "Računajte na nas" (Рачунајте на нас — "Paļaujieties uz mums"), kas pasvītroja jauniešu uzticību komunistiskajai kārtībai, saglabājot pie tam tiesības uz savu dzīves stilu. Dziesma kļuva populāra gan komunistu varas pārstāvju, gan tautas vidū, kļūstot par savdabīgu Dienvidslāvijas lojālo jauniešu himnu, gūstot arī starptautisku popularitāti (piemēram, futbola fanāti ierakstīja savu divvalodu variantu). Pēc dažu mēnešu sadarbības Verica Todoroviča un Bora Džordževičs pameta grupu (Džordževičs pie tam izveidoja pats savu slavenu smagā roka grupu Рибља Чорба), tāpēc Biļana Krstiča un Balaševičs ierakstīja Рани Мраз pirmo albumu Мојој мами уместо матурске слике у излогу ar studijas mūziķu palīdzību.

1979. gada Splitas festivālā Balaševičs ieguva pirmo vietu ar singlu Панонски морнар ("Pannonijas jūrnieks"). Dažus mēnešus vēlāk Rani Mraz astoņas reizes pēc kārtas izpārdeva visas biļetes Belgradas Sindikāta nama zālē. 1980. gadā Balaševičs dienēja Dienvidslāvijas Tautas armijā Zagrebā un Požarevacā, kur viņam vienlaikus bija loma TV šovā Војници ("Karavīri"), bet pie tam arī atrada laiku, lai uzrakstītu dziesmu Због тебе (“Tevis dēļ”) populārajam jaunajam dziedonim Zdravko Čoličam un dziesmu tekstus vairākām dziesmām, kas ierakstītas Сребрна крила albumā Ja sam samo jedan od mnogih s gitarom ("Es esmu tikai viens no daudziem ar ģitāru").

Līdz 1980. gada beigām Balaševičs un Krstiča izdeva otro un pēdējo Рани Мраз albumu ar simbolisku nosaukumu Одлази циркус ("Pamestais cirks"). Albums atkārtoti apliecināja Balaševiča līmeni un deva vairākus hītus, ieskaitot Прича о Васи Ладачком ("Stāsts par Vasju Ladački"), kas kļuva par vienu no Balaševiča atpazīstamākajām dziesmām. Tomēr neilgi pēc tam Рани Мраз oficiāli izšķīrās.

Solo karjera

80. gadi

Balaševičs uzsāka savu solo karjeru 1982. gadā ar albumu Пуб ("Valets"), kas tika labi uzņemts. Albumu producēja Josips Bočeks, kurš producēs arī Balaševiča nākamos divus albumus. Neilgi pēc tam, Balasevičs spēlēja lomu seriālā Поп Ћира и поп Спира ("Pops Džira un pops Spira"), kas veidots pēc Stevana Sremaca romāna ar tādu pašu nosaukumu. 1982.–1983. gada ziemu viņš pavadīja turnejā, kuras laikā pirmo reizi izpārdeva biļetes Belgradas Savas centra zālē. Kopš tā laika Savas centra koncerti kļuva par viņa preču zīmi turpmākajos gados. Tajā laikā viņš Belgradas futbola klubam Crvena zvezda uzrakstīja dziesmu Хеј чаробњаци, сви су вам ђаци (“Hei, burvji, visi var no jums mācīties”).

1983. gada decembrī Balaševičs izdeva albumu Целовечерњи тхе Кид. Nākamais albums 003 tika izdots 1985. gadā.

1986. gadā Balaševičs izdeva albumu Бездан ("Bezdibenis"). Ierakstu producēja Džordže Petrovičs un aranžējumus veica Aleksandars Dujins. Šie divi kļuva par galvenajiem Balaševiča līdzgaitniekiem nākamajos gados. Viņi kļuva par mugurkaulu Balaševiča atbalsta grupai, sauktai The Unfuckables (lai gan šī grupa pastāv tikai neformāli).

1987. gadā Balaševičs izlaida savu pirmo un pēdējo koncertu dubultalbumu, У твојим молитвама ("Tavās lūgšanās"). Albums tika ierakstīts 1986. un 1987. gadā viņa koncertos Sarajevā, Zagrebā,Belgradā un Novisadā. Albumā bija dāvanu singls ar iepriekš neizdotajiem ierakstiem "1987" un "Poluuspavanka" ("Pusšūpuļdziesma"). Albumā bija arī iepriekš neierakstīta dziesma "Samo da rata ne bude" ("Lai tikai nebūtu kara"). Dziesma tika ierakstīta tiešraidē ar lielu bērnu kori, kurš kopā ar Balaševiču aicināja nepieļaut karu — tomēr pēc dažiem gadiem karš sākās. 1987. gada 19. jūlijā Balaševičs kopā ar Parni Valjak, Леб и сол un Рибља Чорба uzstājās Maksimira stadionā Zagrebā 1987. gada vasaras Universiādes noslēguma ceremonijā.

Nākamais Balaševiča studijas albums Панта реи iznāca 1988. gadā. Dziesma “Requiem” bija veltīta nesen mirušajam Josipam Brozam Tito, savukārt satīrā “Soliter” raksturo Dienvidslāviju kā ēku, no kuras vairs atlikusi tikai fasāde, kamēr pamati noslīd. Albums bija ieturēts drūmos toņos, jo Balaševičs juta tuvojošos valsts katastrofu. Blūza pieskaņa bija klāt dziesmās "Neki se rode kraj vode" ("Daži bija dzimuši pie ūdens") un "Nemam ništa s tim" ("Man nav ar to ko darīt"). Nākamais Balaševiča albums Три послератна друга ("Trīs pēckara draugi") tika saukts Музика из истоименог романа ("Mūzika no tāda paša nosaukuma romāna"), atsaucoties uz viņa uzrakstīto romānu. Albumā bija iekļauti hīti "Кад одем", "D-moll", "О, Боже" un uz tautas mūziku orientētā "Девојка са чардаш ногама" ("Meitene ar čardaša kājām"). Dziesmā "Sugar Rap" ir dzirdama karikatūra par repu.

1990. gadi

Albums Марим ја... ("Es mīlu...") tika izlaists 1991. gadā.

Sākoties Dienvidslāvijas kariem, Balaševičs bija spiests pārtraukt sadarbību ar horvātiem Staniču un Grabušiču. Daļēji savas pretkara attieksmes dēļ Balaševičs nokļuva izolācijā. Viņa nākamais albums Један од оних живота ("Viena no tām dzīvēm") izdots 1993. gadā. Tādas dziesmas kā "Krivi smo mi" ("Tā ir mūsu vaina") un "Čovek sa mesecom u očima" ("Cilvēks ar Mēnesi acīs") asi kritizēja un nosodīja notiekošo karu. Tajā pašā laikā tika izdots kompilēts albums Najveći hitovi ("Lielākie hīti") ar dziesmām, kas ierakstītas laika posmā no 1986. līdz 1991. gadam. Dziesmas, kas parādījās kompilācijā, izvēlējās pats Balaševičs. Tajā pašā laikā viņš savos koncertos sāka asi kritizēt Slobodana Miloševiča režīmu.

Pēc ilga pārtraukuma, 1996. gada sākumā, viņš izdeva folkroka albumu Naposletku... ("Galu galā.."). Gandrīz visi albuma instrumenti bija akustiskie, dominējošā kļūst vijole un plaši tiek izmantoti koka pūšaminstrumenti. 1997. gadā koncertalbums Da l 'je sve bilo samo fol? ("Viss bija tikai izlikšanās"), kas ierakstīts 1996. gada 6. decembrī koncertā Mariborā, tika izlaists Slovēnijā .

Albums Деведесете ("Deviņdesmitie"), kuru Balaševičs izlaida 2000. gada pavasarī, bija viņa visvairāk politizētais albums un šī iemesla dēļ to viņam nācās izlaist pašam. Tajā dziesmās viņš apsmej Miloševiču ("Легенда о Геди ГлупердиTeksts kursīvā"), kritizē demonstrantus trenkājošo korumpēto policiju ("Плава балада"), bez sajūsmas atsaucas par pagājušo desmitgadi ("Деведесете"), sniedz demonstrantiem veltītu dziesmu ("Живети слободно" - "Dzīvojiet brīvi").

2000. gadi

2001. gadā Balaševičs izdeva albumu Дневник старог момка ("Vecpuiša dienasgrāmata"). Albumā bija 12 dziesmas, un katra no tām bija sievietes vārds. Dziesmu nosaukumi veido akrostihs "Оља је најбоља" ("Oļa ir labākā"). Oļa ir Balaseviča sieva Olivera Balaševiča. Balaševičs vairākkārt paziņoja, ka meitenes, kuru vārdos dziesmas nosauktas, ir tikai iedomātas. 2002. gadā iznāca kompilēts albums Ostaće okrugli trag na mestu šatre ("Atlicis apaļš riņķis vietā, kur bija telts"). kas nosaukta pēc dzejolis no dziesmas "Одлази циркус". Albumā bija ievietotas dziesmas no Balaševiča solo karjeras, dažas no vecākajām dziesmām tika ierakstītas atkārtoti.

2004. gadā aktieris un kinorežisors Ļubiša Samardžičs uzņēma filmu Zoss spalva, kuras pamatā bija balāde "Stāsts par Vasju Ladački". Filmu vajadzēja uzņemt Samardžiča un Balaševiča sadarbībā, tomēr par sadarbību netika panākta vienošanās. Balaševičs izdeva dziesmas, kurām vajadzēja būt filmas skaņu celiņam, albumž Rani mraz. Albuma apakšvirsraksts bija Stāsts par Vasju Ladački... / Mūzika no neuzņemtās filmas.

2010. gadi

Balaševičs 2010. gadā

2010. gadā Balaševičs režisēja filmu Као рани мраз, kuras galvenajās lomās bija Daniels Kovačevičs, Rade Šerbedžija un Balaševiča meita Jovana, pamatojoties uz dziesmu "Stāsts par Vasju Ladački". Filma kritiķu atzinumus pārsvarā saņēmusi negatīvus.

2012. gadā Balašević izlaida sešas jaunas dziesmas, starp kurām Ljubav ne pobeđuje ("Mīlestība neuzvar") un Osmeh se vratio u grad ("Smaida atgriešanās pilsētā").

2015. gadā Balaševičs ierakstīja dziesmu "Duets", kas veltīta bosniešu dziedonim Kemalam Monteno, kurš bija miris tā gada janvārī.

2016. gadā Balaševičs izlaida dziesmu Mala vidra sa Begeja ("Mazais ūdrs no Begas upes").

Koncerti

Parasti Balaševiča koncerti ilgst vairāk nekā četras stundas no vietas. Papildus dziesmu atskaņošanai viņam ir ieradums rīkot ilgas pauzes starp dziesmām un komentēt aktuālos notikumus. Tāpēc viņa koncerti drīzāk ir kabarē nekā roka koncerti šī vārda vispārējā izpratnē.

Viņa tradicionālie Jaungada koncerti Savas centra zālē Belgradā tiek tradicionāli izpārdoti. Regulāros Jaungada koncertus viņš uzsāka 1986. gadā, bet 1990. un 2000. gados viņš uzstājās līdz 11 vakariem pēc kārtas.

Politika

Kopš savas pirmās populārās dziesmas "Računajte na nas" Balaševičs ir bijis iesaistīts politikā. Kopā ar vēl vienu agrīno singlu “Triput sam video Tita” (“Es trīs reizes redzēju Tito”), šīs dziesmas apkopoja viņa agrīno politisko noskaņojumu: dienvidslāvismu, patriotismu un titoismu. Neraugoties uz to, konservatori viņu kritizēja par padošanos Rietumu ietekmei. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma viņš šīs dziesmas vairs neizpildīja, neraugoties uz pirmās no tām popularitāti, un apgalvoja, ka viņam tās nācies uzrakstīt politiska spiediena dēļ.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē Balaševičs sāka kritizēt varas iestādes, vainojot tās nespējā saglabāt vienotību, un deviņdesmito gadu sākumā viņa dziesmas un skatuves runas parādīja vilšanos un skumjas par to, ka Dienvidslāvijā, kuru viņš reiz apbrīnoja, kļuva iespējama asinsizliešana. Viņš atklāti kritizēja serbu, horvātu un slovēņu nacionālismu. Savas domas viņš izteica 1991. gada grāmatā "Trīs pēckara draugi":

Kamēr mēs augām, visvairāk mūs aizskāra, kad mūsu Dzimteni sauca par pretdabisku, mākslīgu veidojumu. Kad mēs izaugām, mēs sapratām, ka tā bija taisnība.

Turpmākajos kara gados Balaševičam bija nopietnas problēmas ar Slobodana Miloševiča valdību, jo viņš atklāti pauda savu nepatiku pret to. Savos koncertos viņš bieži kritizēja Miloševiču un citus Serbijas politiķus vai apcēla tos. Tāpat viņš kritizēja arī prohorvātiskos un probosniskos komandierus, kas apgrūtināja viņa attiecības ar šo zemju vadību, taču ne ar to iedzīvotājiem. Kamēr viņam bija legta iebraukšana Horvātijā, horvāti brauca uz viņa koncertiem Slovēnijā, bieži pārsniedzot skaitā vietējos iedzīvotājus. Uz viņa pirmo pēckara koncertu Zagrebā 2002. gadā 10 000 biļešu tika izpārdotas 3 mēnešus iepriekš. Balaševičs ticis bieži kritizēts par dienvidslāvismu (un tā pēcteci "jugonostalģiju"), tai skaitā par dziesmu Блуз за браћу Словенце ("Blūzs brāļiem slovēņiem"), kurā apsmēja slovēņu un horvātu neatkarības centienus.

1996. gadā viņš kļuva par UNHCR labas gribas vēstnieku, pateicoties saviem pretkara paziņojumiem Dienvidslāvijas karos un sarīkoja pirmo pēckara koncertu Sarajevā kā pirmais serbu mākslinieks, kurš apmeklēja kara plosīto Bosniju un Hercegovinu.

2000. gadā viņš piedalījās demonstrācijās Slobodana Miloševiča krišanas laikā un pēc tam.

2006. gadā pēc Melnkalnes pasludināšanas par neatkarīgu no Serbijas un Melnkalnes Valstu savienības, tika publicēta Balaševiča vēstule Melnkalnes premjerministram Milo Džukanovičam, kurā viņš apsveic Džukanoviču ar Melnkalnes neatkarību.

Personīgā dzīve

Balaševičs dzīvo Novisadā kopā ar savu sievu Oliveru (dzimusi Saviča, no Zreņaninas), kura bija balerīna un nacionālās vingrošanas komandas dalībniece, un viņu trim bērniem - meitām Jovanu (aktrise, dzimusi 1980. gadā) un Jeļenu (dzimusi 1984. gadā), un dēlu Aleksu (dzimis 1994. gadā).

2019. gada 14. novembrī Balaševičš pārcieta miokarda infarktu, kas paliekoši ietekmējis viņa veselību.

Novērtējumi

1998. gada grāmatā YU 100: najbolji albumi jugoslovenske rok i pop muzike ("YU 100: Dienvidslāvu popa un roka labākie albumi") iekļauti divi Džordže Balaševiča solo albumi, Бездан (25. vieta) un Пуб (66. vieta), un viens Rani Mraz albums, Mojoj mami umesto maturske slike u izlogu (44. vieta).

2000. gadā dziesma "Slovenska" Rock Express aptaujā kļuva par Nr. 69 visu laiku labāko 100 Dienvidslāvijas roka dziesmu sarakstā. 2006. gadā dziesma "Прича о Васи Ладачком" aptaujā kļuva par Nr. 13 radio B92 Top 100 pašmāju dziesmu sarakstā.

2007. gadā divdesmit viena grupa no Balaševiča dzimtās Novisadas ierakstīja veltījumu albumu Balaševičam ar nosaukumu Neki noviji klinci i... 2012. gadā dziedātājs, dziesmu autors un bijušais Azra līderis Branimirs "Džonijs" Štuličs savā oficiālajā YouTube kanālā izlaida savu dziesmas "У раздељак те љубим" versiju.

Diskogrāfija

Albumi

Рани мраз

• Мојој мами место матурске слике у излогу — 1979.
• Одлази циркус — 1980.

Solo karjera

• Пуб — 1982
• Целовечерњи тхе Кид — 1983
• 003 — 1985
• Бездан — 1986
• У твојим молитвама — Баладе
• Панта реи — 1988
• Три послератна друга — 1989
• Марим ја — 1991
• Један од оних живота — 1993
• Напослетку — 1996
• Деведесете — 2000
• Дневник старог момка — 2001
• Рани мраз — 2004

Singli

• У раздељак те љубим (1977) (ar «Жетва»)
• Опрости ми, Катрин (1978) (ar «Рани Мраз»)
• Кристифоре, црни сине (1978) (ar «Рани Мраз»)
• Рачунајте на нас (1978) (ar «Рани Мраз»)
• Љубио сам снашу на салашу (1978)
• Панонски морнар (1979) (ar «Рани Мраз»)
• Први јануар (1979) (ar «Рани Мраз»)
• Марина (1980)
• Прича о Васи Ладачком (1980)
• Три пут сам видео Тита (1981)
• Хеј чаробњаци, сви су вам ђаци (1982)

Filmogrāfija

• 1979. — Полетарац
• 1979. — Кост од мамута (Миле)
• 1980. — Било, па прошло (muzikants)
• 1981. — Војници (TV seriāls) (Стојшин Лала)
• 1982. — Поп Ћира и поп Спира (Шаца)
• 1984. — Целовечерњи тхе Кид (Миле)
• 1984. — Улични певачи
• 1984. — Војници (filma) (Стојшин Лала)
• 1989. — Специјална редакција (Сава Ладачки)
• 2010. — Као рани мраз (Атаман Данилов)

Grāmatas

• Рачунајте на нас — dzejoļu grāmata
• И живот иде даље — rakstu krājums
• Три послератна друга — romāns
• Један од оних живота — romāns
• Додир свиле (1998) — dzejoļu grāmata
• Као рани мраз (kinoscenārija pamats) -
• ... i od dva-tri akorda (jer ni ne umem bolje ja ...) — dzejoļu grāmata
• Kalendars mog detinjstva — romāns

Literatūra

• EX YU ROCK enciklopedija 1960–2006, Janjatović Petar; ISBN 978-86-905317-1-4
• NS rockopedija, novosadska rock scena 1963–2003, Mijatović Bogomir; Izdevējs: SWITCH, 2005

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne