Ilgais ceļš kāpās

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ilgais ceļš kāpās
Ilgais cels kapas.jpg
Žanrs Melodrāma
Režisors Aloizs Brenčs
Scenārija autors Oļegs Rudņevs
Dmitrijs Vasiliu
Galvenajās lomās Lilita Ozoliņa
Jozs Kiseļus
Mūzika Raimonds Pauls
Operators Jānis Mūrnieks
Montāža Tamāra Musņicka
Studija Rīgas Kinostudija
Izdošana 1981
Ilgums 471 minūte (7 sērijas)
Valsts Valsts karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
Valoda latviešu/krievu
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Ilgais ceļš kāpās" ir 1981. gada Latvijas PSR daudzsēriju televīzijas mākslas filma, melodrāma. Filmas režisors ir Aloizs Brenčs. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā.

Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zvejnieka dēla Artūra Bangas un saimnieka meitas Martas Ozolas mīlas stāsts, kas risinās no 20. gadsimta 30. gadiem, cauri Otrā pasaules kara un līdz pēckara gadiem. Ilgs un nežēlīgs ir abu dzīves ceļš, kamēr viņi atkal sastopas dzimtajā zemē.

Lomās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmēšanas grupa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Režisors: Aloizs Brenčs
  • Scenārija autori: Oļegs Rudņevs un Dmitrijs Vasiliu
  • Operators: Jānis Mūrnieks
  • Mākslinieks: Gunārs Balodis
  • Komponists: Raimonds Pauls

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1983PSRS Valsts prēmija režisoram Aloizam Brenčam, scenāristiem Oļegam Rudņevam un Dmitrijam Vasiliu, operatoram Jānim Mūrniekam, māksliniekam Gunāram Balodim un aktieriem Jozum Kiseļum, Lilitai Ozoliņai un Eduardam Pāvulam.

Interesanti fakti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kritika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā lielā daļā padomju laikā uzņemto filmu, arī "Ilgajā ceļā kāpās" ir pamatīgi sagrozīti vēsturiskie notikumi, nomelnots Latvijas neatkarības periods un izskaistināts padomju režīms. 1984. gadā vēstulē Latvijas inteliģencei filmā izskaistinātās epizodes trāpīgi raksturo toreiz jau pretpadomju disidents Eduards Berklavs: “Represētās Martas izvešana ir rādīta gandrīz kā ciemos braukšana. Krievi izsūtīto sveštautieti sagaida kā mīļu ciemiņu: paēdina, ierāda atsevišķu istabu dzīvošanai, iesaka rakstīt lūgumu uz Maskavu, un represētā nekavējoši tiek atbrīvota... Vai var vēl vairāk ņirgāties par mūsu un citu tautu traģēdiju, par tiem tūkstošiem, kuru kauli vēl tagad balo tur- ziemeļos?!”[5]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ceļi, kurus mēs izvēlamies (krieviski)
  2. Apskates objekti Tukuma tūrisma informācijas centrs
  3. Ялгубаgazeta.lv (krieviski)
  4. Matīsa, Kristīne. Vecās labās... : latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles / Kristīne Matīsa ; [red. Pēteris Upesbrants]. - Rīga : ATĒNA, 2005. - 502 lpp. ISBN 9984-34-142-9
  5. Eduards Berklavs. Zināt un neaizmirst. 253. lpp. eraksti.lv

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]