Pauls Valdens

Šis raksts ir par ķīmiķi. Par citām jēdziena Pauls Valdens nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pauls Valdens Paul Walden Personīgā informācija Dzimis 1863. gada 14. jūlijā Rozulā, "Pīpēnos" Miris 1957. gada 22. janvārī (93 gadi) Gammertingenē, Vācijā

Zinātniskā darbība Zinātne ķīmija Alma mater Rīgas politehnikums, Pēterburgas universitāte, Leipcigas universitāte Pasniedzēji Vilhelms Ostvalds Sasniegumi, atklājumi Valdena apgriezenība

Pauls Valdens (vācu: Paul Walden, krievu: Пауль (Павел Иванович) Вальден; dzimis 1863. gada 14. jūlijā Rozulā, "Pīpēnos", miris 1957. gada 22. janvārī Gammertingenē, Vācijā) bija latviešu izcelsmes ķīmiķis.

Biogrāfija

Dzimis Rozulas pagastā 1863. gadā kā 13. bērns latviešu zemnieku ģimenē, studējis ķīmijas tehnoloģiju Rīgas politehnikumā pie Vilhelma Ostvalda (absolvējis 1888.), ar kuru arī vēlāk uzturējis ciešas koleģiālas attiecības. Turpinājis studijas Pēterburgas universitātē. Promocijas darbu aizstāvējis Leipcigas universitātē Vilhelma Ostvalda vadībā (1891.), papildinājies Minhenē, 1893. gadā Odesas universitātē nokārtojis maģistra eksāmenu. 1894. gadā uzaicināts strādāt par ķīmijas profesoru Rīgas Politehniskajā institūtā, bijis tā direktors (1902.—1905). 1898. gadā aizstāvējis zinātņu doktora grādu Pēterburgā par zinātnisko darbu "Stereoķīmijas materiāli". Bijis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas laboratorijas vadītājs (1911.—1918). Vadījis Rīgas Politehnisko institūtu pēc tā evakuācijas uz Maskavu Pirmā Pasaules kara laikā (1917.—1918). 1918. gadā Maskavā dibinājis Krievijas Pārtikas zinātniski tehnisko institūtu. 1919. gadā iecelts par Latvijas Augstskolas pirmo rektoru. 1919. gada augustā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur vadījis Neorganiskās ķīmijas katedru Rostokas universitātē. Pēc Otrā Pasaules kara kā viesprofesors lasījis lekcijas ķīmijas vēsturē Tībingenes universitātē Vācijā.

Profesors Pauls Valdens (Kārļa Dorāja glezna)

Pauls Valdens bija Pēterburgas ZA, Vācu Dabaspētnieku akadēmijas "Leopoldina" īstenais loceklis, Somijas ZA goda loceklis, Getingenes ZA, Francijas institūta, Ženēvas Nacionālā institūta korespondētājloceklis, PSRS ZA goda loceklis, Londonas Ķīmijas biedrības, Starptautiskās Farmācijas vēstures biedrības, Starptautiskās Paracelza biedrības u. c. goda loceklis.

Galvenie atklājumi

Valdens strādājis plašā zinātniskajā laukā, kas aptvēra organisko, neorganisko un fizikālo ķīmiju. Zinātniskās pamatintereses saistījās ar stereoķīmiju un neūdens šķīdinātāju elektroķīmiju. 1895. gadā viņš pirmais aprakstīja molekulu centrālā atoma konfigurācijas maiņu pie noteiktām aizvietošanas reakcijām, kas nosaukta par Valdena apgriezenību (Walden inversion, Waldensche Umkehr). Aprakstījis etilamonija nitrātu kā pirmo zināmo jonu šķidrumu. Sarakstījis vairākas grāmatas ķīmijas vēsturē, nozīmīgs ir 1949. gada izdevums.

Paula Valdena piemiņas zīme Rīgā, Kronvalda bulvārī

Publikācijas

• Очерк истории химии в России, в кн.: Ладенбург А., "Лекции по истории развития химии от Лавуазье до нашего времени", пер. с нем., Од., 1917
• Теории растворов в их исторической последовательности, П., 1921
• Optische Umkehrerscheinungen (Waldensche Umkehrung), Braunschweig, 1919
• Elektrochemie nichtwässeriger Lösungen, Lpz., 1924.

Avoti

1. Paul Walden (1950). "Aus den Erinnerungen eines alten chemischen Zeitgenossen". Naturwissenschaften 37 (4): 73-81. doi:10.1007/BF00631950. 
2. Georg Lockemann (1953). "Paul von Walden, dem Nestor der Chemie, zum 90. Geburtstage am 26. Juli 1953". Naturwissenschaften 40 (14): 373-374. doi:10.1007/BF00589294. 
3. P. Günther (1933). "Paul Walden zum 70. Geburtstag". Angewandte Chemie 46 (30): 497 - 498. doi:10.1002/ange.19330463002. 

Ārējās saites

• Biogrāfija no Rostokas universitātes (vāciski)
• Paula Valdena biogrāfija Encyclopedia Britannica] (angliski)

Priekštecis: Teodors Grēnbergs	Rīgas Politehniskā institūta direktors 1902. gads — 1905. gads	Pēctecis: Voldemārs Knīrīms
Priekštecis: Voldemārs Knīrīms	Rīgas Politehniskā institūta direktors 1917. gads — 1918. gads	Pēctecis:
Priekštecis:	Latvijas Augstskolas direktors 1919. gads	Pēctecis: Eižens Laube (kā Latvijas Universitātes rektors)