Frīdrihs Canders
Vikipēdijas raksts
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Frīdrihs Canders (vācu: Friedrich Zander; krievu: Фридрих Артурович Цандер; dzimis 1887. gada 11. (23.) augustā Rīgā, miris 1933. gada 28. martā Kislovodskā) bija vācbaltiešu izcelsmes padomju zinātnieks un izgudrotājs. Viens no raķešbūves pionieriem.
Satura rādītājs |
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
|
|
- 1908 — sāka nodarboties ar reaktīvās kustības problēmām.
- 1914 — pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu.
- 1915 — kopā ar rūpnīcu "Provodņiks" evakuējās uz Maskavu.
- 1929—1932 — uzbūvēja un izmēģināja reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar saspiestu gaisu un benzīnu (OR-1).
- 1930—1931 — lasīja lekcijas Maskavas aviācijas institūtā.
- 1931—1932 — Reaktīvās kustības izpētes grupas (GIRD) priekšsēdētājs.
- 1933 — uzbūvēja un izmēģināja reaktīvo dzinēju, kas darbojās ar sašķidrināto skābekli un benzīnu (OR-2).
- 1933. gadā mira PSRS it kā no tīfa.
Publicētie darbi [izmainīt šo sadaļu]
- F.Cander. Lidojuma problēma ar reaktīvo aparātu. Maskava, 1932, 75 lpp. (krieviski)
- Фридрих Цандер. Собрание трудов (Kopoti raksti). Rīga, Zinātne, 1977, 565 lpp. (krieviski)
- Цандер Ф.А. Проблема полета при помощи реактивных аппаратов. Межпланетные полеты. Сборник статей (Problēma par lidojumiem ar reaktīvo aparātu, rakstu krājums), Maskava, Oborongiz, 1947б 1961 (krieviski)
Piemiņa [izmainīt šo sadaļu]
- Frīdriha Candera vārdā nosaukts Mēness krāteris, ielas Rīgā un Maskavā.
- Rīgā ir Candera memoriālais muzejs, Kislovodskā — Kosmonautikas attīstības muzejs.
- Kopš 1967. gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir F.Candera vārdā nosaukto balvu par labākiem darbiem inženierzinātnēs.
